Jēkabs Prīmanis <>

Vēsture

Muzejs ir dibināts 1920. gadā kā Latvijas Universitātes Anatomijas institūta mācību muzejs. Tas ir pirmais medicīnas profila muzejs Latvijā. Muzeja krājuma pamatā ir muzeja dibinātāja Gastona Bakmaņa (1883-1964) anatomiskā kolekcija, kas laika gaitā papildināta ar Anatomijas institūta darbinieku veidotajiem un iegūtajiem embrioloģijas, anatomijas, patoloģiskās un salīdzinošās anatomijas preparātiem. Krājuma nozīmīgu daļu veido 20.-30.gados arheoloģiskajos izrakumos iegūtais kaulu materiāls. No 1987. gada jūlija Anatomijas muzejs ir Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle. Ik gadu muzeju apmeklē ap 11 000 apmeklētāju. Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 5000 vienību.

Nozīmīgākie notikumi muzejā

Muzejs ir organizējis izstādes par izcilā anatoma un antropologa Jēkaba Prīmaņa un viņa skolnieku darbību 20.gs.20.-30. gados, kas ietver veselības izstādes, pārskatu par Latvijas antropoloģisko pētniecību ( J. Prīmaņa ikgadējie lasījumi ) un jaunai paaudzei aktuālās veselības problēmas (Uzmanību skolioze! 2008.g). Atzīmējot muzeja 90 gadu jubileju, plaša un daudzveidīga anatomijas izstāde bija apskatāma Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā ( 2010.-2011.gadā).

Unikālākie Anatomijas muzeja eksponāti līdz 2011.gada novembra beigām apskatāmi RSU izstādē „Latvijas sabiedrības antropoloģiskais spogulis”. Oktobrī Anatomijas muzejs vēlreiz piedāvā P. Stradiņa MVM izveidoto Anatomijas kabinetu.

Profesors Jēkabs Prīmanis (1892 - 1971)

Jēkabs Prīmanis dzimis 1892.gada 12.martā Ādažos. Izglītību ieguvis Ādažu pagastskolā, Millera privātskolā un Nikolaja ģimnāzijā. Studējis Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā, no 1920.gada strādājis Latvijas Universitātē, zināšanas papildināja kā Rokfellera stipendiāts Mičiganas, Minhenes un Prāgas universitātē. 1932.gadā Jēkabs Prīmanis tiek ievēlēts par profesoru.

Profesors lasīja lekcijas anatomijā, histoloģijā un embrioloģijā, bija Medicīnas fakultātes dekāns un Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta vadītājs. Tāpat viņš lasīja lekcijas Mākslas akadēmijā plastiskajā anatomijā, izstrādāja pirmo „Latviešu anatomisko vārdnīcu”, kā arī veica pētījumu par latviešu ķermeņa uzbūvi latvju dainās. Par šo pētījumu J. Prīmanis tika apbalvots ar Krišjāņa Barona prēmiju.

Kara laikā J. Prīmanis emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz ASV, kur Pitsburgas universitātē bijis anatomijas profesors. Miris 1971.gadā 22. novembrī Pitsburgā.

💢💢💢

Jēkabs Prīmanis

PROF. DR. MED. JĒKABA PRĪMAŅA 65 GADI

1958.10.01 Universitas P. Lapsa, Terv

💥💥💥

==========================

IN MEMORIAM

1971. g. 22. novembrī savas zemes gaitas izbeidza Latvijas un Pitsburgas Universitāšu profesors - medicīnas doktors, ilggadīgs Medicīnas fakultātes dekāns Jēkabs Prīmanis. No mums ir šķīries liels un cienījams cilvēks kurš visiem Latvijas mediķiem nekad nezudīs no atmiņas. Maz ir palicis to, kas nebija smēlušies medicīnas pamatzinības no profesora Jēkaba Prīmaņa. Aizgājējs dzimis Latvijā, Ādažu pagastā 1892. gada 12. martā. Pēc Nikolaja ģimnāzijas beigšanas Rīgā, viņš studēja medicīnu Tērbatā un Pēterpils Kara Akadēmijā, kur ieguva ārsta grādu 1918. gadā. Pirmā pasaules kara laikā darbojās kā ārsts Baltijas flotē un vēlāk par vecāko ārstu 3. Jelgavas Kājnieku pulkā. Nodibinoties Latvijas Universitātei un pēc īsa prakses laikā Ādažu pagastā, vipš saistījās asistenta darbā Medicīnas fakultātē. Viņš strauji kāpa pa akadēmisko sasniegumu kāpnēm un kļuva par prorektoru 1922. gadā, par docentu 1927. gadā un par profesoru 1932. gadā. Medicīnas doktora grādu viņš ieguva 1926. gadā, tanī pat gadā apprecēdams savu ilggadīgo dzīves biedri Grietu Raisku. Zināšanās papildinājies kā Rokefellera Fonda stipendiāts Mičiganas, Minchenes un Prāgas universitātēs. Profesors vadīja L. U. Medicīnas fakultāti, būdams tās dekāns 1939. un 1940. gadā — laikmetā, kad mūsu dzimtene zaudēja savu brīvību. Fakultātes vadība tika nodota svešajai varai iztapīgām personām. Tā kā profesors nepiederēja šo laužu grupai, viņš savu dekāna posteni zaudēja, bet tanī atgriezās pēc īslaicīgās sarkanās miglas izklīšanas no 1941. līdz 1944. gadam. Profesors Prīmanis izveidoja mūsu Medicīnas fakultātes Anatomijas, Histoloģijas un Embrioloģijas institūtu par pirmklasīgu mācības iestādi. Lekcijas viņš lasīja ne tikai mediķiem, bet arī zobārstiem un topošiem gleznotājiem-tēlniekiem Latvijas Mākslas Akadēmijā. Lai atvieglotu studentiem iegaumēt komplicēto terminoloģiju, viņš sastādīja un izdeva Latviešu anatomisko vārdnīcu, kurā šie grūtie vārdi bija uzskaitīti četrās valodās. Mums nebija latviešu mācības grāmatu un viņa priekšmets bija jāmācās no vācu vai krievu tekstiem. Daudzi vārdi tādēļ bija jauninājumi. Anatomijas institūta galvenais zinātniskais darbs bija antropoloģisko pētījumu laukā. Tas ļāva noskaidrot daudzas latviešu tautai raksturīgās ķermeņa uzbūves īpatnības. Profesora vadībā tika izveidots plašs anatomijas muzejs, kas palīdzēja studentiem iepazīties ar komplicēto cilvēka organisma uzbūvi. Profesors aktīvi darbojās Tautas Dzīvā Spēka pētīšanas Institūtā un bija tā vadītājs, kā arī Veselības Veicināšanas Biedrībā Rīgā. Profesors bija stingrs, bet taisnīgs skolotājs. Jaunie ārsti no viņa guva medicīnas pamatzināšanas viņa trijos bāziskos priekšmetos: anatomijā, histoloģijā un embrioloģijā. Viņš bija apdāvināts abrocīgs zīmētājs, skicēdams ar vienu roku, rakstīdams ar otru tanī pat laikā. Viņa lekcijas bija klasiski skaidras un visiem saprotamas. Profesors nekad studentus neizsauca savu lekciju laikā, bet viņa priekšlasījumi bija arvien pārpildīti. Profesoram bija fainomenāla atmiņa. Medicīnas fakultātes 6 gadu kursa periodā, viņš bija tiešā saskarē ar saviem studentiem. Šinī laikā viņš savus audzēkņus iepazina tik labi, ka nekad tos vairs neaizmirsa. 15—20 gadus vēlāk viņš atcerējās viņu vārdus, varēja pateikt, vai viņi bija labi vai slikti studenti un kurā gadā bija savas studijas nobeiguši. Profesors piederēja korporācijas Fraternitas Metropolitana saimei. No savas saimes studentiem viņš bieži prasīja vairāk zināšanu un bija stingrāks pret viņiem eksāmeņos. Profesors iemantoja ne tikai savu audzēkņu respektu, bet arī patiesu cieņu un mīlestību, kas neizbeidzās līdz pat viņa nāves dienai. Trimdā profesors ar savu laulāto draudzeni devās 1944. gada rudenī. Izšķiršanās bija grūta, jo bija jāpamet tik daudz, kas bija radīts. Vācijā profesors vispirms strādāja Jēnas universitātē, vēlāk, pateicoties angļu valodas zināšanām, kā vecākais ārsts pie UNRRAs un IRO organizācijām. Viņš tika nozīmēts par IRO skrīninga komisijas priekšsēdi Britu zonā, kas pārbaudīja ārstu, zobārstu un farmaceitu profesionālo kompetenci. Pateicoties savai atmiņai, viņš bija neatsverams palīgs tiem latviešiem, kas savus dokumentus bija pazaudējuši kara vētrās. Protams, profesors arī lasīja lekcijas Baltijas Universitātē Pinebergā savos priekšmetos un nekad nav turējies nomaļus, lai savam tautietim palīdzētu grūtajā trimdā. Pēc Latvijas Ārstu un Zobārstu Apvienības organizēšanās Vācijā, profesors Prīmanis izdarīja nesamaksājamu pakalpojumu visiem latviešu ārstiem un zobārstiem. Viņa vadībā, un atkal, pateicoties viņa neparastai atmiņai, tika restaurēta un nodrukāta Medicinas fakultātes studiju gaita visos tās 6 gados. Šinī dokumentā bija uzskaitītas katrā priekšmetā nolasīto stundu skaits, kā arī to stundu skaits, kas bija pavadīts nebeidzamajos praktiskajos darbos un klīnikās. Profesors bija viens no bijušiem Medicīnas fakultātes dekāniem (otrs: prof. H. Buduls) kas šādu apliecinājumu parakstīja trimdas latviešu ārstiem un zobārstiem. Mūsu diplomus ārzemēs neatzina, bet šāda veida apliecība deva iespējas latviešiem iegūt tiesības, praktizēt medicīnu kā ASV, tā arī visur citur, kur tie bija nonākuši. Bez tam profesors nekad neatteicās rakstīt ieteikuma vēstules licenču devējām iestādēm dažādos ASV štatos un citās zemēs, lai palīdzētu kādam no saviem audzēķņiem iegūt tiesības komplikāciju gadījumos. 1948. gadā profesors pieņēma piedāvājumu braukt uz ASV, lai darbotos par anatomijas profesoru Pitsburgas Universitātē. Šinī milzu universitātē viņš darbojās no 1948. gada līdz 1964. gadam, kad aizgāja pensijā. Savu izpalīdzīgo dabu viņš pierādīja pat ar pensionēšanās aktu, palīdzēdams savam bijušam L. U. asistentam no Anglijas pārņemt to posteni, kurā viņš bija darbojies 22 gadus. Šo ražīgo 22 gadu laikā Amerikāņu Medicīnas Studentu Apvienība godināja viņu trīs reizes, apbalvojot ar „Zelta Ābolu" par to, ka viņš ir bijis tā gada vislabākais profesors. Savā Pitsburgas dzīves laikmetā profesors bija ilggadīgs Pitsburgas Latviešu Biedrības un draudzes vadītājs. Prīmaņiem piederēja kāda Pensilvanijas paugura kalnagals. To viņš sauca par savu Gaiziņkalnu. Tur pulcējas apkārtnes latvieši, lai svinētu Jāņus, Jēkabus un citas sanāksmes. Tur visi bija mīļi viesi un tur bija Pitsburgas latviešu "saiešanas nams", kamēr vien saimniekiem bija spēks to uzturēt. Kopš Latvijas Ārstu un Zobārstu Apvienības darbības atjaunošanas ASV, profesors Prīmanis bija šīs organizācijas viceprezidents. Līdz pat savām pēdējām dienām viņš turpināja palīdzēt saviem kollēgām ar atsauksmju un rekomendāciju rakstīšanu. Viņš arī sarakstīja un publicēja savas atmiņas par Medicīnas fakultāti Rīgā un ir devis daudzus rakstus dažādiem žurnāliem. Savā profesijā profesors ir publicējis kādus 30 zinātniskus darbus Latvijas, ārzemju un ASV profesionālajos žurnālos. Dzīves pēdējie gadi bija ciešanām pildīti smagas sirds slimības dēļ. No aktivitātēm bija jāatsakās, kas šim darbīgajam cilvēkam bija grūti panesams. Savas gaišās acis viņš slēdza 22. novembra vakarā Pitsburgas Presbiteriāņu slimnīcā.

SIT TIBI TERRA LEVIS.

Dr. Pauls Purviņš, Frat. Metr.

IN MEMORIAM

1972.04.01 Universitas

* * *

===