***
* Darba Balss / 16.07.1967
***
Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» darbojas pastāvīga izstāde, kas ataino saimniecības sasniegumus un stāsta par kolhoza ļaužu dzīvi un atpūtu. Blakus vēsturiskiem eksponātiem, tautas daiļamata meistaru darbiem tiek eksponēti arī šogad saimniecībā izaudzētās kultūras.
Pie lauksaimniecības produkcijas stendiem
1974.12.06 Cīņa |
=============
VTSSI apbalvojumi rajona pirmrindniekiem
Par sasniegumiem lauksaimnieciskajā ražošanā 1975. gadā! ar VTSSI medaļām apbalvoti 89 rajona pirmrindnieki, saimniecību vadītāji, lauksaimniecības speciālisti, zootehniķi, slaucējas, traktoristi - galvenokārt lopkopības darbinieki. Trīs saimniecības ieguvušas diplomus - I pakāpes diplomu kolhozs «Mārupe» un vēl kā balvu autobusu (RAF-977). II pakāpes — kolhozs «Padomju Latvija», kuram apbalvojumā automašīna «UAZ-469», III pakāpes - kolhozs «Ādaži», saņemot arī televizoru. Kolhoza «Ķekava» cūkkopības fermas «Krūkļi» kolektīvs izcīnījis II pakāpes diplomu, un tam piešķirta bibliotēka 350 rubļu vērtībā. Apbalvota darba darītāju vidū ir kolhoza «Ādaži» slaucējas E. Mitriķe, M. Ribakova, M. Baltiņa un V. Antipova, kuras no savas grupas govīm pērn izslauca vairāk nekā 5000 kilogramu piena katra. Viņām piešķirtas sudraba medaļas. No šīm pirmrindniecēm neatpaliek kolhoza «Mārupe» Lagatu fermas lopkope L. Krūmiņa, kura par pagājušajā gadā no katras govs iegūtajiem 4818 kilogramiem piena savam iepriekšējo zelta un bronzas medaļu pūram tagad var pievienot arī sudrabu. Par sasniegumiem lopkopības attīstībā apbalvoti kolhoza "Mārupe" priekšsēdētājs K. Hvostovojs un viņa vietnieks J. Grīgs ar sudraba, galvenā zootehniķe M. Medne - zelta un vecākais zootehniķls I. Drēģeris — bronzas medaļu. Sudraba medaļa piešķirta kolhoza «Padomju Latvija» priekšsēdētājam J. Sologubovam, bronzas — kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājam A. Kaulam, galvenajam zootehniķim V. Lēviusam un zootehniķei K. Mālzemei.
Lauksaimniecības pārvaldes agronome V. Bēriņa,
VTSSI apbalvojumi rajona pirmrindniekiem
1976.09.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
"ĀDAŽIEM" - IZSTĀDES MEDAĻA
SEPP valstu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu izstādē «Agrokomplekss '82», kas notika Čehoslovakijas pilsēta Nitra, pirmo reizi un ar panākumiem reprezentējis Rīgas rajona kolhozs «Ādaži». Ekspozīcija, kurā bija «Ādažu» lielfermas «Briljanti» makets, dārzeņu produkcija, ziedi un palīgražošanas izstrādājumi, novērtēta ar medaļu «Zelta sirpis» un izstādes Goda diplomu. Talsu rajona agrorūpnieciskās apvienības vadītājs V. Kleinbergs nolasīja referātu par apvienības darba pieredzi un rezultātiem. Izstāde bija vērtīga pieredzes apmaiņa.
1982.12.02 Dzimtenes Balss
J. Capiņš
J. Capiņš
***
«ĀDAŽIEM»«ZELTA SIRPIS»
SEPP valstu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības ražojumu izstādē «Agrokomplekss— 82» Čehoslovakijas pilsētā Nitrā Rīgas rajona kolhozs «Ādaži» reprezentējās pirmo reizi. Padomju Savienību vēl pārstāvēja citi mūsu zemes labākie kolhozi un padomju saimniecības, kā arī uzņēmumi, kas ražo lauksaimniecības mašīnas un iekārtas, kombinēto lopbarību un veterināros preparātus. Protams, bija arī tipiski lauksaimniecības produkti: labība, dārzeņi, augļi. Izstādes stendus bagātināja konservi un dažādi vīni. Vienīgie Baltijas republiku pārstāvji — ādažnieki — bija atveduši visplašāko ekspozīciju: lielfermas Briljanti maketu, dārzeņus, ziedus, palīgražošanas izstrādājumus. Dažādās skatēs visaugstākās godalgas Briljantu komplekss jau bija izcīnījis. Arī šoreiz lielfermas darba organizācijas formas, tehnoloģija, darba kultūra izraisīja lielu interesi. Nedaudz vairāk nekā divās nedēļās padomju paviljonu apmeklēja pāri par 500 tūkstoši cilvēku. Slovākijas TV, radio un prese plaši stāstīja par ādažnieku veikumu. Slovākijas nelielajā pilsētā Nitrā Latvijas PSR vēl pārstāvēja Talsu agrorūpnieciskās apvienības priekšsēdētājs V. Kleinbergs. Viņam uzstājoties, demonstrēja arī diapozitīvus par talsnieku sasniegumiem. Ārvalstu lauksaimniecības speciālisti lielu interesi izrādīja par ādažnieku panākumiem piena ražošanā, konkrēti — par ražošanu uz rūpnieciskiem pamatiem, slaukšanas iekārtām, kā arī par kūtsmēslu savākšanu, transportēšanu un nogādi uz lauka. Čehoslovakijas SR Nitras pilsētas izstādes «Agrokomplekss — 82» zelta medaļa «Zelta sirpis» un Goda diploms vainagoja ādažnieku ekspozīciju.
«ĀDAŽIEM»«ZELTA SIRPIS»
1982.12.07 Cīņa
J. Čapiņš
J. Čapiņš
***
Maskavā
PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā no 1984. gada 7. decembra līdz šī gada 10. martam bija skatāmi eksponāti, kas ataino agrorūpnieciskā kompleksa attīstību brālīgajās padomju republikās. Izstādē plaši bija izvērsta tēma par sociālajām pārmaiņām Latvijas laukos. Piemēram, apmeklētāju uzmanību piesaistīja Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» uzceltā bērnudārza makets: šaja bērnu iestādē ir 315 vietas, mazuļu rīcībā ir ziemas dārzs, peldbaseins, laukumi spēlēm, rotaļām un nodarbībām ar fizisko kultūru. Kā lauku skolas paraugs tika demonstrēts Jelgavas rajona kolhoza «Nākotne» uzbūvētās skolas makets. Apmeklētāju un speciālistu plašu interesi izraisīja Līvānu eksperimentālajā māju būves kombinātā ražotās mājiņas. Tās pētīja, par tām sprieda un pat strīdējās. Latvijas PSR eksponātus novērtēja ar 60 dažāda kaluma medaļām. Divas no tām tika pasniegtas Līvānu mājiņu ražotājiem.
Maskavā 1985.04.04 Ļeņina Karogs (Preiļi)
Meščerjakova, A.
***
Pie goda vestes — zelta pulkstenis
Piecgades priekšpulkā
Šodien Maskavā, Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zinātniski tehniskā progresa un padomju kultūras paviljonā notiek Latvijas PSR Rīgas rajona Ādažu kolhoza diena. Par šīs saimniecības žilbinošo augšupkāpumu stāsta gan izstādes eksponāti, maketi, diapozitīvi un dažādi prospekti. gan arī paši ādažnieki — darba pirmrindnieki, speciālisti, pašdarbnieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Tā ir skaitļu, krāsu, liela lepnuma un pašapziņas valoda, un nav šaubu: viens otrs izstādes apmeklētājs galvu vien nošūpos. Pārsteigumā. Dziļā ieinteresētībā. Cieņā un apbrīnā. Par ekonomiskajiem rādītājiem visās nozarēs: pērngad kolhozā iegūti 43 centneri graudu un 279 centneri kartupeļu no hektāra, no govs vidēji izslaukts 4680 kilogramu piena. Realizācijas ieņēmumi vien sasnieguši 37,7 miljonus rubļu, un 8,6 miljoni no tiem ieskaitāmi tīrajā pelņā. Par piena ražošanas kompleksu Briljantos, kur atpūtas istaba vien jau apgāž visus līdzšinējos priekšstatus par objektiem, kam sakars ar lopkopību: tu atrodies zem palmām, starp vīteņaugiem un ziedošām ciklamenām līdzās tīram ūdens baseinam. Ja vēlies palūkoties, kā klājas lopiņiem, nospied pogu un pamet skatu televizora ekrānā . . . 5004 kilogramus piena no govs slauca pērn Briljantos.
Par jauno bērnudārzu: iegājis pat samulsti — tik daudz skaistuma, tik daudz mērķtiecīgi lietderīga, lai audzinātu jauno cilvēku gan par krietnu darba darītāju, gan par savas saimniecības patriotu, gan vienkārši par gaišu un kulturālu mūsdienu jaunieti. Par trīs gadus ilgo pēcdzemdību atvaļinājumu jaunajām māmiņām. Par pašdarbnieku raito soli: būts ne vien vai visos mūsu republikas novados un brālīgajās republikās, bet arī krietni tālu aiz mūsu Dzimtenes robežām. Pēdējais lielais brauciens Tautas deju ansamblim «Sprigulītis», piemēram, bija uz Vjetnamas Demokrātisko Republiku. Vairumam žurnālistu, kas dienu pirms delegācijas izbraukšanas uz mūsu galvaspilsētu preses konferencē tikās ar saimniecības ļaudīm. Ādaži atklājās it kā no jauna. Savādi — tepat līdzās atrodas, ir tikpat kā ar roku aizsniedzami, bet vēl tik neiepazīti. Un — godīgi jāatzīst — daudzi šādu iepazīšanas vēlmi nemaz nebija jutuši; sak, ko nu par Ādažiem, tur, kur zelta kalni no gaisa krājas, taču visu var atļauties; ko nu par Ādažiem, tur taisa polietilēna plēvi un kartupeļu salmiņus, plastmasas caurules un gleznu ietvarus, bet kur . . . lespējams, ka šis preses konferences lielākais ieguvums bija atklāsme, kas ļāva saskatīt šo panākumu saknes un cilvēku gājumu līdz tiem, ļāva ieraudzīt Ādažus nevis kā kaut ko gatavu, nobeigtu, nemainīgu savā varēšanā un iespējās, bet kā ļoti talantīgu cilvēku prasmīgi vadītu kolektīvu, kur pietiek gan savu grūtumu, gan pretrunu. Bet kur pietiek arī galvenā — zemnieciski viedas prasmes tikt ar šiem grūtumiem galā, turklāt nevis tā — strādājot tikai šodienai, bet ar vērienīgu, gudru skatu uz priekšu, Ādažu rītdienā raugoties. Tāpēc šāds bērnudārzs. Tāpēc plašais vēriens celtniecībai. Tāpēc lielie izdevumi. Jaunajām māmiņām ilgo pēcdzemdību atvaļinājumu atmaksājot. Un tāpēc nereti drakoniski stingrā disciplīna, pret kolhoza iekšējās kārtības grāvējiem vēršoties, iereibis cilvēks pie stūres — potenciāls slepkava, un tam bez liekas runāšanas ne vien visu veidu transporta līdzekļu vadītāja tiesības atņemtas, bet arī «vilka pase» piešķirama. Man Ādaži atklājās arī ārēji gluži nebūtiskās epizodēs, kas vienā otrā sarunā pieminētas: . . . Pabažos, pēdējā Ādažiem pievienotā saimniecībā kādā pavasara rītā: brauc pa tīrumu traktors, bet mehanizators mierīgu sirdi kultivē lauku aršanas virzienā. Uz satraukuma pilno speciālista jautājumu, kāpēc tas netiek darīts vismaz pa diagonāli, skan naiva un izbrīna pilna atbilde: «Bet es taču nezināju, ka tā ir labāk!» (Te nu vietā piebilde: pirms apvienošanās Pabažos ieguva 19 centnerus graudu no hektāra, tagad — 40. Pirms apvienošanās slauca 2810 kilogramus piena no govs, tagad — 4024, turklāt cilvēki palikuši tie paši.) Tādu epizožu varētu minēt bezgala daudz: par puišeli, kas līksmi sagaida tēti no darba, avīzi rokā vicinādams: «Skaties, skaties, te par mūsējiem rakstīts!» Par vecu vīru, kura darba biogrāfiju krāšņo arī aizrādījumi par darba disciplīnas pārkāpumiem, bet kurš kādu tomēr sadūšojās meklēt kādu no vadības ar vārdiem: «Vakar bija brīvdiena, man gluži nejauši gadījās «brīvsolis», bet kā par nelaimi kaut kāda komisija garām brauca, sit mani nost, priekšniek, Ja manis dēļ kolhozam nesmukums!» Par jauniešu talkām daudz epizožu būtu — kā palīdzēja bērnudārzu celt, ar kādu entuziasmu tagad sporta pils būvē piedalās. Kā viņiem kopā ir interesanti un labi. Un — ka komjaunatnes pirmorganizācija te ir lielākā rajonā — 420 biedri. Bet tās jau neizsaka būtību. Būtība šoreiz izskan tur, Maskavā. Kur tiek slēgts līgums par kolhoza «Ādaži» sadarbību ar ārzemju zinātniskās pētniecības institūtu. Kur tiek pārskatīts sociālistiskās sacensības nolikums sadarbībai ar Gorkijas apgabala kolhozu «Krasnij majak», kur 92 cilvēku lielajā delegācijā katrs ir lepns par piederību savam kolhozam, savam laikam, savai republikai. Varbūt skan naivi, bet man 5o uzstāšanos gribas salīdzināt ar zelta pulksteni pie svētku vestes: labi noregulētu, prasmīgi ieeļļotu, saudzētu un koptu, bet galvenais - ilgi un grūti pelnītu
S. AMATA
Padomju Jaunatne, Nr.33 (15.02.1985)
===========================
«Ādaži» - tuvplānā
Maskavā, PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē, lielu interesi rada nesen atklātā ekspozīcija «Ražošanas servisam — gādību un uzmanību». Tā pilnīgi veltīta šī svarīgā valsts uzdevuma risināšanas pašreizējai praksei Latvijas PSR kolhozā «Ādaži». Ekspozīciju ievadīja kolhoza «Ādaži» progresīvās pieredzes diena, kas plaši parādīja kolektīva sasniegumus visa ražošanas uzdevumu kompleksa risināšanā, sociālās un ekonomiskās attīstības plānu realizēšanā, jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanā un saimniecības darbaļaužu labklājības pastāvīgā paaugstināšanā. Šajā dienā tūkstošiem maskaviešu, galvaspilsētas viesu, lauksaimniecības ražošanas novatoru un speciālistu pēc daudzajiem ekspozīcijas materiāliem varēja sīki iepazīties ar kolhoza «Ādaži» pieredzi Pārtikas programmas realizēšanā, ielūkoties augstu ražu, izslaukumu un piesvaru meistaru kolektīvu radošajā laboratorijā vienā no mūsu republikas vadošajām saimniecībām. Notika plaša pieredzes apmaiņa, noslēgti vairāki radošās sadarbības līgumi ar labākajām saimniecībām un zinātniskās pētniecības institūtiem.
LATINFORM korespondents
* Darba Balss / 23.02.1985
* * *
"ĀDAŽI" SAVIENĪBAS IZSTĀDĒ
1985.03.21 Dzimtenes Balss
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru