trešdiena, 2020. gada 15. janvāris

Sadzīves pakalpojumi #




* Darba Balss / 01.12.1965




Cik enerģijas matu sprogā? 

Ir nedēļas vidus. Rajona Sadzīves pakalpojumu kombināta jaunajā vērienīgajā paviljonā «Ādaži» šodien strādā līdz divdesmitiem. Veļu mazgā līdz divdesmit trijiem katru dienu, izņemot pirmdienas un sestdienas, kad strādā no astoņiem līdz sešpadsmitiem. Tikai svētdiena visiem brīva. Apmeklētāji nāk un iet. Gaišās, plašās telpas agrofirmas čaklie celtnieki pietuvinājuši kopmītnei ciemata ziemeļdaļā. Veļas mazgātavā pie gludināmās mašīnas saimnieko Dzintra Bite. leklausos viņas sacītajā: Dažs apmeklētājs saliek veļu mašīnā un iet frizētavā, tā laiku ietaupīdams, cits atstāj izmazgāšanai un izgludināšanai, bet par to papildus jāmaksā.  Vai pārpratumi nerodas? - es interesējos. Kā nu ne,  pieņēmēja operatore rāda apdegušu palagu. Mēs katru ar tehniku iepazīstinām, taču kurš, mazgādams reizi mēnesī, izjutis visus žāvēšanas kalandra niķus? Veļa piecepinās pie ruļļa. lekārtas sadzīves mazgātavai - trīs mazgājamās mašīnas, trīs žāvējamos skapjus,
divas centrifūgas atgādātas no Cehoslovākijas. Mazgātavas saimniece domā, ka derētu vēl viena lielāka un ražīgāka mašīna. Nebūtu frizētavas vela jāvadā mazgāšanai uz Siguldu. Veļas pulvera pagaidām pietiek. Nepieciešama rūpnieciska mazgāšana. žāvēšana  un gludināšana. Kļūtu iespējams mazgāt vīriešu virskreklus un fermu dzīvnieku kopēju darbatērpus. Veļas mazgātavai blakus iekārtota šūšanas darbnīca. Te meistare Edīte Sondore ar jaunām blūzēm, svārkiem, vestēm un kleitām ik mēnesi apgādā divdesmit līdz divdesmit piecas klientes, ja vajadzība spiež virsdrēbes remontēt, atteikts netiek. Kad klientu plūsma noplok, darbnīcā trešdienās nāk puiši. Piegriezējs Aivars Liepa izmanto telpas, vadīdams šūšanas kursus vīriešiem. Sievietēm šī virziena nodarbības notiek kultūras namā. Zem sadzīves pakalpojumu paviljona jumta vēl ir apavu un pulksteņu remontētāji. 

Ieiesim «dāmu paradīzē», aicina paviljona vadītāja Indra Bluša. Frizētavā katrai klientei vismodernāko frizūru uzburs modelētāja Lillija Krišlauka. Rokas un valodu veikli virza meistare Nella Kuzņecova: . Mums darbam viss ir. Mums neko nevajag. Dzīvojam labi. Tas spēcīgi iedarbojas. Kāds te lietderīgās enerģijas tēriņš? Manikīrmeistare Olga Gonžalenko vēlas runāt tikai par dāmu nadziņiem un laku numuriem. Es te vāji orientējos. Iznāk dažādi skatleņķi, un saruna neizdodas. Es esmu tehnisks cilvēks, bet te kosmētika. Pie vīriešu friziermeistares Aivas Bruņinieces rindā vairāki puiši sauc mani tuvāk. Dainis Popovs: Aiva ir malacis, no manas puses viņai visu to labāko. Guntars Podziņš: Piecus gadus frizējos tikai pie viņas, un esmu ļoti apmierināts. Aivai katram klientam ir savs matu griezums. Kā jūs domājat, vai tas neliecina par mākslinieka izjūtu, gaumi un talantu? Tas pārsteidz, un es gribu zināt, cik enerģijas nākas ielikt matu sprogā. Kopīga atziņa rodas pamazām to nevar izmērīt, jo nezinām mērvienību, ar ko mērīt — džoulos, vatos vai kā citādi. Vai kuriozi arī gadās? Jā, —Aiva atceras: ar valodu. Tas bija Carnikavā. Strādāju svētku dienā. Čeku sistēma (te, Ādažos, strādā bez čekiem). Piepeši ienāk salijis jauneklis. Es palūdzu: paņemiet pie kases čeku un novelciet slapjo kurtku. Pēc brīža jauneklis nāk atpakaļ, čeks rokā, pilošā jaka mugurā, bet aiz durvīm palikušas kurpes. Stāv zeķītēs . .. «Mācies, meitiņ, dzimto valodiņu». Atgriežos pie vadītājas. Darbdiena galā. Visi pamazām izklīst. Vadītāja nopūšas un sēžas pie pārskata rakstīšanas. Trīs bērni šovakar sēdēs vieni. Indrai pārskati ik mēnesi paņem astoņpadsmit ārpus darba stundas. Arī telefona līnijas pārnešana no vecā paviljona uz jauno kavējas. Darbinieces gatavojas vākt ziedojumus telefona sakaru atjaunošanai. Enerģija zūd, meklējot, no kurienes piezvanīt. Arī rindā pieteikties uz mazgātavu vai pie meistariem jānāk un jāstāv rindā. 

Paviljonā ieskatījās H. Jurčenoks 
* Darba Balss / 29.11.1988



* Darba Balss / 19.02.1964








Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru