Ivans Bukins <>

Ivans Bukins - mehanizators

* Darba Balss / 14.06.1973

* * *

GANĀMPULKA ZIEMAI 

Rīgas rajona kolhozā "Ādaži" skābsiena gatavošanai izveidots mehanizēts posms, kolektīvu, kurā strādā 18 biedru, vada mehanizators komunists Ivans Bukins. Posma ļaudis rūpīgi gādā, lai tvertnes piepildītu ātri. Tāpēc arī saimniecībā ir izkārtota pusdienu piegāde tieši uz lauka. 

Ivans Bukins

Maltīte svaigā gaisā tas ir lieliski

GANĀMPULKA ZIEMAI

1976.07.01 Cīņa

* * *

Pārdomas ceļā

«Kirovieša» 300 ZS dīzeļa kabīnes durtiņas rotā kolhoza «Ādaži» firmas zīme. Rīta agrumā cauri sniegotajai tumsai Rīgai arvien tuvāk ripinās spēcīgais traktors ar divām piekabēm. Ivana Bukina vadītā traktorvilciena ceļš ved cauri Rīgai uz Olaines purvu. Pēcpusdienā jaunlopu komplekss «Ošlauki» saņems pakaišu kūdru. Pirmajam vilcienam ar nelielu atstarpi seko otrs.  Ivans Bukins dzimis vēsturiskā dienā tieši četrus gadus pēc Lielā Tēvijas kara sākuma. Ādažu astoņgadīgās skolas absolvents. Tad Jāņmuižas profesionāli tehniskā skola un karadienests. Armijā kļuvis par komunistu, Ivans pēc dienesta atgriežas kolhozā. Jaunajam mehanizatoram tiek iedalīts vismazākais traktors DT— 14. Sākas viņa darba dzīve. Sevi pieteic tēva un mātes ieaudzinātās rakstura īpašības: neatlaidība, principialitāte un taisnīgums. To pirmā pēc diviem gadiem ievēro Valentīna, gatavojoties ugunsdzēsības sporta sacensībām. Drīz jaunieši veido gimeni. Sākumā dzivo «Ozolniekos» vecāku paspārnē. Vēlāk saņem atsevišķu dzivokli. Mainās traktoru un citu mehānismu markas un nosaukumi. Pirmajā vietā Ivanam allaž ir darbs, un dzinējs viņa braucamajam strādā kā pulkstenis. Veiksme ir neatlaidības un principialitātes sabiedrotā. 1975. gadā jaunais mehanizators kopā ar Jāni Drunku un Imantu Mitriķi piedalās rajona arāju sacensībās. Startē ar traktoriem «Belarus». Godalgo «Ādažu» veterānus. Ivans no viņiem atpaliek tikai par puspunktu. Vasarā traktoristiem brīvā laikā nav. Aršana, kultivēšana, sēšana. Un raugi - klāt pļaujas laiks. Tad ražas vākšana rudenī. Un atkal zemes apstrāde. Gluži kā vāveres ritenī. Ivans arvien retāk piedalās brīvprātīgo ugunsdzēsēju pasākumos. Vietā nāk jauni pienākumi. Ģimenes rūpes, kolhoza partijas komitejas loceklis. kur uzticēti mehanizātoru disciplīnas jautājumi. Ivanu Bukinu ievēl par deputātu rajona padomē. Aug komunista autoritāte un reizē ar to sabiedriskie pienākumi. Sastapuši mehanizatoru pieņemšanas stundās aiz rakstāmgalda diez vai jūs ievērotu viņa cietās plaukstas un pirkstu ādā palikušās skrambas — mehanizatora darba neizbēgamās pavadones. Smaidošs un uzmanīgs cieši raugās acīs. Gatavs uzklausīt, gatavs palīdzēt. Padarītais novērtēts ar septiņiem dažādu pakāpju apbalvojumiem, kas gaida svētku reizi, lai greznotu īpašnieka godasvārka atlokus. Un tas viss sasniegts 13 gados. Ivans Bukins ir Goda kolhoznieks. Šodien pasaulē pleš spārnus kara ēna. Ivans Bukins, vadot traktoru, atceras: - Vislielāko iespaidu tūrisma gaitās Amerikā uz mani atstāja tikšanās ar senatoru Edvardu Kenediju. Sapratu, ka amerikāņu tauta mums nav naidīga, ka naidīgs ir imperiālisms. Pret to mūsu cīņa miera aizstāvju pozīcijās. Un šīs cīņas priekšplānā katra pilsoņa ieguldījums kopējā darbā tautas un sabiedrības labā. Domas aiztek pie notikuma, kas pirms vairākiem gadiem risinājās Krievupes pļavā. Autovadītājs Jānis Jaškāns atveda metināmo agregātu. Metinātājs lipināja kopā kombaina lūzumu. Dzirksteles aizdedzināja siena šķipsnu pie dzenošās vārpstas. Ar rezervēto ūdensspaini nepietika. Bet E-280 pavisam jauns. Skaista, laba mašīna, un plavā darba daudz — lopbarība vēl vālā. Upe patālu, bet krāsa spēcīgi deg. Kamēr aizskriešu pēc ūdens, paies daudz laika. Jāskrien vismaz divas trīs reizes. Spainis viens nepaspēšu. Ātri ielēcu kabīnē un braucu ar degošo kombainu uz upi. Paspēju. Kopā ar metinātāju un autovadītāju nodzēsām. Protams, risks bija - varēja arī nepaspēt. Ivana domas atkal un atkal atgriežas pie savas saimniecības, sava kolektīva. Kā strādāt vēl labāk, paaugstināt traktora un piekabes inventāra izmantošanu? Varētu izmēģināt. mainīt šo te mezgla konstrukciju. Bet kā ar zemes apstrādes tehnoloģiju, darba organizāciju? Ko teikt darbaudzēknim Kārlim Bulam? Dīzelis dzied nenoguris. Ivans ieklausās tā balsī. Viss kārtībā. Vērojot celu, doma vērpj pavedienu: kam gribas strādāt apzinīgi, godīgi padarīt uzticēto, tam būs viss, ko vēlas. Padarītais ir mēraukla, visāda veida gandarījums. Piemērs ir tepat. Tehniskā palīdzība pavasarī, vasarā, rudenī. Prieks par jebkuru apciemojumu tīruma vai pļavas malā. Vienalga, kas tajā brīdī vērtē padarīto: sieva, kolēģis, priekšnieks vai pārstāvis no preses grupas. Galvenais sajust — tevi neaizmirst. Var atrisināt sāpošo vainu uz aruma vai plāvuma fona, lai mazāk vajadzētu darīt citu vietā, lai katrs strādātu krietni, kā darbavīram pienākas. Domām bremzes nelīdz. Pavasarī, lūk, traktora kabīnē blakām sēž agronoms Aldis Kurzemnieks. Izbrauc lauku krustām šķērsām. Pārbauda kvalitāti, izsaka savu viedokli. Dainim Sprindžukam arī amata specifika labi pārzināma. Bet Aldim vajadzētu vairāk konkrētības prasot no padotajiem godīgumu. Mazāk ciestu kvalitāte. Esmu strādājis pozitīvi. Taču vakarā dzirdu - tehnikas nepietiek. Kam tā salūzusi, kas nav bijis darbā. Kas slikti uzvedas tas slikti strādā. Viņa dēl strādājam reizēm sestdienās un svētdienās. Viņa dēl nespējam izdarīt visu, kā nākas. Izeja ir. Ivans domā, ka uz lieljaudniekiem sevi attaisnotu divmaiņu darbs. Augta izstrāde un normu izpilde. Traktors nestāvētu dīkā. Un remontēties arī būtu vieglāk. Atliktu vairāk laika ģimenei, vaļaspriekam. Darbnīcās tāpat kā rūpnīcā arī varētu būt divas maiņas. Vasarā ražas laikā otra maiņa pīpē un gaida agregātu lūzumus. Kādēļ nerūpējas ziemā, piemēram, nodrošinot visām piekabēm papildbortus. Bez tam vēl ir daudz citu «šauru» vietu. Traktoristam ir jāvada mašīnas, nevis jāremontē agregāti vai jāmeklē rezerves dalas. Trūkstošās jārestaurē. Tāpēc ir darbnīcas un darbnīcu vadītāji. Citas izejas ritmiskuma nodrošināšanai nevar būt. Vismaz tuvākajā laikā ne. Ekonomiskāk būtu aizstāt traktorvilcienus ar autovilcieniem. Vilkt trīs piekabes traktoram traucē dzelzceļa pārbrauktuvju platums. Tādēļ neizmanto «Kirovieša» celtspēju 30 tonnas. Ar divām piekabēm tik tikko ved 20 — 22. tonnas. Dīzelis dzied nenoguris. Klāt jaunlopu komplekss «Ošlauki». Pakaišu vedējus jau gaida. Rezerves te niecīgas. Kūdras vajag daudz. To prasa novietnes tehnoloģija. Ivans neizgāž vedumu, kur pagadās. Brigadiere vietu zina labāk. Viņš tikai raugās, lai būtu. kārtīgi. Tāds ir Ivana darba tikums. Diena galā. Sāk tumst. Dēli Ainārs un Rolands gaida tēti. Jānītis ir jaunajā kolhoza bērnudārzā. Sieva sagatavojusi vakariņas un iet mazāko atvest mājās. Kurš dēls būs mehanizators? Varbūt visi trīs.  Ivana sirds sāk pukstēt straujāk. Kas zin? 

H. Jurčenoks 

* Darba Balss / 14.01.1984

=