Dvēseļu putenis ^

Ādažu poligonā nofilmētas

pirmās kara epizodes filmai

"Dvēseļu putenis"

Topošās filmas "Dvēseļu putenis" komanda režisora Dzintara Dreiberga vadībā Ādažu poligonā ir veikusi pirmās filmēšanas proves kaujas ainu epizodēm. Kara laika realitāti poligona purvos esot izdzīvojuši ne vien aktieri, bet arī jaunsargi un karavīri. 

Kā portālu "Aprinķis.lv" informēja filmas veidotāji, pirmie filmēšanas sagatavošanās darbi kaujas ainu epizodēm ir nepieciešami, lai izveidotu mākslas filmas "Dvēseļu putenis" pirmo materiālu, kas vērienīgajam vēstures projektam palīdzētu piesaistīt partneru un kopproducentu uzmanību un investīcijas.

Filmas sagatavošanās darbos tikuši iesaistīti gan Latvijas jaunsargi, gan Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, gan aktieri. Turklāt tieši viņi bijuši pirmie, kas izdzīvojuši kara laika realitāti Ādažu poligonā izveidotājā filmēšanas laukumā.

Kā stāsta filmas režisors Dz. Dreibergs, kara ainas ir vienas no tehniski sarežģītākajām un atbildīgākajām filmas epizodēm, izceļot latviešu strēlnieku drosmi un vēlmi cīnīties par neatkarīgu valsti. Lai radītu nepieciešamo noskaņu, aktieriem, karavīriem un jaunsargiem nācies brist un gulties pavasara drēgnajos purva ūdeņos Ādažu poligona mežos.

Vienlaikus viņš arī norāda, ka, lai panāktu vēlamo rezultātu, kadram ir jābūt izplānotam līdz sekundes simtdaļai un komandai jāstrādā ciešā tandēmā – it īpaši, ja kadrā tiek izmantota pirotehnika, ieroči, piedalās daudz aktieru, skatu dalībnieku, kā arī meža dzīvnieki, tostarp īsts vilks.

"Kara laika ierakumi, vide, gaisma, ieroču trokšņi, tā laika apģērbi un rekvizīti ir ļoti svarīgi nosacījumi, no kuriem atkarīgs, vai filma tās skatītājiem liks elpot tādā ritmā, kādā pukstēja latviešu strēlnieku sirdis I pasaules kara laikā," saka Dz. Dreibergs.

Filmas veidotāji arī atzīst, ka galvenais mērķis, uzņemot mākslas filmu "Dvēseļu putenis" pēc rakstnieka Aleksandra Grīna autordarba motīviem, ir izstāstīt vēsturiski nozīmīgu, personīgu stāstu mūsdienu kino valodā. No gandrīz 800 lappušu romāna iecerēts izveidot filmu, kas attēlo galvenā varoņa pieredzi I pasaules kara laikā, aizvedot līdz apziņai par neatkarīgas valsts ideju. Tāpat, veidojot filmu, iecerēts maksimāli saglabāt A. Grīna spilgto, poētisko un dokumentāli precīzo valodu.

Jau ziņots, ka filmas "Dvēseļu putenis" veidošanu gada sākumā pārņēmusi režisora Dz. Dreiberga studija "Kultfilma", bet Saeimas iepriekšējiem filmas veidotājiem – "Studijai F.O.R.M.A" – piešķirtie 35 tūkstoši eiro izlietoti bez rezultāta. Studija izstrādāja filmas projektu, bet tās ražošanu nesāka, jo tika lauzts līgums ar A. Grīna tiesību turētāju – rakstnieka mazmeitu Noru Romanu. Viņu neapmierināja tas, ka studijas izstrādātais scenārijs neatbilst grāmatas motīviem.

Dz. Dreiberga studijai pašlaik piešķirti 200 tūkstoši eiro. Vēl tikpat lielu summu studijai paredzēts piešķirt šī gada beigās. Režisors norādījis, ka viņam filmas veidošana ir milzīgs gods.

Saistībā ar "Dvēseļu puteņa" projektu Nacionālais kino centrs (NKC) neesot bijis tiesīgs izvērtēt Dz. Dreiberga radošo potenciālu, bet NKC vadītāja Dita Rietuma skaidrojusi, ka režisors sevi ir pieteicis ar vairākām veiksmīgām dokumentālām filmām. To, ka tieši viņš ir kļuvis par projekta "Dvēseļu putenis" realizētāju, noteikusi A. Grīna autortiesību mantinieku izvēle.

Plānots, ka filma "Dvēseļu putenis" uz lielajiem ekrāniem varētu tikt izrādīta valsts 100. dzimšanas dienā, 2018. gada 18. novembrī.

22.04.2015

autors: Apriņķis.lv

-