🏆 🏆 🏆
Sambo Ādažos
Kad pirms vairākiem gadiem kolhozā «Ādaži» par elektriķi sāka strādāt trīskārtējais republikas čempions sambo cīņā sporta meistars Andris Alferovs, viņa iecere bija radīt saimniecībā sambo sekciju. Tagad Ādažu astoņgadīgās skolas sporta zālē divas reizes nedēļā pāris desmit zēnu saliek no astoņiem vingrošanas paklājiņiem sambo paklāju. Te mācās pirmās līdz piektās klases audzēkņi. Viņus vieno vēlēšanās cītīgi un sistemātiski trenēties, lai kļūtu veikli, spēcīgi. Trenera Andra Alferova vadībā viņi sākumā apgūst vienkāršākos paņēmienus, aizsardzību pret tiem, iemanās pareizi nokrist. Dažkārt jautā, kā tad ir ar zēnu, jauno sportistu, sekmēm skolā, disciplīnu? Izrādās, ka tikai labākie drīkst apmeklēt nodarbības, tāpēc zēni cenšas čaklāk mācīties. Arī vecākiem prieks, tagad zēniem liela aizraušanās ar sambo, un daža laba palaidnība paliek nedarīta. Ziemā nodarbības notiek telpās, bet pavasara un rudens mēnešos zēni skrien krosu, spēlē basketbolu un futbolu, Tā pamazām veidojas fiziskais rūdījums. Gūti pirmie panākumi. Pērnā gada Rīgas pilsētas jaunatnes meistarsacīkstēs "Ādažu" zēni izcīnīja vairākas godalgas, bet komandu vērtējumā palika otrie. Šī gada marta sākumā saimniecības autobuss aizvizināja zēnus uz Ventspili, uz "Daugavas" jauniešu atklātajām meistarsacīkstēm, kur ādažnieki izcīnīja trešo vietu aiz mājniekiem un Klaipēdas cīkstoņiem, bet nesen Rīgas «Daugavas» meistarsacīkstēs viņi atkal ieguva trešo vietu. Jautāts par labākajiem jaunajiem cīkstoņiem, Andris Alfērovs grib īpaši atzīmēt vairākus. Pašu labāko pulkā jāmin brāļi Savini. Ivans, Mihails un Aleksandrs pieminētajās sacensībās, startēdami katrs savā svara kategorijā, izcīnija godalgas, pie tam Aleksandrs - pirmās. Jau labu cīņas prasmi sacensībās parādījuši arī Aivars Vonda, Jevgeņijs Kusņaruks un citi. Neatlaidīgi trenējoties, panākumus var gūt Tomass Bēvalds, Armands Kauls. Man dažkārt jautā, atzīstas Andris Alfērovs, no kuras sporta biedrības startējam? Diemžēl ne no vienas, jo vēl neesam modinajuši «Vārpas» interesi par sevi. Taču gribētos cerēt, ka tāda radīsies. Elektriķa darbs saimniecībā, vakaros treniņi Ādažu skolā vai «Ziemelblāzmā», turklāt uz sabiedriskajiem pamatiem, tāds, lūk, sambo cīņas romantiķis ir Andris Alfērovs. Pie tam arī pats cītīgi trenējas, nesen viņš Vissavienības arodbiedrības meistarsacīkstēs Ļeninakanā ieguva trešo vietu un tiesības piedalīties PSRS čempionātā Alma-Atā. Bet vēlu vakarā vēl mājās gaida mazā Sigita. Arī viņai vajadzīga tēta gādība un uzmanība. Tā, lūk, pateicoties Ādažu astoņgadīgās skolas direktora Feliksa Circeņa, fizkultūras skolotājas Līviļas Veises un saimniecības vadības atbalstam "Ādažos" spēkā pieņemas sambo sekcija. Cerams, ka drīz radīsies iespēļa iegādāties īstu cīņas paklāju, kuplināt jauno cīkstoņu pulciņu.
K. KRŪZS, republikas sambo federācijas prezidija loceklis
Sports
1981.05.19 Darba Balss (Rīgas rajons)
🏆 🏆 🏆
Latviešu sarkano strēlnieku balvas izcīņas Vissavienības turnīrs
Turnīrs beidzies,problēmas paliek
Viens priekšsacīkšu aplis, otrs, cīņas par iekļūšanu sešniekā, tad jau par laureātu un uzvarētāju tituliem. Šī raitā pāreja no viena sacensību līmeņa uz nākamo, augstāko, liecināja ne tikai par to, ka labi savus pienākumus pilda organizētāji, bet arī par to, ka turnīra dalībnieki nav īsti kaujinieciski noskaņoti. Viegla dzīve bija prognožu cienītājiem. Atlika vienīgi paraudzīties protokolā, kurš no pretiniekiem ir, teiksim, sporta meistars, kurš meistarkandidāts, un prognoze gatava. Diemžēl gandrīz vienmēr, pat finālcīņās, tā izrādījās precīza. Tiesa, bija arī patīkami izņēmumi.
 |
| Uz paklāja sporta meistari V. Kudinovs (apakšā) un A. Samsonovs. |
Cīņā par pirmo vietu svara kategorijā līdz 68 kg tikās meistars I. Ņikitins no Saldus «Vārpas» un meistarkandidāts V. Zubulis (ASK). Ņikitins pirmajā trīsminūtē darbojās enerģiski, izvirzījās vadībā pēc punktiem un nosprieda, ka gana pūlēties gan jau ar divu punktu pārsvaru pietiks. Citiem taču pietika! Tomēr šoreiz ne. Pašā cīņas nogalē Zubulim izdevās metiens, kas ne tikai dzēsa punktu deficītu, bet arī deva uzvaru turnīrā. Līdzīgā situācijā tik tikko nenokļuva arī V. Sutjko (90 kg), kas ar lielām pūlēm atvairīja lietuvieša K. Urbona uzbrukumus. Šoreiz gan ar pirmajā periodā iekrāto pārsvaru pietika. Par vienu no interesantākajām izvērtās kolhoza «Ādaži» pārstāvju A. Samsonova un V. Kudinova (82 kg) tikšanās. Kudinovam jau bagātīga pieredze, kas arī šoreiz palīdzēja svinēt uzvaru, taču Samsonovs atšķirībā no daudziem citiem «pēc ranga jaunākajiem» neparakstīja bezierunu kapitulāciju jau pēc pirmās neveiksmes, bet piespieda pretinieku demonstrēt visu meistarību līdz pat cīņas pēdējām sekundēm. UZVĀRĒTĀJI. 52 kg. V. Kičikovs (Eiiste). 57 kq. V. Ciminš. 62 kg. V. Zjatkovs (abi «Vārpa»). 68 kg. V. Žubulis (ASK). 74 kg. D. Kaļiņins (ASK). 82 kg. V. Kudinovs (Vārpa). 90 kg. V. Sutjko (Daugava). 100 kg. V. Vorobjovs (ASK). Virs 100 kg. N. Pavlovs (Vārpa). Galveno balvu latviešu sarkano strēlnieku dāvāto kausu saņēma «Vārpas» cīkstoņi, apsteidzot «Daugavas» un ASK pārstāvjus. Republiku vērtējumā pirmie mājinieki, turpmākajās vietās Lietuvas un Baltkrievijas komandas. Lai gan «Dinamo» cīņas zāle ar plašām skatītāju vietām neizceļas, turnīram netrūka ieinteresētu un lietpratīgu vērotāju. Viņi labprāt dalījās savos iespaidos. E. MEŅĢELE, latviešu sarkano strēlnieku divīzijas medmāsa: Sports mani interesējis visu dzīvi, ar daudziem sporta veidiem esmu kādreiz nodarbojusies, pat hokeju spēlēju.
 |
| Uzvarētājus svara kategorijā līdz 62 kg apbalvo latviešu sarkanais strēlnieks pulkvedis Oskars Januškevičs. Uz pjedestāla (no kreisās) A. Blekaitis (Lietuva), V. Zjatkovs un V. Ivanovs (abi «Vārpa»). |
Turnīrs beidzies,problēmas paliek
1981.11.17 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Zvirbulis, A.
🏆🏆🏆
🏆 🏆 🏆
🏆 🏆 🏆
SAMBO SPORTS
UZVAR ĀDAŽU SAMBISTI
Otrajās Ādažu meistarsacīkstēs sambo cīņā piedalījās piecas komandas, kopskaitā 80 dalībnieku. Mājinieku lomā — Ādažu un Carnikavas sambisti. Uz Carnikavas astoņgadīgās skolas paklāja izgāja arī Bauskas, Olaines un «Ziemelblāzmas» cīkstoņi. Komandu vērtējumā uzvarētāju trijnieks šāds: Ādaži - 76,5 punkti, Bauska 49,5 un Carnikava — 47 punkti. Individuāli attiecīgajās svaru kategorijās pirmās vietas izcīnīja: Ā. Cepojs (Olaine), V. Gans (Ādaži), A.Andrejanovs (Carnikava), S. Korotkihs, V. Kozlovskis (abi Ādaži), U. Bratkēvičs (Olaine), A. Goculaks (Carnikava), I. Zoričs (Ādaži), O. Bobkins (Carnikava), Bondarenko (Bauska), Raklinskis, V. Blaževičs, S. Botsjurovskis, I. Melngailis (visi Ādaži), A. Dišlers (Bauska). Sacensību reizē svinīgos apstākļos Ādažu sambistam Pēterim Spakovam pasniedza PSRS sporta meistara žetonu. Tas ir labs iesākums vairākkārtējā republikas čempiona, PSRS sporta meistara Andra Alfērova jaunatnes audzinātāja trenera darbā. Tiek veikts nopietns jauno sportistu, nākamo Dzimtenes aizstāvju sagatavošanas darbs. Tieši sambo cīņa ir nepieciešama ikvienam karavīram, ikvienam sabiedriskās kārtības uzturētājam, praktiski ikvienam jaunietim.
K. Krūzs.
republikas sambo federācijas prezidija priekšsēdētāja vietnieks
* Darba Balss / 05.01.1984
Lūk, daži sacensību mirkļi J. Brenča fotoskatījumā:
 |
| Izturēt līdz galam |
 |
| cīnās V. Kozlovskis (Ādaži), 1983. gada republikas čempions jauniešiem (no kreisās) |
 |
| metienā A.Bukins ( no labās ) / Ādaži |
🏆 🏆 🏆
1984.06.05 Darba Balss (Rīgas rajons)
🏆🏆🏆
Slavenības pulcējas Ādažos
Nule kā atklātajā Ādažu sporta kompleksā jau otro dienu turpinās Vissavienības turnīrs par Latviešu sarkano strēlnieku balvu un kolhoza «Ādaži» kausa izcīņa. Atgādināšu, ka, tāpat kā agrāk, par strēlnieku balvām cīnās tikai mūsu republikas «klasiķu» komandas, viesiem turpretī atliek tēmēt uz godalgām, kas pienāksies Ādažu kausa izcīņas uzvarētājiem. Jāteic, ka šā gada turnīrs izdevies. Vispirms jau no organizatoriskā viedokļa. Arī kvantitatīvi tas ir pats bagātākais. Kas attiecas uz lietas kvalitatīvo pusi (meistarību), tad lielākoties uzteicami viesi. Pagaidam viņiem līdzi turēt spēj tikai daži mūsu republikas klasiskās cīņas līderi, piemēram, J. Šancevojs (Ādaži), J. Mihailovs (Lokomotīve), J. Kolocanovs (Rīgas ASK). Iespējams, ka turpinājumā mūsējie cīnīsies sparīgāk un veiksmīgāk, jo cienīgu pretinieku no viesvienībam uz Ādažu paklājiem netrūkst. Spēcīgi cīkstoņu kolektīvi ieradušies no Kijevas un Ternopoles. Tos vada trīskārtējais PSRS čempions starptautiskās klases sporta meistars D. Zadvirnaks un daudzkārtējs PSRS meistarsacīkšu un starptautisku turnīru godalgotu vietu ieguvējs L. Basovs. Interesanti atzīmēt, ka Zadvirņaks pirmoreiz par valsts čempionu kļuva 1974. gadā Rīgā, Sporta manēžā. Viņš ir arī mūsu sacensību dalībnieks, Starp citu, L Basovu labi atceras arī mūsu slavenais cīkstonis, jo viņi abi savulaik cīnījās vienā svara kategorijā. Minsku šajā turnīrā pārstāv PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara pasaules 1975. gada čempiona L. Libermana audzēkņi. Arī lietuviešiem ir titulēts audzinātājs Universiādes čempions starptautiskās klases sporta meistars E. Fainšteins. Mūsu ziemeļu kaimiņus igauņus turnīram gatavojis starptautiskās klases sporta meistars I. Poddubnija 1972. gada memoriāla uzvarētājs H. Pilluste, bet krasnojarskiešus olimpiskais čempions A. Sumakovs. No Krasnodaras atbraukusi KPFSR Nopelniem bagātā trenera V. Ļeščenko vadītie cīkstoņi. Pieredzējušais speciālists ir sajūsmā par ādažnieku viesmīlību un lielisko sporta kompleksu. Titulētie viestreneri uz Latviešu sarkano strēlnieku turnīru šoreiz atveduši perspektīvāko jauno audzi, kas jau tagad rāda labu snieņumu un cīņas izpratni. Pirmajā dienā labi cīnījās LLA students T. Pavlovs (68 kg), gūstot divas uzvaras. Taču spēcīgākie pretinieki vēl priekšā. Šajā svara kategorijā ir visvairāk dalībnieku 30. Žēl, ka traumas dēļ uz Ādažu paklājiem neredzam PSRS junioru izlases kandidātu Rīgas ASK pārstāvi S. Jefimovu. Vakar turnīra organizatori un dalībnieki 50 gadu jubilejā sirsnīgi sveica sacensību galveno tiesnesi Vissavienības kategorijas arbitru I. Balodi.
 |
| Sacensību galvenajam tiesnesim Vissavienības kategorijas arbitram I. Balodim (pa kreisi) pusgadsimta jubilejas reizē iznākusi kārtējā darbdiena. Par turnīra sekmīgu norisi jubilārs var neraizēties, jo viņam talkā nāk pieredzējis kolēģis starptautiskās kategorijas tiesnesis E.Matvejs (centrā). Un tagad visu uzmanību notikumiem uz paklāja. |
1985.12.01 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Kirilovskis, V.
Par strēlnieku kausu
Agrofirmas «Ādaži» sporta kompleksā risinājās Vissavienības turnīrs klasiskajā cīņā par Latviešu sarkano strēlnieku kausu. Sacensībās piedalījās pusotra simta sportistu no Kijevas, Tartu, Rostovas, Kaļiņingradas, Abakanas, Ufas, Ļeņingradas, Vorošilovgradas un mūsu republikas kolektīviem. Galveno balvu Latviešu sarkano strēlnieku kausu par uzvaru komandu vērtējumā ieguva vārpieši (komandā lielākoties Ādažu cīkstoņi), pārspējot «Daugavas» un «Lokomotīves» sportistus. Pilsētu vērtējums: Rīga, Kijeva, Igaunijas apvienotā komanda. Sacensības, kas risinājās Ādažos jau otro gadu pēc kārtas, bija lieliski organizētas. Nākamruden turnīrs par Latviešu sarkano strēlnieku kausu atzīmēs desmito gadskārtu. Nebūtu slikti, ja jubilejas sacensības pirmo divu vietu ieguvēji katrā svara kategorijā varētu kļūt par sporta meistariem. FKSK, cīņas sporta federācijai un Latviešu sarkano strēlnieku Rīgas grupai ar kopīgu lūgumu vajadzētu griezties PSRS Valsts sporta komitejas Cīņas sporta pārvaldē. Domāju, ka šis jautājums ir atrisināms. Turnīra uzvarētāji svara kategoriju secībā: D. Nagučevs (Ādaži), V. Vērdiņš (D-pils), I. Kukuškins (Kijeva), I. Abners (Tartu). A. Smirnovs (Ufa), I. Sevčenko (Rīgas ASK), J. Žigalo (Ādaži). D. Timofejevs (Da, Rīga). J. Sancevojs (Ādaži), M. Verbickis (Ternopole).
* * *
===
Jubilejas reizē - Ādažos
Latviešu sarkano strēlnieku Vissavienības turnīrs klasiskajā cīņā šoruden atzīmēja desmito gadskārtu. Trīs pēdējo turnīru norises vietai adrese viena un tā pati: agrofirmas «Ādaži» sporta komplekss. Piektdien turnīra atklāšanas reizē skatītāji ar aplausiem sveica latviešu sarkanos strēlniekus Pēteri Griško, Franci Miezi, Vilhelmu Gaili, Jāni Litvinski un Latviešu sarkano strēlnieku memoriālā muzeja nodaļas vadītāju Edīti Sondoviču. Viesiem un sportistiem par labu noskaņojumu gādāja Ādažu deju kolektīvs. Turnīra 133 dalībnieku vidū sportisti no KPFSR, Baltkrievijas, Ļeņingradas, Igaunijas, Lietuvas un protams arī pašmāju cīkstoņi. Gaidījām tālumniekus ņo Vladivostokas, Habarovskas, Krasnojarskas, bet lidojumam nelabvēlīgie laika apstākļi viņiem liedza ierasties. Taču arī tāds sastāva virknējums, kādu trīs dienas redzējām uz Ādažu sporta kompleksa diviem paklājiem, bija gluži respektējams un, domājams, ka agrofirmas «Ādaži» dāvātais kauss un piemiņas balvas nonāca stiprās rokās. Šo kausu pasniedza Tartu cīkstoņiem, kas bija labākie komandu kopēja ieskaitē. Savukārt latviešu strēlnieku ceļojošo balvu, kas pienākas mūsu republikas labākajai komandai, godam nopelnīja paši ādažnieki. Šo balvu mājinieku kapteinim Jurijam Žigalo pasniedza republikas Valsts FKSK vecākais treneris Guntis Hanzens. Pats kapteinis palika nepārspēts svara kategorijā līdz 82 kg abpusēji saistošā finālcīņā pēc punktiem uzvarot Igaunijas pārstāvi T. Uspenski. Jāuzteic arī 19 gadus vecais Rīgas karavīrs Ruslans Sargūns. Viņš bija veiksmīgākais svara kategorija līdz 68 kg, izšķirošajā cīņā pieveicot E. Kontu (Igaunija). Tagad puisis, kurš cīkstēties sācis Daugavpilī pie trenera Pāvela Krupeņina, kļuvis par sporta meistaru. Svarā līdz 90 kg protokolos lasījām, ka turnīrā piedalās Mardarenko. Pazīstams uzvārds, vai ne? Bijušais «Ādažu» meistarkomandas motobolists? Pareizi gan, ādažnieks joprojām, taču cīkstoņu turnīrā startē Valerija Mardarenko dēls Sergejs, kurš patlaban dien Padomju Armijā un pārstāv Rīgas ASK. Līdz finālam Sergejs aizkļuva bez aizķeršanās, taču izšķirošajā cīņā bija spiests atzīt lietuvieša K. Urbona pārākumu. Trešo zelta medaļu Latvijas komandai izcīnīja V. Zulpikarovs (līdz 48 kg), kas finālmačā pārspēja ādažnieku D. Nagučevu, bet trešo sudraba godalgu J. Karulis (62 kg). Par bronzas laureātiem vēl kļuva V. Cimiņš (57 kg), I. Sevčenko (74 kg) un V. Dračs (90 kg). Septiņās svara kategorijās virsroku guva viesi: R. Distanovs (Baškīrijas APSR, līdz 52 kg), Igaunijas pārstāvji A. Lepiks (57 kg), A. Uspenskis (100 kg), lietuvieši K. Urbons (90 kg), A. Gudaitis (130 kg), T. Čapidze (Baltkrievija, 62 kg), P. Aldošins (Ļeņingraaa, 74 kg).
Latviešu sarkano strēlnieku ceļojošo balvu ādažnieku kapteinim J. Žigalo
pasniedz republikas Valsts FKSK treneris G. Hanzens.
|
Dūšīgāk jāpūš vaigos
Pirmoreiz Latviešu sarkano strēlnieku Vissavienības turnīra dalībniekus klasiskajā cīņā uzņēmām pirms trim gadiem, kad šim pasākumam par godu durvis vēra jaunuzceltais sporta komplekss. Tagad kolhozs ieguvis agrofirmas statusu un dāvā turnīra laureātiem arī savas balvas un kausus. Mēs kā šī pasākuma saimnieki cenšamies darīt visu, lai viesi justos kā mājās. Vai grūti būt viesmīlīgiem saimniekiem? Darbs ir darbs, tas jāpadara pēc vislabākās sirdsapziņas. To esam mācījušies no valdes priekšsēdētāja Alberta Kaula, kura ieguldījums šo sacensību organizēšanā ir neatsverams. Tāpat arī sporta kompleksa vadītāja Jura Legzdiņa un mana vietnieka Imanta Truškovska veikums. Kā mums tas izdevies, lai spriež viesi. Sacensību nobeigumā agrofirmas «Ādaži» dāvāto kausu par uzvaru komandu vērtējumā saņēma Tartu cīkstoņi, kurus vadīja pieredzējušais speciālists H. Andresons (trenera stāžs 27 gadi). H.Andresons jau 18 gadus ir viens no galvenajiem slavenā igauņu cīkstoņa Georga Hakenšmita memoriālā turnīra organizētājiem. Trīs gadus pēc kārtās Tartu turnīrā viesojušies arī Somijas cīkstoņi ar pasaules eksčempionu Tapio Sipili priekšgalā. Nākamgad esot paredzama arī Ungārijas sportistu līdzdalība. Kādas ir viestrenera domas par «Ādažu» turnīru? Paldies saimniekiem par viesmīlību. Sacensības bija vērienīgas. Patika atklāšanas ceremonija, savdabīgs likās apbalvošanas rituāls ar «Ādažu» vokāli instrumentālā ansambļa koncertu izskaņā. Dalībnieku daudz, taču sastāvs varēja būt vēl spēcīgāks. G. Hanzens, republikas Valsts FKSK vecākais treneris: Lidojumam nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ nevarēja ierasties Vladivostokas, Habarovskas, Krasnojarskas, Taškentas un Rostovas komandas, kurās daudz meistarīgu cīkstoņu. Tāpēc visās svara kategorijās neizdevās nokomplektēt tādu sastāvu, kas nepieciešams, lai finālisti varētu izpildīt sporta meistara normu (protams, ja viņiem šī titula nav). Tomēr mūsu republikas cīkstoņu saime par vienu meistaru kļuva bagātāka. Kvalifikācijas prasības izpildīja Rīgas ASK pārstāvis Ruslans Sargūns (svarā līdz 68 kg), kurš sporta gaitas sācis Daugavpilī pie trenera Pāvela Krupeņina. Finālā 19 gadu vecais puisis skaistā, paņēmieniem bagātā cīņā pieveica igauni Kontu. Kā allaž savos spriedumos kategorisks bija mūsu izcilais vecmeistars Krišjānis Kundziņš: Bija mūsu puišiem no kā mācīties. Es teiktu, ka progress meistarībā jaušams, bet mīļie zēni, jums vēl pulka jāstrādā treniņos, jākrāj spēks, jo ar pliku tehniku vien šodien par maz. Bet lauzties parterā tā arī nemākam. Man ir priekšlikums jaunizveidotajai klasiskās cīņas federācijai; organizēt Baltijas republiku kausa izcīņu izlašu līmenī. Ak, kas par mačiem mums bija ar igauņiem pirms pusgadsimta! Kāpēc nevarētu tagad arī? I. Klintsons, trīskārtējais PSRS čempions: Treniņos jastrādā, sevi nežēlojot, kā citādi fizisko rūdījumu gūsi.
Jā, laiks skrien kā vēja spārniem._— atzīstas «Ādažu» sporta kluba vadītājs V. Kamšs.
 |
| Jaunais sporta meistars R. Sargūns kopā ar treneri Eiropas 1975. gada vicečempionu V. Kuzminu cīņas starplaikā. |
Tā
ir visa mūsu cīkstoņu nelaime. Turnīram perspektīvā gribētos novēlēt starptautisku skanējumu. J. Želvs, treneru padomes priekšsēdētājs: Neapmierina arī psiholoģiskā sagatavotība. Ja uz paklāja iziet ar smaidu, tas liecina, ka neesi koncentrējies nopietnai cīņai, nopietnam mērķim. Tā domā speciālisti, tā vērtē veterāni, bet secinājumus vajadzētu izdarīt treneriem un viņu audzēkņiem. Tas, ka šaja turnīrā izcīnījām trīs uzvaras, tik pat otro un trešo vietu, nav peļami, bet jāstrādā arī dižākiem mērķiem. Godalgoto vietu ieguvēji. Līdz 48 kg. V.Zulpikarovs, D.Nagučevs (abi Latvija), V. Kūziks (Igaunija). Līdz 52 kg. R.Distanovs (Baškirijas APSR), V. Ņikitins (Smoļenska), Z. Ērma. Līdz 57 kg. A.Lepiks, K. Engels (visi Igaunija), V. Cimiņa (Latvija). Līdz 62 kg. T. Capidze (Baltkrievija), J. Karulis (Latvija), I. Abners (Igaunija). Līdz 68 kg. R. Sargūns (Rīgas ASK), E. Konts, V. Ņikltins (abi Igaunija). Līdz 74 kg. P. Aldošins (Leņingrada), V. Malašs (Lietuva). I. Ševčenko. Līdz 82 kg. J. Žigalo (abi Latvija), T. Uspenskis (Igaunija), A. Gribojedovs. Līdz 90 kg. K. Urbāns (abi Lietuva), S.Mardarenko, V. Dračs (abi Latvija). Līdz 100 kg. A. Uspenskis (Igaunija), E.Trjapočka (Lietuva), I. Kaļiņins (Baltkrievija). Līdz 130 kg. A. Gudaitis, V.Kornevičs (abi Lietuva). M. Innapū (Igaunija). Komandu vērtējums. Agrofirmas «Ādaži» kausa izcīņa. Tartu, a/f «Ādaži», Rīgas ASK. Latviešu sarkano strēlnieku ceļojošo kausu (šaja ieskaitē piedalās tikai mūsu republikas komandas) ieguva ādažnieki.
 |
| Cīņas sporta veterāns K. Kundziņš apbalvo turnīra uzvarētāju svara kategorijā līdz 52 kg R. Distanovu. |
Dūšīgāk jāpūš vaigos
1987.12.01 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Ķīsis, G.
=====================
ŠODIEN FINĀLI
Piektdien Ādažu sporta namā sākās Latviešu sarkanajiem strēlniekiem veltītais Vissavienības turnīrs klasiskajā cīņā. Vienlaikus notiek sacensības arī par agrofirmas «Ādaži» balvām. Tradicionālais turnīrs pulcējis 223 dalībniekus no Kazahijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Moldāvijas, Ukrainas, Maskavas, Ļeņingradas, Igaunijas, KPFSR un Latvijas. Cīņu spraigumu veicina nolikums, jo pirmo divu vietu ieguvēji atsevišķās svara kategorijās var kļūt par PSRS sporta meistariem, protams, ja viņiem šāda titula vēl nav. Turnīra laureātus un komandu balvu ieguvējus uzzināsim šodien, kad pulksten 10 sāksies finālcīņas.
 |
| sacensību dalībnieki atklāšanas parādē |
1988.11.27 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Segliņa, Z.
🏆🏆🏆
Trīs dienas Ādažu sporta kompleksā ritēja spraiga spēkošanās par Latvijas sarkano strēlnieku kausu un agrofirmas «Ādaži» balvām Vissavienības sacensību ieskaitē. Konkurence šoreiz bija ļoti nopietna. Sācies taču jaunais olimpiskais cikls, un treneri savus esošos vai nākamos Barselonas spēļu kandidātus labprāt pārbauda plašās Vissavienības sacensībās, par kādām varam uzskatīt nule Ādažos beigušos klasiskās cīņas turnīru. Speciālistu uzmanības centrā bija 1976. gada olimpiskais čempions Aleksejs Šumakovs, kurš nu jau ilgāku laiku strādā par Krasnojarskas cīņas sporta veidu ASMS vecāko treneri. Uz Ādažiem viņš bija atvedis piecus novada perspektīvākos cīkstoņus, lai labāk sagatavotos PSRS pieaugušo čempionātam. Kādā no starpbrīžiem notika mūsu saruna ar titulēto klasiskās cīņas meistaru. Par sacensību organizāciju šoreiz viesim nebiju nodomājis vaicāt, taču Šumakovs pasteidzās secinājumus izdarīt pirmais: Jūsu republika man ir ļoti laimīga. Pirms Monreālas olimpiskajām spēlēm Rīgā uzvarēju Ivana Poddubnija memoriālā. Šis panākums man nodrošināja, vietu PSRS olimpiskās izlases sastāvā, ceļu uz Eiropas meistarsacīkstēm un uzvaru tajās. Arī Ādažos esmu bijis vairākkārt. Un allaž turnīra rīkotāji gādājuši, lai mēs šeit justos ka mājās. Redzams, ka agrofirmas vadība ļoti atbalsta sportu. Par to liecina šī teicamā bāze, dzirdēju, ka līdz pavasarim Ādažos būšot gatava vēl viena sporta zāle. Lai uzņemtu PSRS jaunatnes meistarsacīkšu dalībniekus. Krasnojarskas novads var lepoties ar bagātām cīņas sporta tradīcijām. Kas ir šo panākumu pamatā? Kad pabeigsim Krasnojarskas cīņas sporta ASMS bāzes celtniecību, šī skola būs viena no lielākajām Padomju Savienībā. Jau pabeigti pirmās kārtas darbi: uzceltas divas sacensību zāles (katrā pa diviem paklājiem) un divas zāles VFS, darbojas atjaunošanās centrs, pabeigta arī ārpilsētas bāze. Turpinās kompleksās laboratorijas celtniecība. Top arī viesnīca, vēlāk būvēsim vēl vairākas zāles. Cīņas sports attīstīts visā plašajā novadā, sākot no Hakasijas autonomā angabala līdz Noriļskai aiz Polārā loka. Arī tur ir bāzes un labi treniņu apstākļi. Skolā mums ir trīs nodaļas: brīvajā, klasiskajā cīņā un džudo. Strādā 50 treneri. Uz katru no viņiem iznāk pa septiņiem sportistiem (sākuma sagatavošanas grupas es neskaitu). Šādas proporcijas ļauj daudz darboties ar katru individuāli. Domāju, ka šāda metode ir pareiza, jo ik gadu dodam krietnu papildinājumu valsts izlasēm, PSRS komandu meistarsacīkstēs Krasnojarskas novada klasiskās cīņas meistari bija trešie. Seulā «klasiķis» Sergejs Karamčakovs izcīnīja bronzas medaļu, bet džudistam Viktoram Poddubnijam līdz pjedestālam mazliet pietrūka. Ādažos divi mūsu puiši kļuva par turnīra uzvarētājiem. Domāju, ka viņus gaida liela sportiskā nākotne. Jā, atliek tikai apskaust krasnojarskiešu plašo rocību. Bet mūsu meistariem nav lāgā kur bumbu spēlēt... Taču cīņas sports izmiris nava, tas elpo, cik nu dziļi varēdams. Laiku pa laikam arī mums parādās talantīgi puiši, taču viņu talākvirzība ir atskabargaina. Ja līdz dienestam armijā neesi saņēmis PSRS izlases dalībnieka triko, tad pēc diviem kareivja gadiem zūd gan interese, gan centība iesākto turpināt. Cerēsim, ka tāds liktenis nepiemeklēs brāļus Zigmundu un Aigaru Jansonus, kas lauzties sākuši Mālpilī pie trenera Talivalža Ģēveles. Pirmajam no brāļiem ir 16, otrs par gadu vecāks. Bet svētdien uzzināju, ka pagājušajā nedēļā uz pirmo treniņu aizgājis viņu jaunākais brālis Dzintars, kam tikai deviņi. Tagad abiem vecākajiem Jansoniem republikas arodbiedrību komandā ir cits treneris V.Škirpo. Abi pabijuši arī pieaugušo izlases koptreniņos pie J. Želva. Palūdzu viņu pirmo audzinātāju sportā T. Ģēveli brāļus raksturot: Fiziskā sagatavotība puišiem laba. Jau septītajā klasē abi spēja pievilkties pie stieņa 50 reižu. Diezgan labi apgūts tehnisko paņēmienu arsenāls. Taču tas vēl prasa slīpējumu un pilnveidošanu. Zigmunds ticis līdz VACP jaunatnes izlasei. Jālūko censties pēc lielāka mērķa. Zigmunds Ādažos izcīnīja otro vietu, taču par sporta meistaru nekļuva, jo šajā svarā (52 kg) nebija 16 dalībnieku, kā to prasa nolikums. Godalgoto vietu ieguvēji. 48 kg. J. Sorokins, J. Roška (abi Kišiņeva), D. Dubinskis (Ļ-grada). 52 kg. G. Karkenbajevs (Alma-Ata), Z. Jansons, E. Mamedovs (Minska). 57 kg. S. Ņemčenko (Krasnojarska), V. Oragvelidze (Maskava), J. Talahinovs (Alma-Ata). 62 kg. S. Martinovs (Maskava), A. Kļevcovs (Ždanova), V. Koļesņiks (Tartu). 68 kg. A. Daņilkins (Maskava), S. Kuļeševičs (Rīga), A. Džangitajevs (Alma-Ata). 74 kg. A. Kalačovs (Krasnojarska), T. Villema (Tallina), I. Ševčenko (Rīga). 82 kg. T. Ishakovs (Alma-Ata), J. Gonžaļenko, J. Žigalo (abi «Ādaži»), 90 kg. I. Čhartišvili (Tbilisi), A. Ivaščeņins (Kijeva). V. Fjodorovs (Viļņa). 100 kg. R. Bikbulatovs (Ufa), S. Dračuks (Kijeva), U. Ozols (Rīga). 130 kg. E. Kovaļovs (Tambova), V. Kernavičs (Kauņa), S. Firioženoks (Minska). Latviešu sarkano strēlnieku kauss mūsu republikas arodbiedrību komandai, agrofirmas balva - viesiem no Maskavas. Speciālbalva turnīra vecākajam dalībniekam D. Dubinskim. Viņš 48 gadu vecumā spēja izcīnīt trešo vietu.
 |
| Jaunais sporta meistars Sergejs Kuļeševičs (apakšā) finālcīņā bija spiests atzīt maskavieša Aleksandra Daņilkina pārākumu |
 |
| Brāļi Aigars (pa kreisi) un Zigmunds Jansoni kopā ar pirmo treneri Tālivaldi Ģēveli |
 |
| Monreālas olimpiskais čempions Aleksejs Šumakovs |
JA ROCĪBA IR PLAŠA
1988.11.29 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Ķīsis, G.
🏆🏆🏆
🏆🏆🏆
Kad savas sienas nepalīdz
Agrofirmas «Ādaži» jaunajā specializētajā cīņas zālē notika Latvijas smagatlētikas simtgadei veltītais Latviešu sarkano strēļnieku kausa un agrofirmas «Ādaži» balvu izcīņas vissavienības turnīrs. Sacensību rīkotāji bija gādājuši, lai dalībnieki justos kā mājās. Redzams, ka agrofirmas vadība atbalsta sportu, par ko liecina šī teicamā jaunā bāze, kur cīņas ritēja uz trim paklājiem. Veiksmīgi ar saviem pienākumiem galā tika galvenais tiesnesis agrofirmas autosaimniecības priekšnieks Vissavienības kategorijas arbitrs I.Balodis. Par konkurences trūkumu sūroties nevarēja, tradicionālais turnīrs bija pulcējis 240 dalībniekus no KPFSR, Ukrainas, Kazahijas, Baltkrievijas, Moldāvijas, Maskavas, Uzbekijas, Lietuvas, Turkmēnijas, Igaunijas un mūsu republikas. Tikai žēl, ka uz kopējā fona pabāls bija mūsu sportistu sniegums. Līdz finālam aizkļuva tikai D. Izmodenovs, kurš izšķirošajā cīņā zaudēja viesim no Maskavas, bet izpildīja PSRS sporta meistara normu. Tas liek mūsu republikas treneriem nopietni padomāt par turpmāko darbu.
UZVĀRĒTĀJI UN LABAKAIS NO MŪSU REPUBLIKAS. 48 kg. A. Fedotovs (Kišiņeva), 5. V. Judins (Rīga). 52 kg. B. Fedorivs (Ternopole). 57 kg. ž. Tokotajevs (Alma-Ata), 8. Z. Jansons (Mālpils). 62 kg. E. Eikulajevs (Maskava), 2. D. Izmodenovs (Rīga). 68 kg. A. Sarkisjans (Viļņa), 22. I. Sorohovs (Rīga). 74 kg. A. Jaļjanovs (Gome|a), 4. A. Golubs (Rēzekne). 82 kg. N. Savickis (Minska), 15. M. Gžibovskis (Daugavpils). 90 kg. N. Mazurkevičs (Grodņa), 4. J. Meisltis (Rīga). 100 kg. M. Matvejevs (Maskava), 5. U. Ozols (Saldus). 130 kg. O. Jevsejevs (Maskava), 4. A. Sitņovs (Rīga). Uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji saņēma medaļas un agrofirmas balvas. Pārsteiguma tortes tika labākajiem tiesnešiem. Guntis Hanzens, republikas Valsts FKSK vecākais treneris
 |
| D. Izmodenovs (pa kreisi) cīņā ar maskavieti E. Eikulajevu. Pa labi starptautiskās kategorijas arbitrs A. Ostrovskis. |
1989.12.02 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
Guntis Hanzens, republikas Valsts FKSK vecākais treneris
🏆🏆🏆
Ādažniekiem deviņvīru spēks
Agrofirmas Ādaži sporta kompleksā vienkopus bija sanākuši valsts grieķu—romiešu cīņas meistari, lai sadalītu medaļu komplektus savā pirmajā brīvās Latvijas čempionātā. Cīņās devās stiprinieki no Liepājas, Daugavpils, Saldus, Ādažiem, kā arī pārstāvji no sporta klubiem Celtnieks un Maccabi. Kā ciemiņi bija uzaicināti cīņas vīri no Lietuvas. Pateicoties sponsoriem Pārdaugavai, Celtniekam un Maccabi, bija sarūpētas naudas prēmijas. Arī sportistu kontingents audzis, jo daudzi bijušie PSRS sporta cīņas kalpi, pateicoties sponsoriem, atkal atgriezušies uz paklāja. Līdz ar to jaunajiem cīkstoņiem bija liela skola, cīnoties kopā ar bijušajiem Eiropas un olimpisko spēļu kandidātiem.
Svara kategorijās par uzvarētājiem kļuva: 48 kg D.Nagučevs (Ādaži); 52 kg Z.Jansons (Ādaži) (viņa brālis Aigars Jansons turnīrā nepiedalījās kājas traumas dēļ, bet februāra beigās Maskavā FILA B kategorijas A.Katuļina piemiņas turnīrā viņam bronzas medaļa svarā līdz 57. kg. Vēl zelts mārupietim N.Pavlovam un sudrabs ādažniekam D.Nagučevam). 57 kg R.Šukēvičs (Kauņa); 62 kg S.Jefimovs (Ādaži); 68 kg I.lvanovs (Daugavpils); 74 kg A:Sarkirjans (Viļņa); 82 kg J.Žigalo (Ādaži); 90 kg J.Meisītis (Celtnieks); 100 kg —V.Orlovs (Liepāja); 130 kg V.Mizgaitis (Lietuva)
Viens no Latvijas desmit meistariem grieķu—romiešu cīņā Jurijs Žigalo.
Ādažniekiem deviņvīru spēks
1992.03.10 Diena
Zigismunds Segliņš
1992.03.10 Diena
Zigismunds Segliņš
🏆🏆🏆
Ādaži - Kopenhāgena
Agrofirmas "Ādaži" sporta kompleksā risinājās l.atvijas Republikas atklātās meistarsacīkstes grieķu-romiešu cīņā. Pavisam uz paklājiem izgāja 88 cīkstoņi, viņu vidū arī viesi no Lietuvas. No viesiem pats titulētākais bija smagsvars V Mizgaitis - starptautiskās klases sporta meistars, pasaules junioru eksčempions. Finālcīņā viņš pārspēja mārupieti N. Pavlovu, kurš nesen uzvarēja FILA B kategorijas starptautiskajā turnīrā Maskavā. No pašmāju cīkstoņiem jāuzteic ādažnieks J. Žigalo (82 kg), kurš par Latvijas čempionu kļuva jau sesto (!) reizi. Apbrīnojama sportiskā ilggadība! Viņa kluba biedri izcīnīja vēl trīs čempionu titulus: D. Nagučevs (48 kg), Z. Jansons (52 kg) un S. Jefimovs (62 kg). Iespējams, ka būtu arī piektais, taču Zigmunda brālis Aigars Jansons šoreiz slimības dēļ nevarēja iziet uz paklāja. Godalgoto vietu ieguvēji. Līdz 48 kg. D. Nagučevs (Ādaži), M. Zdetoveckis (Rīga). Līdz 52 kg. Z. Jansons (Ādaži), R. Vartanovs (Lietuva), V. Grigorjevs (Celtnieks). Līdz 57 kg. R. Šukevičs, S. Virugnins (abi Lietuva), A. Suvilra (Celtnieks). Līdz 62 kg. S. Jefimovs, O. Goļess (abi Ādaži), R. Mihaļskis (Lietuva). Līdz 68 kg. I. lvanovs, A. Ivanovs (abi Daugavpils), A. Staškevičs (Ādaži). Līdz 74 kg. A. Sarkisjans (Lietuva), J. Ševčenko, S. Kuļeševičs (abi Rīgas "Maccabi"). Līdz 82 kg. J. Žigalo (Ādaži), A. Mitrofanovs (Maccabi), A. Čertevs (Liepāja). Līdz 90 kg. J. Mcisitis, A. Počkajevs (abi "Celtnieks"), V. Bajeraks (Maccabi). Līdz 100 kg. V. Orlovs (Liepāja), U. Ozols, D. Nīcis (abi Saldus). Līdz 130 kg. V. Mizgaitis (Lietuva), N. Pavlovs (Maccabi), A. Sitnovs (Maccabi). Balvu par labāko tehniku saņēma Sergejs Jefimovs. Šis turnīrs bija viena no nopietnākajām spēku pārbaudēm, gatavojoties Eiropas čempionātam, kas nākammēnes risināsies Kopenhāgenā.
 |
| Sergejs Jefimovs (Ādaži) saņēma balvu par labāko tehniku |
 |
| Latvijas čempions svarā līdz 52 kg ādažnieks Zigmunds Jansons. |
Ādaži – Kopenhāgena
1992.03.11 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
KĀRLIS, Guntars
🏆🏆🏆
ARĪ GADI NAV ŠĶĒRSLIS
Bulgārijā notika pasaules veterānu čempionāts brīvajā cīņā. Jau ziņojām, ka Latvijas cīkstoņi mājup pārveda divas sudraba un divas bronzas godalgas. Taču arī pārējie mūsu lauzēji nepalika kaunā. Dažiem tikai sprīža tiesas pietrūka līdz goda pjedestālam.
Uz šā gada čempionātu beidzot sadūšojās aizbraukt arī mūsu valsts cīkstoņi veterāni. Nē, dūša un varēšana jau bija arī līdz šim, taču rocība par šauru. Bulgārija izrādījās iespējamākais startēšanas variants, jo pirms tam Kolumbija, Kanāda un Itālija bija gan par tālu, gan par dārgu, gan par... Kad februārī uz Latviju atceļoja ielūgums uz šīm sacīkstēm, pēc neilga pārdomu laika tika pieņemts pozitīvs lēmums brauksim. Arī sponsors tālu nebija jāmeklē. Ilgonis Balodis, kurš savulaik pats cītīgi lauzās un pēcāk arī tiesāja pat Vissavienības glaunākos mačus, ar laipnu roku atvēlēja savas firmas autobusu salīdzinoši tuvajam ceļojumam, reizē uzņemdamies delegācijas vadītāja pienākumus.
75 DOLĀRI NO “DEGUNA”Tiesa, par naktsmītni kopā ar trīsreizēju ēdināšanu cīkstoņi maksāja no savas kabatas 75 dolārus par diennakti. Ievērojojot taupības režīmu, viesnīca tika nofraktēta uz divām dienām, taču ar to pilnīgi pietika, lai pasaules cīņas sporta sabiedrībai un FILA pierādītu, ka Latvija ir sportiska valsts ar augstu kultūru un veselīgu dzīvesveidu. Konkurentos mūsu lauzējiem bija vēl 22 valstu pārstāvji. Daudziem netrūka ne pasaules čempionātu, ne olimpisko spēļu pieredzes. Tie bija vīri ar VĀRDU, kuri joprojām izraisa cieņu un simpātijas cīņas sporta līdzjutēju vidū. Tomēr mūsu veterāni nenobijās. Apņēmības bija gana, lai pierādītu, ka arī Latvijā dzīvo cīkstoņi, ka vienmēr esam cīnījušies labā līmenī, tikai "sarkano” valdīšanas laikos daudziem ceļš uz PSRS izlasi un tātad arī atrādīšanās pasaules sporta sabiedrībai, dažādu iemeslu dēļ bija liegta.
VISU IZŠĶĪRA VECĀKIECīņas bija interesanti vērot,— atzina delegācijas vadītājs Ilgonis Balodis. Pielietoto paņēmienu klāsts plašs, nekādas mīcīšanās un grūstīšanās. Tagadējie aktīvie cīkstoņi daudzus no Bulgārijā redzētajiem paņēmieniem izpilda ļoti reti vai nemaz. Šobrīd jau citas cīņas metodes, modernākas. Tomēr nedrīkst aizmirst arī to bagāto un diemžēl jau piemirsto cīņas “materiālu”, ar kuru pasaules “spices” meistari varēja lepoties sešdesmitajos gados. Īpaši saistoši bija vecāko grupu E (no 55 g. v. līdz 60 g. v.) un F (pāri 60 g.) cīkstoņu dueļi. Tur arī paklājs parādīja, cik kuram vēl svaiguma un enerģijas palicis. Kaunā nepalikām. Trīs Latvijas sportisti šajās grupās izcīnīja medaļas. Pasaules čempionāts pierādīja, ka tiem cīkstoņiem, kuri savos ziedu laikos tālāk par republikas līmeni netika, tāda mēroga pasākumos tomēr nav ko cerēt uz panākumiem. Savas spējas cīnīties tik respektablā sabiedrībā pierādīja vīri, kuri savulaik kandidēja uz vietu PSRS izlasē, bija Savienības čempioni un savu sporta biedrību izlašu līderi Skavenecs, Jēkabsons, Matusevičs, Korovins, Mihailovs, Korotkovs...
BEZ IZŅĒMUMIEM NEIZTIKT
Patīkami pārsteidza Andrejs Šmigarevs, kurš startēja pašā jaunākajā vecuma grupā no 35 līdz 40 gadiem. Šie vēl ir aktīvie cīkstoņa gadi, kad var pat startēt arī valsts galvenajā izlasē. Otrā vieta ir lielisks Andreja panākums. Vēl sudraba medaļu izcīnīja Vladimirs Korovins. Viņš katru dienu cītīgi trenējās un gatavojās šīm sacensībām. Un bija jau arī pamats jeb paklājs zem kājām. Korovins strādā par treneri, un tā ir lieliska izdevība gan paskraidīt, gan pavingrot un arī pacīnīties kopā ar saviem audzēkņiem. Pavisam kas cits pēc ilga pārtraukuma iziet uz paklāja bija Suveizdam, Jēkabsonam vai Ivbulim, kuri jau sen vairs nav saistīti ar aktīvo sportošanu, un viņu pašreizējām profesijām ar cīņas mākslu visai maz kā kopīga. Neskatoties uz to, Pēteris Ivbulis izcīnīja piekto vietu, lai arī viņa svara kategorijā bija visvairāk sāncenšu un nācās aizvadīt visvairāk cīņu - piecas.
KUR PAKLĀJS, TUR NEMĀKUĻIViszemāko desmito vietu no mūsējiem ieguva Dmitrijs Volters, taču ne jau savas “iniciatīvas” dēļ. Viņa pretinieks jau pirmajā cīņā mēģināja pielietot “kājas ievijienu” un savainoja Dmitrijam menisku, līdz ar to arī aizšķērsojot ceļu turpmākajām cīņām. Pleca savainojumu guva arī Korotkovs, tādēļ augstāk par sesto vietu pacelties neizdevās. Mūsu cīkstoņi "izlika” visu, cik vien bija iekšā, un no Bulgārijas atgriezās visai apmierināti. Uz vairāku citu valstu cīkstoņu fona mūsējie izskatījās galvastiesu pārāki, bet nav jau nekāds noslēpums, ka Tās puses vīri ar sirmumu bārdā uz tādām sacensībām dodas arī kā tūrisma braucienos, daudz nedomājot par sportiskajiem rezultātiem. Bet kas tad viņiem, iesēžas lidmašīnā un atlido. Jā, ar to lidošanu tā nu ir, kā ir. Pat lietuvieši pēc mačiem lepni paceltām galvām devās uz lidostu, kamēr mūsējie tā palēnām uz četriem riteņiem ripināja tēvu zemes virzienā. Starp citu, šoreiz Latvijas izlase bija vienīgā, kas uz sacensībām ieradās ar autobusu...
AUTOTRANSPORTS TAS IR ATBALSTSTā vien niezēja mēle galvenajam komandas “balstam” Ilgonim Balodim pajautāt, kādēļ gan pats negāja lauzties. Kazi, kāds mazumiņš no kopējā punktu pūra būtu kritis. Sen neesmu lauzies, arī tiesneša statusā uz paklāja pēdējoreiz oficiāli izgāju 1990. gadā, turklāt mans darbs nav saistīts ar sportu. Uzskatu, ka mana līdzdalība nebūtu produktīva,— stāsta Balodis, taču nekāda nožēla vai nostalģija viņa balsī neizskan. Kā sākās jūsu ceļš brīvajā cīņā? Tas bija 1950. gadā, kad no Inčukalna atbraucu uz Rīgu mācīties Komunālās celtniecības tehnikumā. Mācības saveda kopā ar treneri Juri Legzdiņu, pazīstamo basketbolistu Alvilu Gulbi. Arī Inčukalnā pazinu cīkstoni Romānu Milleru. Tad sadomāju aizstaigāt uz Dinamo sporta zāli pie trenera Krišjāņa Kundziņa, lai pieņemtos spēkā un apgūtu brīvās cīņas mākslu. Jau tehnikuma laikā kļuvu par Dinamo biedrības čempionu, uzvarēju arī Latvijas jaunatnes sacensībās, taču dienests padomju armijā diemžēl nebija saistīts ar sportu. Biju ieguvis šofera tiesības, šo to jēdzu no automobiļiem, nācās vadāt komandējošo sastāvu. Kad atgriezos no armijas, sāku Inčukalnā trenēt puišeļus. Arī pats reizēm pacīnījos. Piedalījos lauku sporta spēlēs un 1965. gadā kļuvu par Vārpas čempionu. Pēcāk sāku tiesāt, un mana aktivitāte bija tik branga, ka 1973. gadā "uzdienējos” par Vissavienības kategorijas tiesnesi. Esmu soģa funkcijas pildījis daudzos PSRS čempionātos un spartakiādēs. Tiesāju arī Labas Gribas spēlēs. Biju iekļauts Maskavas olimpiādes tiesnešu kandidātu sarakstā, taču dažādu iemeslu dēļ tiku “izbrāķēts”. Laikam tāpēc, ka latvietis... Daudz esat ceļojis pa PSRS, pildot tiesneša pienākumus. Tad jau laikam arī daudz dažādu kuriozu esat piedzīvojis un zināt tiesnešu “aizkulišu” noslēpumus. Kā tad tur īsti bija ar tām pietiesāšanām un piesvilpšanām? Kuriozi un piedzīvojumi ir bijuši daudzi un dažādi, bet labāk lai tie paliek atmiņā un tikai... Par tiesāšanu runājot, negribu apvainot citus soģus un jaukties viņu darīšanās, taču Latvijas brigāde (Ilgonis Balodis un Aleksandrs Ostrovskis, V.Š.) centās iespēju robežās būt objektīva, un par to mūs arī cienīja. Protams, vajadzēja zināt Savienības treneru eskorta un tiesnešu kolēģijas vēlmes un simpātijas pret kādu noteiktu cīkstoni, jo savādāk pašiem varēja iziet plāni. Taču atklāta piesvilpšana vai punktu nepiešķiršana nebija. Cīkstonis taču PSRS čempionātam gatavojies visu gadu, un viens brutāls, nevietā “iesviests” svilpiens var aprakt ilga laika posma darba augļus. Ir jau arī citas metodes, kā piebremzēt “nevēlamu” pretinieku. Kukuļu lietās bijām neuzpērkami. To zināja un saprata pat kaukāzieši, kuru vidū man ir daudz labu draugu. Satiekoties jebkuram varu atklāti acīs skatīties, lai arī daudzas atbildīgas un grūtas finālcīņas ir tiesātas. Savukārt citi tiesneši mēģināja atkal mūsējos pavilkt cik necik uz augšu. Bijām taču pabērnu lomā. Lai kāds no baltiešiem uzvarētu Savienībā, vajadzēja galvastiesu spēcīgākam būt. Vai jūsu kundze pret biežajiem izbraukumiem neiebilda? Viņa izturējās saprotoši. Tā taču mana sirdslieta. Bieži vien braucu uz Krieviju kā neitrālais soģis tiesāt dažādus zonālos turnīrus. Tur zināja, ka neieinteresētam tiesnesim zaudētājs vēlāk ar koku nedzīsies pakaļ. Arī darbā pret maniem biežajiem izbraukumiem neko daudz neiebilda. No 1960. gada strādāju Rīgas Celtniecības montāžas pārvaldē par mehāniķi, vēlāk par auto saimniecības vadītāju. Tā līdz pat 1983. gadam, kad Alberts Kauls uzaicināja uz Ādažiem strādāt par autosaimniecības vadītāju. Tagad tas ir mans uzņēmums, SIA Ādažu Transports, kuru privatizējām kopā ar kolektīvu. Tātad cīņas sports plus mašīnas? Cik tad ilgi var sēdēt kabinetā un runāt par rezerves daļām, riepām, akumulatoriem un degvielu? Nepieciešama arī atslodze, un tā ir brīvā cīņa. Pat ilgo braucienu uz Bulgāriju uzskatu par lielisku atslēgšanos no pamatdarba problēmām, jo kopā bijām pulcējušies domubiedri. Kad no Boļeslava Matuseviča uzzināju par gaidāmo čempionātu un ar to saistītajām problēmām, nolēmu, ka zēniem jāpalīdz. Došu autobusus, lai brauc un izcīnās pēc sirds patikas. Ceļā sarunas laikam jau tikai ap cīņu vien grozījās? Daudz pārrunājām un nonācām pie slēdziena, ka drīz vien starptautiskajā arēnā nebūs, kam startēt. Ir labi cīkstoņi. Samušonoks, Gasijevs, Janovičs, Žukovs, bet tas arī viss. Perspektīvas jaunās maiņas nav. Tā jau ir ierasta lieta, ka nāk treneri ar savām plejādēm. Sešdesmitajos gados bija Juris Legzdiņš ar saviem audzēkņiem Skavenecu, Ivbuli, Jēkabsonu, nākošā plejāde veidojās Murjāņu sporta internātā, kur cīņas sportu gadus desmit vadīja Volters un Indars. Tagad "pie varas” atrodas Visvaldis Freidenfelds ar saviem cīkstoņiem. Bet kurš būs nākamais? Treneris atrastos, bet nav cīkstoņu. Būs jums savs dēls jāsūta lauzties? Diemžēl ne dēls, ne meita ar sportu nenodarbojas, un ar varu arī neesmu spiedis. Pavēles kārtībā nekas labs nevar sanākt. Ja man būtu kāds pavēlējis, lai dodu transportu braucienam uz to pašu Bulgāriju, nekas nebūtu sanācis. Ja no brīvas gribas, tad lūdzu. Kā šogad nolīgojāt? Tāpat kā vienmēr ģimenes un tuvāko kaimiņu pulkā mājās Ādažos. Padzērām alu, ieēdām sieru, padziedājām. Arī tā Ilgonim Balodim bijusi savdabīga atslodze, lai ar drošu roku atkal turpinātu stūrēt savu autosaimniecību. Bet “ģenerālā sponsora” galvā jau briest kāds plāns. Proti, nākamgad pasaules veterānu meistarsacīkstes notiks tālajā Filadelfijā. Kas zin, varbūt kādi trīs, četri labākie varētu “aizšaut pāri dīķim” un parādīt jeņķiem, kā tie latvieši cīnās.
Latvijas sportistu izcīnītās vietas.
35 - 40 g. v. 2. Andrejs Šmigarevs (90 kg), 5. Oļegs Počepko (90 kg), 5. Igors Mihailovs (110 kg), 7. Jānis Izaks (72 kg): 40 45 g. v. 8. Nikolajs Dmitrijevs (110 kg), 10. Dmitrijs Volters (72 kg). 45 50 g. v. 4. Atoerts Suveizda (72 kg), 5. Jānis Indars (72 kg), 6. Viktors Korotkovs (90 kg), 8. Nikolajs Cvetkovs (59 kg). 50 55 g. v. 4. Edmunds Vilčaks (90 kg), 8. Valdis Bergs (59 kg). 55 60 g. v. 3. Boļeslavs Matusevičs (80 kg), 3. Eduards Skavenecs (110 kg), 4. Jānis Jēkabsons (65 kg), 4. Pēteris Ivbulis (59 kg). 60 g. un vairāk 2. Vladimirs Korovins (59 kg).
Komandu vērtējums. Bulgārija, Irāna, Krievija, ..., 6. Latvija.
 |
Latvijas izlase. |
Šis pasaules čempionāts pierādīja, ka tiem cīkstoņiem, kuri savos ziedu laikos tālāk par republikas līmeni netika, tāda mēroga pasākumos tomēr nav ko cerēt uz panākumiem. Savas spējas cīnīties tik respektablā sabiedrībā pierādīja vīri, kuri savulaik kandidēja uz vietu PSRS izlasē, bija Savienības čempioni un savu sporta biedrību izlašu līderi...
1995.06.27 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
ŠKUTĀNS, Vilnis
Kāpēc Balodis dusmojās?
ŽANIS DIEVADAIVA
Kopš pēdējās reizes, kad biju Ādažu sporta kompleksā, daudz kas mainījies. Nodibināts jauns grieķu - romiešu cīņas sporta klubs ar visai dižu nosaukumu Atdzimšana. Vadītājs tas pats, kas senāk, bet izmainījies līdz nepazīšanai. Kur palikušas Vasilija Zjatkova kuplās matu cirtas? Viņš viltīgi atbildēja: «Man ir kolosāls frizieris.» Pie sevis nodomāju, nezin kāpēc Nīderlandes futbolists Rijkārds gāja pie balbiera, lai no taisniem matiem izveidotu tievās bizītes... Bet Ādažu transporta saimnieks un Latvijas meistarsacīkšu galvenais soģis Ilgonis Balodis, kā parasti, skatās pāri brillēm un no vaiga tāds drūms. Ne jau tāpēc, ka sportisti no viņa maciņa gaida kārtējo artavu braucienam uz ārzemēm, bet tālab, ka brāļiem Zigmundam un Aigaram Jansoniem uz paklāja neviens negrib nākt pretī. Šķiet, nebijis gadījums Latvijas cīņas sporta vēsturē. Zigmunds valsts meistara kārtējo titulu ieguva, tā arī ne reizi nenovilcis treniņtērpu, bet Aigaram viens drosminieks tomēr atradās. Jansonam vecākajam pietika ar pusminūti, lai pretinieku samaltu paņēmienu dzirnavās. Protams, ka abiem brāļiem tāds iznākums deva maz gandarījuma. Tāpat kā Andrim Staškevičam, kurš par Latvijas meistaru kļuva jau septīto reizi, un daugavpilietim Igoram Ivanovam, kuru Ādažos ar visaugstākās raudzes medaļu kronēja trešo reizi. Šie četri sportisti aizvadīja pēdējo spēku pārbaudi (par brāļiem nerunāsim) pirms došanās uz Eiropas meistarsacīkstēm, kas notiks marta nogalē. Tas būs pavasara visatbildīgākais starts, jo iekļūšana Eiropas desmitniekā visiem četriem garantētu ceļazīmes uz Atlantas olimpiskajām spēlēm. Latvijas grieķu - romiešu cīņas izlases galvenais treneris Vladimirs Škirpo vislielākās cerības, protams, saista ar brāļiem Jansoniem, kuri mūs priecējuši ar stabiliem un labiem rezultātiem Grand Prix turnīros ne tikai Skandināvijas valstīs. Cita lieta, Zigmunda un Aigara svaros ir augsta ranga čempionu pārpilnība, bet tagad, kad Jansoni jau lauzuši gar zemi daudzus titulētos un pieredze ir pietiekama, vairs neviens nevaicās, kāpēc divkārtējam olimpiskajam čempionam Jonam Roningenam zaudēji Atlantā, ja ziemeļvalstīs viņu esi liecis. Andris Staškevičs un Igors Ivanovs Ādažos gan mazliet dabūja sviedrus uz pieres, bet arī šajos svaros konkurence nebija tā ideālākā. Tāda ir realitāte. Un labi, ka Latvijas cīņas sportā ir savi līderi. Un slikti, ka pašu mājās nav pietiekami stipru sparingpartneru. Tāpēc, vēlreiz konstatējot šo faktu, jāteic, ka no Latvijas Olimpiskās vienības saņemtās finansiālās injekcijas vismaz brāļiem Jansoniem dod iespējas ne tikai sevi uzturēt, bet arī braukt uz ārzemēm, lai iepazītu potenciālos olimpiskos konkurentus. Novēlēsim Valsts grieķu - romiešu cīņas federācijas prezidentam Imantam Klintsonam, izlases trenerim Vladimiram Škirpo un viņa audzēkņiem izdošanos Eiropas meistarībā, bet mājās palicējiem lauzties no sirds. Latvijas meistarsacīkšu uzvarētāji svara kategoriju secībā: Igors Kameļs, Dmitrijs Kaļeko (abi Sparta), Zigmunds Jansons, Aigars Jansons (abi Atdzimšana), Igors Ivanovs (Stans), Andris Staškevičs (Petitam), Juris Vojevoda, Staņislavs Šamota (abi Stons), Andrejs Kijko un Andris Magdenko (abi Sparta). Komandu vērtējums: Sparta (treneris Pāvels Magarils), Atdzimšana (Vasilijs Zjatkovs), Latgales priekšpilsētas Sporta jaunrades nams (Andrejs Trubeckojs).
 |
| Dzintars Kļava 38 gadu vecumā, pieveicot divtik jaunāko konkurentu, izcīnīja savu 28. medaļu cīkstoņa karjerā. |
1999.06.19 Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums)
M, D.
M, D.
🏆🏆🏆
Latvijas čempionāts pieaugušajiem grieķu-romiešu cīņā 96 kg 07.02.2009. Ādaži
Latvijas čempionāts pieaugušajiem grieķu-romiešu cīņā 60 kg 07.02.2009. Ādaži
 |
| Maksims Zarabotkins un Viktors Belkovskis / Ādaži, Latvia 2011 |
🏆🏆🏆
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru