trešdiena, 2020. gada 15. janvāris

Ādažiem - 25 <>



Kolektīva kodols 

Daina Dzirkale partijas kolhoza komitejas sekretāre par šīs brigādes komunistiem saka daudzus labus vārdus: pirmrindas strādnieki, apzinīgi komunisti, priekšzīmīgu ģimenes locekļi. Iepazīsities redzēsit. . . iepazinos un iepazīstinu arī lasītājus. 

VAI BUBVJU VĀRDI? 

Pirmā no kreisās uzņēmumā redzama E. Mitriķe, slaucēja. Viņa strādā tālu no centra «Ceros» - vecā kūtī. Kopj 14 govis. mehanizēta slaukšana un ūdens piegāde. Pārējais jāveic rokām. Saistības 1973. gadā 5000 kilogramu no govs. Bet b. Mitriķe nav apmierināta: - Ilgi slimoju un pa to laiku izslaukumi nokritās par veseliem 500 kilogramiem. 1974. gadā būšot atkal sasniegt 5500 kg.  Vai šai slaucējai būtu kādi vārdi, kas pieburtu govīm pienu? Protams, nē, tikai rūpīga kopšana un laipnība. 

SKOPOS VĀRDOS. 

Kad zvērkope Aleksandra Jonova parādās ejā starp sprostiem, visas lapsas metas pretī kopējai. Ieiet citi un zvēriņi iespiežas tālākajā stūrī. Kopēja smejas: Pazīst mani. Baroju, runāju. Zvēri saprot, ja ne vārdus tad balsi. Lapsas nav mežonīgas kā ūdeles - pierod un iemīl savu kopēju. Par sevi b. Jonova stāsta skopi. Tikai vienu gadu, kamēr «Ādažos». Visa gimene kolhozā. Meita strādā palīgražošanā, znots šoferis, pati te. Sekretāre saka, ka Aleksandra neiztrūkstot nevienā komunista Pāvela Neija vadītā politinformācijā, nebaidoties jautāt, ko nesaprot, labprāt piedaloties pārrunās. Un kad sakot vārdu partijas sapulcē, tam esot svars. Blakus zvērkopei stāv dārzniecības strādnieces Elvīra Priedīte un Regīna Bramane. Par viņām stāstot, jārunā arī par Donātu Janevicu. Uzņēmumā viņš ir pēdējais labajā pusē. Par viņiem varētu teikt: 

VALODĪGĀ. NOPIETNĀ. STEIDZĪGAIS. 

Šie komunisti strādā Jaunkūlu _ plēvju slltmnīcās. Steidzīgais ir Donāts Janevics. Viņš briesmīgi nevaļīgs, jo kādā siltumnīcā sabojājusies apkure un jāskrien turp. Lai, gan jau par viņu pastāstīs citi.  Regīna Bramane dārzniecībā strādā piecus gadus. Partijā uzņemta kolhozā, reizē ar vīru Aleksandru.  Agrāk strādāju zvēru fermā, laikam tāpēc tagad man uzdevums pārbaudīt kūtis. skatīties, kā baro dzīvniekus, kāda tīrība un kārtība. Pārbaudām stingri, ja kaut kas nav kā, kā vajag - ziņojam. Partijas sapulcēs izskatam, liekam vadītājiem atskaitīties. Pēc tam parasti trūkumus novērš. Ja ne, atgriežamies pie jautājuma otrreiz, bet parasti tas nav vajadzīgs. R. Bramane runā kā saimniece, kura atbildīga par to, kas notiek brigāde un kurai ir tiesības prasīt atbildību no citiem.  Viņa ir dārzniecības strādniece. Piecām puķkopēm vajadzēja izaudzēt 60 000 ziedu. Tas ir labs lepnums, kad b. Bramane saka: - Solījām un vārdu turējām, izaudzējām ar uzviju. Komunistam jāmācās - tāda ir partijas prasība. Regīna Bramane apmeklē ekonomikas studēšanas skolu. Karš pajaucis mācīšanos, viņai izdevies pabeigt tikai pamatskolu, bet, ja cilvēks mācās gadu no gada partijas izglītības skolās, lasa avīzes, klausās lekcijas un raidījumus, var sekot sarežģītām lekcijām. No valodīgās Elvīras Priedītes uzzinām daudz. Vispirms jau to, ka steidzīgais Donats Janevics var būt citiem paraugs, ka viņš «kritis› uz neļķēm, mācās neklātienē aspirantūrā un viņa darbs kandidāta grāda iegūšanai būs par tām pašām rūgti smaržojošām puķēm, kuru pilna visa siltumnīca. Vai pati mācās? - Pašreiz ne... Ir vidējā speciālā. Ļoti mīlu savu darbu, bet pasaulē ir tik daudz interesanta. . . Visaizraujošākā šķiet vēsture un ģeogrāfija. Un ja domā par tālāko mācīšanos, tad to. .. Elvīras Priedītes partijas uzdevums ir saistīts ar kultūras dzīvi, ar cilvēku izaugsmi - viņa ir sabiedriskā grāmatu izplatītāja. Viņai paldies saka visi Ādažu grāmatu mīlētāji. Un reizēm rāj, jo vēl ne vienmēr visi var dabūt to, ko grib, vēl vienmēr labo grāmatu nepietiekot. Pašai mājās bibliotēka un tajā daudzas par puķkopību un audzināšanas jautājumiem. Kāpēc?  Vasarā biju posminiece 80 Ādažu skolas bērniem, kas nāca uz dārzniecību strādāt. Elvīra ir payisam jauna komuniste, par partijas biedri uzņemta šovasar, bet, ir lietas kursā par visu pirmorganizācitas dzīvi. Viņa ir tā, kas pasaka:

KODOLS

Mūsu partijas organizācija ir visas brigādes kodols. Bez komunistu ziņas nekas nenotiek un nevar notikt. Viņi noorganizēja brīnišķīgu Oktobra svētku svinēšanu, vēl tagad par to runā. Komunisti ierosina un organizē ekskursijas un teātru apmeklēšanu. Komunisti pirmie uzņemas paaugstinātas saistības un izpilda tās. Un ja kāda sirds pilna, tad arī iet to izkratīt komunistam - zina, neizies bēda pasaulē, bet tiks palīdzēts.

PAR CITIEM STĀSTIET! 

Pēdējā pirmajā rindā ir 2. brigādes partijas organizācijas sekretāre Pelageja Ose. - Es tikai mēnesi sekretāre. Man nav itin nekādu nopelnu. Varu tikai pateikt, ko darīsim tuvākajā laikā. Nolemts pirmorganizācijas sapulcē apspriest ziemošanu fermās. Atskaitīsies brigadieris Harijs Jānītis un viņa palīdze Austra Upmale. Par to pašu ziņos Regīna Bramane, Elvīra Priedīte, Maija Bērziņa un Baiba Zirne. Baibu fotografējiet, par viņu rakstiet. Aktīvākā no aktīvajām. Tādi cilvēki ceļ kolhozu.  Paklausījām. B. Zirne ir pirmā otrajā rindā, un stāstījumam par viņu vislabāk piederas virsraksts

ENERĢIJA. 

Baiba Zirne ir mākslīgās apsēklošanas tehniķe.  Sabiedriskais pienākums ļoti nopietns - viņa vada kolhoza revīzijas komisiju. Katrs vārds par lielās daudznozaru saimniecības valdes darbības pārbaudi pauž enerģiju. principialitāti un šī darba pārzināšanu. Vienā pašā gadā ir rakstīti 6O revīzijas protokoli. Bez tam vēl sūdzības paņem daudz laika. Viņa ir Ādažu ciema deputāte un vada pastāvīgo lauksaimniecības komisiju. Tā nākas strādāt arī Carnikavā. Neviens cilvēks nevar dzīvot bez kādas aizraušanās. Baibai un viņas vīram tā ir sports. Abonements ļauj noskatīties visas hokeja sacīkstes. Arī aizraušanos ar sportu izmantoja - uzdeva Baibai komentēt Ādažu motobolistu sacensības. Nākošā ir Irēna Miķēna, dārzniecības strādniece, sekretāres vietniece ar pieredzi partijas darbā, tātad īstais palīgs b. Osei. I. Miķēnai ir liela darba slodze, bet, kad par to ieminos, viņa saka: 

KĀ TAD CITĀDI!

I. Miķēna ir valdes un rajona tautas kontroles komitejas locekle. Nupat vēl viens pienākums nācis klāt  dārznieks kursos, un viņai jāizpilda tā vieta. Ja jau esmu komunists, jādara tas, ko vajag. Bez tam viņa dzied sieviešu ansamblī. Gatavojoties kolhoza 25 gadu jubilejai, mēģinājumi notika bieži Uz galda mazais māla trauciņš ziedu kompozīcijām ir viņas darināts. Es domāju, ka katram vajag atrast kādu sirdij tuvu nodarbošanos brīvąi stundai. Tad aizmirstas steiga un atslābst saspringums. Man patīk veidot, žēl, ka tik grūti dabūt glazūras un pat mālu. . . Vēl jāpastāsta par Jāni Leici. Viņš ir vienīgais cilvēks no citas pirmorganizācijas. «Kodols» vēlējās, lai arī viņš būtu uzņēmumā, j0 b. Leicis esot 

STŪRAKMENS.

Visa viņa enerģija, spēks un prāts tiek atdots kolhozam bez atlikuma. Var braukt pa visu saimniecību un runāt ar simtiem cilvēku, katrs teiks: - Jā. tas ir cilvēks, tas ir komunists. Ja fotografētu citas brigādes ļaudis, tie vēlētos b. Leici bariņā, jo kolhozā viņš ir cienīts un iemīļots cilvēks. Mēs neiepazinām visus otrās  kompleksās brigādes komunistus, gan b. Dzirkale, gan b. Ose, gan citi vēl nosauca Gunti Zemlaku, eiektriķi, cūkkopi Mihailu Skvorodu, dārznieci Dzidru Ūdri. Šie darba cilvēki ir tie, kam jāsaka paldies par kolhoza sasniegumiem, cilvēki, kas ar savu dzīvi ir paraugs citiem. 

V. Bušmane
* Darba Balss / 03.01.1974


=======================
Apliecinājums 

Kolhoza «Ādaži» viesu grāmatā ir daudzi ieraksti. Te var atrast vai visas pasaules raksturīgākās valodas. Caur dažām atsauksmju rindiņām runā gan mūsu zemes, gan sociālistisko valstu, gan kapitālisma nometnes pārstāvji. Un visi viņi pauž vienu atziņu: kolhozu iekārta - tas ir spēks, kas dod iespēju nemitīgai augsmei. Tad, kad viesi tiek iepazīstināti ar saimniecību, tās fermām, siltumnīcām, ciematu, palīgražošanas cehiem, priekšzīmīgi apstrādātiem tīrumiem, viņi gūst skaidru priekšstatu par rezultātiem, bet maz zina par cilvēkiem, kas  strādā un ik brīdi gadā par sava kolhoza ekonomikas augšupeju. Šodien kolhozs "Ādaži" svin savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. 
Te kolhoznieki atpūšas
Tas ir atskats uz noieto ceļu. Tā sākumu var raksturot tie 90 kolhoznieki, kas šobrīd ir kolhozā un organizēja tā pirmos soļus. Henrihs Ūdris visus šos gadus ir brigadieris. Viņš labi zina sākumu, kad ļaudis no agra rīta līdz vēlam vakaram bija tīrumā, kad kuļmašīnas ducināja visu ziemu. Strādāja grūti, bet nežēlojās, jo zināja - būs drīz labāk. Šodien šiem cilvēkiem kolhoza valdes un sabiedrisko organizāciju īpaša pateicība. Daudzi no viņiem ir darba ierindā un rāda labu paraugu arī jaunajos ražošanas apstākļos, kā lopkopes Mirdza Krēsliņa, Ilga Brīdiņa, Elza Avotiņa un citi. Tagad darbam ir cits vēriens — mehanizētas fermas, modernas mehāniskās darbnīcas, ap 80 traktoru un tikpat daudz automašīnu, daudz dažādu lauksaimniecības mašīnu palīdz visos ražošanas procesos. Saimniecības rīcībā ir pamatlīdzekļi, kuru vērtība pārsniedz 1 miljonu rubļu. Kolhoznieki tagad strādā piecas dienas nedēļā, tāpat kā visi mūsu zemes strādnieki, taču viņi nepadara mazāk. Viņi kļuvuši zināšanām un pieredzes bagātāki. Vecās paaudzes labākās tradīcijas ir drošās rokās. Lidija Stepe, Vulfs Leviuss, Ivans Bukins, Vija Jančenko un daudzi daudzi citi no apmēram 1600 cilvēku lielās kolhoznieku saimes vairojuši kolhoza bagātību un paši kļuvuši turīgi. Saimniecības ienākumi gadā pārsniedz 7 miljonus rubju, vai apmēram 2600 rubļu dod katrs hektārs lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Bet tas nozīmē, ka devīgāka kļūst labi kopta zeme, produktīvāks ganāmpulks. Sekmīgi tiek noslēgts piecgades trešais - izšķirošais gads. Bet par to - atzinība cilvēkiem. Gandrīz katrs desmitais kolhoznieks ir saņēmis valdības apbalvojumu - ordeni vai medalu. Uz šīs zemes, kas kolhozā «Ādaži» aizņem 1121 hektāru, dzīvo čakli ļaudis. Viņi ir tie, kas ik gadus iegūst 30 un vairāk centneru graudu no hektāra, saražo ap 4000 kilogramu piena no katras govs, izaudzē daudz agro dārzeņu, ziedu, kartupeļu, kažokādu zvēru. 
Daudz tehnikas, daudz mehanizatoru.
Valsts saņem daudz šīs kolhozā ražotās produkcijas, ik gadu aug ienākumi. Kolhozniekiem par darbu izmaksā ap 3 miljoniem rubļu gadā, bet nedalāmais fonds papildinās par miljons rubļu. Vairāk līdzekļu var atvēlēt ražošanas vajadzībām. Gan kolhoznieku personiskā, gan sabiedriskā dzīve turpina uzplaukt. Pavērojiet saimniecības ļaužu pārticīgo dzīvi, pārliecinieties, cik strauji aug jaunais pilsētas tipa ciemats, cik kupli apmeklēti sarīkojumi saimniecības klubā, cik plaši pārstāvēta pašdarbība, cik bagāta pieredze darbam cik lieli sasniegumi, un vēlreiz apliecināsit jau zināmo: liels ir kolhozu iekārtas spēks.  

Apliecinājums
1973.12.20 Darba Balss (Rīgas rajons)
SŪNA, A.


===

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru