Izsludināts metu konkurss
jaunajai skolas ēkai Ādažos
Ādažu novada dome ir izsludinājusi atklātu metu konkursu jaunas skolas ēkas arhitektūras projekta izstrādei. Plānots, ka jaunā skolas ēka atradīsies Ādažu centrā un tā varēs uzņemt 800 skolēnus, portāls "Apriņķis.lv" uzzināja pašvaldībā.Jau iepriekš vēstīts, ka, ņemot vērā novadā deklarēto skolēnu skaita pieaugumu un to, ka Ādažu vidusskolā visiem ir kļuvis par šauru, dome pieņēma lēmumu būvēt vēl vienu ēku Ādažu vidusskolai. Jaunā skolas ēka, kuru ekspluatācijā plānots nodot 2018. gada septembrī, būs paredzēta 1.-4. klašu skolēniem, bet vecā skolas ēka paliks 5.-12. klašu skolēniem.
Iecerēts, ka jaunā skolas ēka ne vien nodrošinās Ādažu novada iedzīvotājiem vispārējās izglītības iestādes pakalpojumu pieejamību novadā, bet arī turpinās veidot Gaujas ielu un Attekas ielu kā telpiski vienotu un arhitektoniski izcilu vietu Ādažos.
Projektējamo teritoriju pie jaunās ēkas plānots veidot draudzīgu velosipēdistiem. Tāpat arī konkursa tehniskā specifikācija paredz prasību – piekļūšanu pie jaunās skolas ēkas un izbraukšanu ar autotransportu risināt tā, lai izvairītos no sastrēgumu veidošanās.
Metu konkursa darbu iesniegšanas termiņš - 2016. gada 17. maijs. Ar nolikumu konkursa dalībnieki var iepazīties un lejupielādēt to Ādažu novada domes mājaslapā sadaļā Pašvaldība/ Publiskie iepirkumi. Ar metu konkursa uzvarētāju tiks slēgts ēkas būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības līgums. Kopējais metu konkursa prēmiju fonds - 10 000 eiro.Autors Apriņķis.lv
18.03.2016
18.03.2016
Ādažos būvēs jaunu skolu
un rekonstruēs novada centrālo ielu
Ādažos nākamgad prioritāri plānots
investēt jaunas skolas projektēšanā un būvniecībā, lai ēku varētu pieņemt
ekspluatācijā 2019.gadā, kā arī novada centrālās ielas - Gaujas ielas -
rekonstruēšanā, kas jāpabeidz 2017.gadā, paredz Ādažu novada domes Finanšu
komitejas konceptuāli atbalstītais pašvaldības 2016.gada budžeta projekts.
Kā skaidro Ādažu novada domes
sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne, jau piekto gadu pēc kārtas
mācības Ādažu vidusskolā sāk 6-7 pirmās klases un šogad septiņu gadu vecumu
sasniegušo bērnu skaits par 105 pārsniedz pilngadīgo jauniešu skaitu. No 2009.
līdz 2014.gadam novadā ir deklarēti 1008 bērni. Ādaži esot viena no visstraujāk
augošajām teritorijām Latvijā - kopš 2005.gada iedzīvotāju skaits novadā ir
pieaudzis par 26%.
2014.gada oktobrī, izvērtējot
straujo skolēnu skaita pieaugumu, Ādažu novada dome pieņēma konceptuālu lēmumu
- nākotnē veidot divas skolas ēkas. Pēc tam dome izsludināja konkursu tehniski
sociāli ekonomiskā pamatojuma (TEP) izstrādei. Iepirkuma procedūras rezultātā
tika noslēgts līgums ar SIA "AC Konsultācijas", lai izvērtētu
ilgtermiņa demogrāfiskās tendences, izanalizētu pieprasījumu pēc izglītības
pakalpojumiem Ādažu novadā un pamatotu jaunas skolas ēkas celtniecības
nepieciešamību. 2015.gada septembrī dome uzklausīja pētnieku gala ziņojumu.
Tajā pausts, ka maksimālais skolēnu skaits, ko Ādažu vidusskolā spēj uzņemt, ir
1200, bet jau 2015./2016.mācību gadā skolā tika uzņemti 1250 skolēni. Lai tas
būtu iespējams, mācībām pielāgoja telpas, kur iepriekš atradās bibliotēka.
Ja iepriekšējos gados skolēnu
skaita ikgadējais pieaugums bija 10% robežās, tad 2015.gada septembrī tas
sasniedza jau 17%. Šā gada oktobrī Ādažu vidusskolā reģistrēti 1265 skolēni.
Salīdzinot dažādas alternatīvas, izmaksu efektivitātes rādītāju ziņā kā labākā
alternatīva trūkstošo vietu nodrošināšanai nākotnē ziņojumā tika atzīta Ādažu
vidusskolas paplašināšana, 5.-12.klases mācības nodrošinot Ādažu vidusskolas
ēkā Ādažos, Gaujas ielā 30, un 1.-4.klasei būvējot jaunu mācību īstenošanas
vietu pašvaldībai Ādažu novada centrā pašvaldībai piederošajā zemes gabalā
Attekas ielā 16.
"Ģimenēm ar bērniem ļoti
būtisks faktors lēmuma pieņemšanā par dzīvesvietas izvēli, kā arī izglītības
iestādes izvēli ir ne vien izglītības kvalitāte, bet arī droša vide un
infrastruktūra," tā budžeta prioritātes pamato Ādažu novada domes
priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ("Reģionu alianse"). "Arī iedzīvotāju
aptaujā visvairāk iebildumu saņēmām tieši par ceļu kvalitāti novadā. Lielā mērā
iedzīvotāju viedoklis ietekmējis šā gada budžeta prioritātes," norāda
Ādažu mērs.
* no Ādažu novada domes preses materiāliem
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
Ādažu sākumskolas vizualizācijas video
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
Laikraksts: Pierīgas pašvaldībām nākas risināt
valsts problēmas
"Mūsu uzdevums ir sniegt vecākiem pārliecību, ka viņu atvases aug drošā un sakārtotā vidē, saņem labu izglītību un aug par savas dzīves vietas un Latvijas patriotiem," Pierīgas pašvaldību galveno misiju raksturo Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.
Gada laikā skolēnu skaits Ādažu vidusskolā palielinājies par 80 audzēkņiem un kopumā sasniedz 1130 skolēnus.
Straujais skolēnu skaita pieaugums, kas korelē ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu novadā, pašvaldībai liek domāt par papildu telpu apgūšanu un jaunu būvniecību. Par to portāla "Nra.lv" saruna ar Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku.
– Pēdējos gados skolēnu skaits Ādažu skolā strauji kāpj. Vai tīri tehniski ir iespējams uzņemt arvien vairāk bērnu?
– Tā ir viena no mūsu novada lielākajām problēmām – skolēnu skaits Ādažu vidusskolā pēdējos trīs gados ir pieaudzis par 150 audzēkņiem. Pagājušajā gadā mācības uzsāka sešas, šogad jau septiņas pirmās klases, nākamajos gados pirmklasnieku būs vēl vairāk. Es tagad runāju tikai par tiem bērniem, kuri jau dzīvo Ādažos un tuvākajos gados sasniegs skolas vecumu.
Esam aprēķinājuši, ka jau nākamgad mums papildus vajadzēs vēl četras mācību telpas un 2016./17. mācību gadā vēl vismaz četras telpas, jo esošā skolas kapacitāte ir praktiski izsmelta. 2015./16. mācību gada procesa nodrošināšanai esam ieplānojuši no skolas telpām izlikt bibliotēku, kas daļēji atrisinās problēmu, bet ko darīsim 2016./17. mācību gadā, vēl ir atklāts jautājums.
– Es teiktu: būvējiet jaunu skolu! Vai ir tāds plāns?
– Jaunas kapitālas būves celtniecība ir ļoti dārgs projekts, un bez valsts vai ES fondu atbalsta to nespēsim realizēt. Diemžēl uz minēto atbalstu pretendēt mums neļauj mūsu statuss – paradoksāli, bet Pierīgas pašvaldībām nav attīstības centra, bet lauku teritorijas statuss, un to iespējas piesaistīt ES struktūrfondus ir ievērojami mazākas nekā deviņām lielajām pilsētām un 21 reģionālajam centram.
Taču paskaidrošu, ka pēc būtības tā ir valsts problēma un atbildība, jo iedzīvotāju migrācija uz Pierīgas ciemiem, tostarp Ādažiem, Salaspili, Ķekavu, Stopiņiem un Mārupi, norit no tā dēvētajiem attīstības centriem, tostarp lielajām Latvijas pilsētām, kurās iedzīvotāju paliek arvien mazāk un reāla attīstība nereti nenotiek, bet finansējums viņiem pienākas.
Faktiski Pierīgas pašvaldībām ir uzlikts par pienākumu risināt valsts mēroga problēmas, nedodot valsts finanšu instrumentus izglītības iestāžu attīstībai vai iespēju piesaistīt ES naudu. Diemžēl "nauda seko skolēnam" sistēma savstarpējos pašvaldību norēķinos nesedz kapitālieguldījumu izmaksas, kuras jaunas skolas būvniecības gadījumā ir milzīgas. Nesaņemot atbalsta instrumentus no valsts jaunas izglītības infrastruktūras nodrošināšanai, Pierīgas pašvaldības ir spiestas uz saviem pleciem iznest visu problēmas smagumu.
Mūsu pašvaldības iedzīvotāju vidējais vecums ir zems – pārsvarā ienācēji ir jauni cilvēki, kas tikko ir izveidojuši vai veido savas ģimenes – viņiem dzimst mazuļi, kam nepieciešamas skolas un bērnudārzi. Ādaži iedzīvotāju vecuma ziņā ir trešā jaunākā pašvaldība aiz Mārupes un Garkalnes.
Vispār jau tā dīvaini reizēm ir noskatīties, kā tiek izmantoti ES līdzekļi. Tiek būvēti veloceļi, būvētas strūklakas, uzlabots apgaismojums, mega investīcijas atkritumu saimniecībā un darīts vēl simtiem lietu, kas pēc būtības varētu pagaidīt, jo tajā pašā laikā naudas nepietiek pamatpakalpojumiem – izglītībai, ceļiem, veselības aprūpei un uzņēmēju atbalstam, kas varētu uzlabot konkrētās vietas ekonomisko situāciju un piesaistīt cilvēkus.
Pieejamā finansējuma ietvaros ir jādod iespēja pašvaldībām pašām izvēlēties, kas tām attiecīgajā laika periodā ir nepieciešams, jo, no augšas sašķirojot pašvaldības un tām piekritīgo atbalstu pēc nesaprotamiem kritērijiem, pastāv liels risks vienai strūklakai nolikt blakus vēl vienu strūklaku tikai tāpēc, ka nauda tai ir pieejama. Būtībā tā ir vējā palaista nauda, kas nedod nekādu ieguldījumu ilgtermiņa attīstībā nedz lokālā, nedz valstiskā līmenī.
– Atgriežoties pie Ādažu skolas – kāds ir plāns B?
– Ieceres līmenī tiek apspriesta iespēja izmantot Zviedrijas pieredzi – paplašināt skolu ar konteinertipa moduļiem – cik telpas vajag, tik pieliek klāt. Ja situācija mainās, konteinertipa moduļus var viegli pārvietot uz citu vietu. Šāds risinājums būtu daudz lētāks nekā kapitālas būves celtniecība un neprasītu arī tik daudz laika.
Telpas šādos konteinertipa moduļos ir gaišas, ar plašiem logiem un normālu mikroklimatu, tāpēc nevajag domāt, ka bērniem būs slikti mācību apstākļi.
– Skola jau nav tikai klašu telpas – tā ir arī sporta infrastruktūra, sanitārie mezgli, ēdināšanas bloks.
– Jā, tās ir lietas, kas ir ļoti rūpīgi jāplāno, jo minētās infrastruktūras slodze ir milzīga. Esam iecerējuši jaunbūvi pie esošā skolas stadiona. No vienas puses tās būs tribīnes, zem kurām izvietotas apsildāmas ģērbtuves ar 50 vietām, dušas, tualetes, inventāra noliktava un telpas treneriem.
Tas dos iespēju atslogot sporta zāli un radīs iespēju izmantot stadionu arī ziemā, jo ir vairākas sporta aktivitātes, ko skolēni var darīt laukā arī tad, ja ir sniegs. Par to vēl deputātiem būs jālemj, bet, palielinoties bērnu skaitam un noslodzei uz telpām, citas iespējas nebūs.
– Kas tad ir tas, kas tik ļoti piesaista cilvēkus Ādažiem?
– Ne jau tikai Ādažiem – praktiski visām Pierīgas pašvaldībām ir līdzīgas priekšrocības un vienādas problēmas. Cilvēki migrē no Latvijas pilsētām uz Pierīgu, jo Rīgas tuvums viņiem nodrošina darba vietu pieejamību, bet ciematu vide drošu un ērtu vietu dzīvošanai un bērnu audzināšanai.
Mūsu uzdevums ir sniegt vecākiem pārliecību, ka viņu atvases aug drošā un sakārtotā vidē, saņem labu izglītību un aug par savas dzīves vietas un Latvijas patriotiem.
Straujais skolēnu skaita pieaugums, kas korelē ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu novadā, pašvaldībai liek domāt par papildu telpu apgūšanu un jaunu būvniecību. Par to portāla "Nra.lv" saruna ar Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku.
– Pēdējos gados skolēnu skaits Ādažu skolā strauji kāpj. Vai tīri tehniski ir iespējams uzņemt arvien vairāk bērnu?
– Tā ir viena no mūsu novada lielākajām problēmām – skolēnu skaits Ādažu vidusskolā pēdējos trīs gados ir pieaudzis par 150 audzēkņiem. Pagājušajā gadā mācības uzsāka sešas, šogad jau septiņas pirmās klases, nākamajos gados pirmklasnieku būs vēl vairāk. Es tagad runāju tikai par tiem bērniem, kuri jau dzīvo Ādažos un tuvākajos gados sasniegs skolas vecumu.
Esam aprēķinājuši, ka jau nākamgad mums papildus vajadzēs vēl četras mācību telpas un 2016./17. mācību gadā vēl vismaz četras telpas, jo esošā skolas kapacitāte ir praktiski izsmelta. 2015./16. mācību gada procesa nodrošināšanai esam ieplānojuši no skolas telpām izlikt bibliotēku, kas daļēji atrisinās problēmu, bet ko darīsim 2016./17. mācību gadā, vēl ir atklāts jautājums.
– Es teiktu: būvējiet jaunu skolu! Vai ir tāds plāns?
– Jaunas kapitālas būves celtniecība ir ļoti dārgs projekts, un bez valsts vai ES fondu atbalsta to nespēsim realizēt. Diemžēl uz minēto atbalstu pretendēt mums neļauj mūsu statuss – paradoksāli, bet Pierīgas pašvaldībām nav attīstības centra, bet lauku teritorijas statuss, un to iespējas piesaistīt ES struktūrfondus ir ievērojami mazākas nekā deviņām lielajām pilsētām un 21 reģionālajam centram.
Taču paskaidrošu, ka pēc būtības tā ir valsts problēma un atbildība, jo iedzīvotāju migrācija uz Pierīgas ciemiem, tostarp Ādažiem, Salaspili, Ķekavu, Stopiņiem un Mārupi, norit no tā dēvētajiem attīstības centriem, tostarp lielajām Latvijas pilsētām, kurās iedzīvotāju paliek arvien mazāk un reāla attīstība nereti nenotiek, bet finansējums viņiem pienākas.
Faktiski Pierīgas pašvaldībām ir uzlikts par pienākumu risināt valsts mēroga problēmas, nedodot valsts finanšu instrumentus izglītības iestāžu attīstībai vai iespēju piesaistīt ES naudu. Diemžēl "nauda seko skolēnam" sistēma savstarpējos pašvaldību norēķinos nesedz kapitālieguldījumu izmaksas, kuras jaunas skolas būvniecības gadījumā ir milzīgas. Nesaņemot atbalsta instrumentus no valsts jaunas izglītības infrastruktūras nodrošināšanai, Pierīgas pašvaldības ir spiestas uz saviem pleciem iznest visu problēmas smagumu.
Mūsu pašvaldības iedzīvotāju vidējais vecums ir zems – pārsvarā ienācēji ir jauni cilvēki, kas tikko ir izveidojuši vai veido savas ģimenes – viņiem dzimst mazuļi, kam nepieciešamas skolas un bērnudārzi. Ādaži iedzīvotāju vecuma ziņā ir trešā jaunākā pašvaldība aiz Mārupes un Garkalnes.
Vispār jau tā dīvaini reizēm ir noskatīties, kā tiek izmantoti ES līdzekļi. Tiek būvēti veloceļi, būvētas strūklakas, uzlabots apgaismojums, mega investīcijas atkritumu saimniecībā un darīts vēl simtiem lietu, kas pēc būtības varētu pagaidīt, jo tajā pašā laikā naudas nepietiek pamatpakalpojumiem – izglītībai, ceļiem, veselības aprūpei un uzņēmēju atbalstam, kas varētu uzlabot konkrētās vietas ekonomisko situāciju un piesaistīt cilvēkus.
Pieejamā finansējuma ietvaros ir jādod iespēja pašvaldībām pašām izvēlēties, kas tām attiecīgajā laika periodā ir nepieciešams, jo, no augšas sašķirojot pašvaldības un tām piekritīgo atbalstu pēc nesaprotamiem kritērijiem, pastāv liels risks vienai strūklakai nolikt blakus vēl vienu strūklaku tikai tāpēc, ka nauda tai ir pieejama. Būtībā tā ir vējā palaista nauda, kas nedod nekādu ieguldījumu ilgtermiņa attīstībā nedz lokālā, nedz valstiskā līmenī.
– Atgriežoties pie Ādažu skolas – kāds ir plāns B?
– Ieceres līmenī tiek apspriesta iespēja izmantot Zviedrijas pieredzi – paplašināt skolu ar konteinertipa moduļiem – cik telpas vajag, tik pieliek klāt. Ja situācija mainās, konteinertipa moduļus var viegli pārvietot uz citu vietu. Šāds risinājums būtu daudz lētāks nekā kapitālas būves celtniecība un neprasītu arī tik daudz laika.
Telpas šādos konteinertipa moduļos ir gaišas, ar plašiem logiem un normālu mikroklimatu, tāpēc nevajag domāt, ka bērniem būs slikti mācību apstākļi.
– Skola jau nav tikai klašu telpas – tā ir arī sporta infrastruktūra, sanitārie mezgli, ēdināšanas bloks.
– Jā, tās ir lietas, kas ir ļoti rūpīgi jāplāno, jo minētās infrastruktūras slodze ir milzīga. Esam iecerējuši jaunbūvi pie esošā skolas stadiona. No vienas puses tās būs tribīnes, zem kurām izvietotas apsildāmas ģērbtuves ar 50 vietām, dušas, tualetes, inventāra noliktava un telpas treneriem.
Tas dos iespēju atslogot sporta zāli un radīs iespēju izmantot stadionu arī ziemā, jo ir vairākas sporta aktivitātes, ko skolēni var darīt laukā arī tad, ja ir sniegs. Par to vēl deputātiem būs jālemj, bet, palielinoties bērnu skaitam un noslodzei uz telpām, citas iespējas nebūs.
– Kas tad ir tas, kas tik ļoti piesaista cilvēkus Ādažiem?
– Ne jau tikai Ādažiem – praktiski visām Pierīgas pašvaldībām ir līdzīgas priekšrocības un vienādas problēmas. Cilvēki migrē no Latvijas pilsētām uz Pierīgu, jo Rīgas tuvums viņiem nodrošina darba vietu pieejamību, bet ciematu vide drošu un ērtu vietu dzīvošanai un bērnu audzināšanai.
Mūsu uzdevums ir sniegt vecākiem pārliecību, ka viņu atvases aug drošā un sakārtotā vidē, saņem labu izglītību un aug par savas dzīves vietas un Latvijas patriotiem.
Autors Apriņķis.lv
17.09.2014
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
*no izdevuma "Ādažu Vēstis"
-
