Lopkopība <>

no labās:  Vulfs Leviuss, Lidija Stepe, ____, Ausma __, ____, Elza Mitriķe, __,__,___

6000 kluba biedru saiets Ādažu Kultūras namā

Stapriņi / Ausmas Jansones grupas govs Urga ( izdevusi 6805 )

Ferma pie Garciema,
no kreisās: Ilga Brīdiņa, ____, brigadiere Austra Apalupa, ___, ___

Lopkopības attīstības lielās rezerves 1983.03.19 Darba Balss (Rīgas rajons) Laukmane, N.

* * *

lopkope, Sociālistiskā Darba Varone, Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbiniece, 

Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte, kolhoza valdes locekle Aina Dreimane.  

MANS KOLHOZS – MANAS MĀJAS

1982.09.28 Darba Balss (Rīgas rajons) Platais, Ā.

ATZINĪBA
1973.11.20 Darba Balss (Rīgas rajons)
Avots, H.

Kolhoza «Ādaži» lauki ar lopkopības lielfermu 
Gunāra Birkmaņa foto

PADOMJU LATVIJAI JUBILEJA
1980.07.03 Dzimtenes Balss

* * *

Vēstis no Ādažiem 1981.02.14 Darba Balss (Rīgas rajons) Čapiņš, J.

* * *

Ne dūmu, ne trokšņu

1981.12.19 Darba Balss (Rīgas rajons) Jurčenoks, H.

* * *

Gada plānu – līdz Oktobra gadskārtai

1974.07.27 Darba Balss (Rīgas rajons) Leviuss, V.

========

Mūsu slaucējas – seštūkstošnieču klubā

1988.03.12 Ļeņina Karogs (Preiļi) BIRZNIECE, L. =================

6000 kg robežu pārsniegušas 7 slaucējas,
to skaitā Sociālistiskā Darba Varone (1971) A.Dreimane
(attēla centrā, pa labi Elza Mitriķe )

Nodibina slaucēju 6000 klubu / 1984.g.

==================================

Pienu ēdu, pienu dzēru, Pienā muti nomazgāju.

Tautas dziesma cildina gan piena devēju, gan pašu šo pārtikas produktu. Lielisks cildinājums lopkopes darbam ir I.Ziedoņa populārā «Poēma par pienu». Un arī šodien mēs cildinām lopkopēja darbu. Ne velti rajona Agrorūpnieciskās apvienības 5000—7000 piena kluba dalībnieku pulkā bez slaukšanas meistariem ir uzņemti arī labākie teļkopji un šoreiz vēl gani, bet par goda biedriem to četru saimniecību vadītāji, kuru kolektīvos ganāmpulka ražība pārsniegusi 5000 kg robežu: A. Kauls («Ādaži»), J. Zvaigzne («Mārupe»), E. Bāns («Padomju Latvija») un A. Krūmiņš («Sidgunda»). lzcilnieču sanāksmi, kurā to pulks papildinājās vēl par 20 slaucējām, 3 teļkopēm un 4 ganiem vadīja prezidenta vietniece E.Tomsone. Dalībnieces sveica un siltus pateicības vārdus teica LKP rajona komitejas pirmais sekretārs V. Šterns, rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs E.Kalnciems, zinātņu kandidāts M.Kreilis, Valsts analītiskās ciltslietu stacijas direktors A.Cālītis. Kluba biedri atzina par nepieciešamu izdarīt izmaiņas Statūtos. Proti, uzņemt biedru skaitā melnraibo govju kopējas, kuru grupā sasniegts 6000 kg vidējais izslaukums. Izvērtējot darbu, tika atzīts, ka tās kluba biedres, kuras pēdējos divos gados pieļāvušas izslaukuma samazinājumu, zem Statūtos paredzētā, izslēdzamas. To nopelnījušas 13 slaucējas. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, šodienas saietā piedalīties uzaicinātas arī tās fermu darbinieces, kuras savās grupās dažādu apstākļu dēļ nav sasniegušas 4000 kg izslaukumu. Lai paskatās un paklausās. Līmenis ir stipri neizlīdzināts. Tā, agrofirmā «Ādaži» 19 slaukšanas operatoru darba rezultāts pārsniedz 6000 kg robežu, bet kolhozā «Allaži» 21 strādā zem 4000 kg līmeņa. Agrorūpnieciskās apvienības «Rīga» priekšsēdētājs I. Upmalis šajā sakarībā: Tiem, kas atrodas uz darba rezultātu augstākā pakāpiena, jāuzņemas šefība par zemākā līmenī strādājošiem. Svētku noskaņai labs papildinājums bija ansambļa «Ornaments» koncerts un Olaines patērētāju biedrības nodrošinātā iespēja iepirkties, kā arī pabrokastot un paēst pusdienas.

 

Starpbrīdī sarunu risina trīs galvenie zootehniķi
G. Ziemelis (vidū), E. Neizaks un J. Paulāns.

Agrofirmas «Ādaži» slaucējai Ritai Kazākai kluba dalībnieces apliecību pasniedz LKP Rīgas RK pirmais sekretārs V. Šterns.

Pienu ēdu, pienu dzēru, Pienā muti nomazgāju.
1988.04.02 Darba Balss (Rīgas rajons)
Zīle, D.

============================

Rīgas rajona I sekretārs V.Šterns

* Darba Balss / 26.07.1975

Mūsdienīgs šķūņa metāla konstrukcijas montē Guntars Kambala un Aleksejs Prisjažņuks. Kā to saprast - mūsdienīgs siena šķūnis? Četras sienas un jumts virsū! Varbūt jābūvē slavenajai «rijai» līdzīgs? Lopkopējs nesaprot - Man vajag piena lopam gremošanai rupjo barību, tādu smaržīgu un čaukstošu. Tas ir ilggadējā darbā iegūts zinīgums. Kolhoza «Ādaži» jaunlopu kompleksa «Ošlauki» otrā celtniecības kārtā plānotais rupjās lopbarības šķūnis priecē gājējus un braucējus ar spārēm. Tuvākajās dienās klās jumtu. Pastiprinātais viļņotais šīferis piegādāts. Metāla konstrukcijas un celtnes skeletu montēja V. Trofimova vadītā brigāde. Katrs strādnieks te zin savu darāmo un apzinīgi veic paredzēto. Šķūņa platība ir 1258 m2, bet tilpums 13230 m3. Smagais krāvēju darbs aizstāts ar ērti vadāmu celtni, izmantots elektrodzinējspēks, kas dzīs arī gaisu pa ventilācijas kanāliem. Šķūni nodot lietošanā paredzēts jūnijā. V. Troiimovs domā, ka brigāde to paspēs, ja iekārtu komplektētāji laikus piegādās projektā paredzēto. Mūsdienīgs 1981.05.12 Darba Balss (Rīgas rajons) Inga, J.

* Darba Balss / 13.03.1986

Kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājs Alberts Kauls teic paldies par darbu saimniecības un arī rajona labākajai slaucējai Verai Riķei.

20.gs. 50. gadi / No kolhoza "Ādaži" kolekcijas

 TOP KOMPLEKSĀS MEHANIZĀCIJAS FERMA 

Pusdienas laiks. Rāmā gaitā no ganībām atgriežas brūnaļu pulks. Kūtī katra uzmeklē savu vietu, kur silē gaida klēpis vīķauzu. Ar pilnām mutēm, omulīgi šņākdamas, govis tiesa gardo cienastu. Slaucējas, baltos tērpus uzvilkušas, jau rīkojas ap slaukšanas aparātiem. Pulkstenis rāda 12. Kūts brigadiere Zinaida Beitere ieslēdz elektromotoru. Sākas slaukšana. Mierīgām, ierastām kustībām četras slaucējas uzliek govju tesmeņiem slaucamos stobriņus. Bet kur piena kannas? Tādu šeit

Šeit sākas slaukšanas cikls. 
Slaucēja V. Rudņicka pievieno caurulēm slaukšanas aparātu,
un piens aizplūst uz savāktuvi.

nav. Tieši no slaukšanas aparātiem piens nokļūst caurulēs. Cauri dzeltenīgām orgāniskā stikla sieniņām var redzēt, kā tas aizplūst uz savāktuvi. — Visas 115 govis izslaucam nepilnas stundas laikā, — stāsta brigadiere. — Jaunie DA-2 slaukšanas aparāti ir daudz ražīgāki par vecajiem. Agrāk, kad slauca vēl ar rokām, to pašu ganāmpulku apkalpoja 9 slaucējas, turklāt bija vēl vajadzīgas divas slaucējas atvietotājas. Apmēram 2 stundas 3 reizes dienā nācās piepūlēt rokas, kamēr katra no viņām paspēja izslaukt 12 vai 13 savas grupas brūnaļu. Vai tad brīnums, ka rokas tika pārpūlētas un vakaros bieži sāpēja? Tagad to pašu veic mehānismi, turklāt ātri un labi. Darbs kļuvis ne tikai vieglāks, vairāk nekā divas reizes cēlies arī tā ražīgums. Jauno, moderno, Vācijas Demokrātiskajā Republikā ražoto slaukšanas iekārtu PSRS Ziemeļrietumu zonas vadošā konstruktoru biroja (VKB) inženieru konstruktoru vadībā uzstādīja kolhoza mehanizatori. Tā domāta 150 govīm. Piens no slaukšanas aparātiem, nenonākot saskarē ar kūts gaisu, aizplūst uz cisternu, kurā radīts vakuums. Pa ceļam siltais piens tek cauri dzesēšanas ierīcei, kas sastāv no divām nelielām slēgtām tvertnēm. Tanīs pienam pretējā virzienā plūst auksts ūdens, kas speciālā ierīcē atdzesēts līdz 4-2° C. Ar tā palīdzību piens, tekot cauri dzesētājam, atdziest līdz +8°C un aizplūst uz slēgtu cisternu. Cisterna novietota uz nelieliem

Ar šīs ierīces palīdzību mazgā visu slaukšanas iekārtu.
Slaucēja T. Sirica ielaiž tvertnē karstu ūdeni.

ritenīšiem, un, kad slaukšana pabeigta, to vienam cilvēkam viegli uzbīdīt uz svariem un pienu nosvērt. Pēc tam cisternu pārbīda uz automašīnu un aizved uz pienotavu. Tāds ir slaukšanas cikls. Bet ir arī vēl otrs, skalošanas cikls. Kad izslauktas pēdējās govis, slaucējas aparātus aiznes uz skalošanas telpu, kas atrodas blakus piena savāktuvei, un ieliek nelielā četrkantīgā tvertnē ar ūdeni. Brigadiere atvieno no vakuuma piena cisternu un pievieno tam skalošanas tvertnē ievietotos slaukšanas aparātus. Caur tiem ūdeni, līdzīgi pienam, ievada caurulēs, un tas izplūst cauri visai sistēmai, ieskaitot dzesētāju. Atvienota vienīgi piena cisterna. — Vispirms piecas minūtes skalojam ar aukstu ūdeni, tad 7 minūtes mazgājam ar karstu, līdz 80° C sasildītu, kurā izkausēta soda. Pēc tam atkal izskalojam ar aukstu ūdeni, — stāsta Zinaida Beitere. — Ar rokām jāizmazgā vienīgi cisterna. Ūdeni, kas caurulēs palicis pēc skalošanas, no turienes «izslauka» ar perlona gabaliņu palīdzību — vakuums no tiem izgatavotos «korķus» izdzenā pa visu sistēmu no skalošanas tvertnes caurulēm vienā galā līdz dzesēšanas ierīcei otrā galā. Tāpat ar šiem «korķiem», slaukšanu beidzot, uz dzesēšanas ierīci aizdzen pēdējās piena lāses. Vakuumsūkni darbina elektromotors, bet gadījumā, ja apgaismošanas tīklā nebūtu strāvas, var iedarbināt iekšdedzes dzinēju. — Sākumā viss likās sarežģītāk, bet tagad esmu jau apguvusi, — stāsta kūts brigadiere Zinaida Beitere, kas šo moderno slaukšanas iekārtu apkalpo. Viņa arī uzskaita izslaukto pienu, nosūta to uz pienotavu, saņem un izsniedz slaucējām lopbarību, veic pārējos kūts brigadieres pienākumus. Protams, katras slaucējas darbu šeit atsevišķi uzskaitīt nevar. Kad vajadzīgs izkontrolēt, cik daudz piena izdod katra govs un kāds tam tauku saturs, slaukšanas aparātam var pieslēgt speciālu stikla tvertni un pienu ieslaukt tajā. Taču tas prasa daudz vairāk laika, un šo paņēmienu lieto tikai kontrolei. Parasti katras slaucējas izslauktais piens aizplūst kopējā cisternā. Slaucējas strādā

Šāda ir kūts, kurā 115 govis apkopj četras slaucējas.

  draudzīgā brigādē, peļņu dala «uz galviņām». Tā nav maza, jo atalgojums iznāk krietns — līdz 130 rubļiem mēnesī. Turklāt tie nopelnīti daudz vieglākā darbā nekā agrāk. Vēl nav pagājušas pat divas stundas, kad govis jau izslauktas un iekārta izmazgāta. Atliek vēl pabeigt kūts uzkopšanu, un tad brigāde var doties atpūtā. Mēslu aizvākšana lielas rūpes nedara — arī šo darbu Rīgas rajona kolhozā «Ādaži» veic mehānismi: stieņu transportieris un ar elektrību darbināma uzkarināta sliežu vagonete (VNE-l-B). Brigadiere pagriež slēdzi, un sāk darboties stieņa transportieris. Tas mēslus izbīda no kūts un sagāž vagonetē. Nu tiek pagriezts cits slēdzis, iečīkstas troses, un vagonete pa dzelzs sliedi dodas uz mēslu krātuvi, tur apgāžas, mēsli izkrīt, un vagonete dodas atpakaļ. Tas viss notiek automātiski, bez cilvēka roku piepalīdzības. — Stieņu transportierim ir tā priekšrocība, ka tas vienkāršāks, izturīgāks un strādā ātrāk nekā skrāpju transportieris,— paskaidro VKB inženieris konstruktors Anatolijs Makarovs. — Bez tam stieņu transportieri var iekārtot visās kūtis, tam nav vajadzīgs, lai govis būtu izvietotas pāra rindās. Vagoneti izgatavoja paša kolhoza mehāniskajā darbnīcā smago darbu mehanizācijas brigādes ļaudis laba speciālista Kārļa Trēdes vadībā. Viņi ierīkoja arī sliežu ceļu. Slaukšanā un kūts uzkopšanā cilvēku roku darbs kolhozā «Ādaži» jau izskausts. Ir arī automātiskā dzirdināšana. Grūtāk ir ar barības sadali. Rupjā barība glabājas kūtsaugšā, to nosviež pa lūkām un iznēsā vēl ar rokām. Skābbarības izvadāšanai iegādāts neliels traktoriņš, kāds parasti redzams dārznieku kalpībā. Ar to vienā braucienā var pa ejām izvadāt 150 kg skābbarības vai sakņu. Arī tā strādājot, protams, ir vieglāk, nekā ar rokām iznēsājot, taču pilnīgs atrisinājums tas nav, un VKB konstruktori turpina meklēt labākas iespējas, kā pilnīgi mehanizēt arī šo darbu. — Pašlaik Rīgas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas eksperimentālajā pētījumu saimniecībā «Rāmava» ierīkojam pilnīgu komplekso mehanizāciju, — stāsta inženieris Makarovs. — Tur būs mehanizēta arī barības sadale. Ka fermu mehanizācija laba lieta, to atzīst visi. Taču šis ļoti nepieciešamais, gribas teikt — neatliekamais darbs vēl lēnām virzās uz priekšu, visbiežāk tāpēc, ka trūkst attiecīgas iekārtas, kuras ražošanu mūsu rūpnīcas vēl nav apguvušas vai arī to izgatavo nelielos daudzumos. Bet ļoti bieži vainīgs ir vienkārši kūtrums un nezināšana, un tas ir vēl nepiedodamāk. Lūk, šā paša kolhoza otra lopu novietne «Eimuros». Arī tur ir govju automātiskā dzirdināšana un mehāniskā slaukšana, bet mēslus aizvāc skrāpju transportieris. 

VKB inženieris konstruktors
J. Kārkliņš noregulē piena dzesēšanas ierīci.

Kas mēslu izvākšanā šeit ir īpatnējs? Viens skrāpju transportiera atzarojums izlaists no kūts, tas pa nelielu četrkantīgu slēgtu dēļu kanālu mēslus aizvāc uz krātuvi un tur izgāž. Lai ziemā mēsli kanālā nesasaltu un netraucētu transportierim darboties, ar ventilatoru tanī ievada silto kūts gaisu. Tā vienlaikus tiek vēdināta kūts un sasildīts gaiss kanālā. Nesen kolhozu apmeklēja Siguldas rajona starpkolhozu būvniecības organizācijas vadītāji un speciālisti. Viņi interesējās par darbu mehanizāciju abās kūtīs. Vienbalsīgs bija spriedums, ka «Eimuru» novietnē mēslu izvākšanas mehanizācija vienkāršāka, iekārta vieglāk un ātrāk izgatavojama un ar mazākiem līdzekļiem dod tādu pašu efektu. — Te tev, Avotiņ, nekāds zīmējums nav vajadzīgs. Noņem tik mēru un taisīsim augšā, — tā savam inženierim teica Siguldas starpkolhozu būvorganizācijas priekšnieks b. Zekunde. Jādomā, ka drīzā laikā arī Siguldas rajona kolhozos būs redzama šāda efektīva mēslu izvākšanas iekārta. Kolhozā «Ādaži» tā iekārtota ar VKB konstruktoru palīdzību un darbojas jau divus gadus. Taču nevar teikt, ka šī labā pieredze būtu jau plaši izmantota citos kolhozos. — Pat no mūsu pašu Rīgas rajona starpkolhozu būvorganizācijas neviens nav painteresējies, kā tā strādā, — stāsta kolhoza ļaudis. Lēni, vēl pārāk lēni to, kas vienā kolhozā labs, ieviešam pārējos. Ar fermu mehanizāciju nodarbojas gan pašas saimniecības, gan starpkolhozu būvorganizācijas un Lauktehnikas nodaļas, bet viena kopēja centra, kas koordinētu viņu darbu, nebija. Jaunajām teritoriālajām pārvaldēm jāapkopo atsevišķo darba darītāju labā pieredze, tad sekmes būs vēl lielākas. 

 

 Mehanlzators Ņ. Jančenko pārbauda mēslu izvākšanas iekārtu. Viņš pagriež slēdzi, pilnā vagonete tūliņ dosies uz mēslu krātuvi .. . tur vagonete apgāzīsies un nāks atpakaļ 

TOP KOMPLEKSĀS MEHANIZĀCIJAS FERMA

1962.11.15 Druva
J. KALVE

====================

Stapriņu govju ferma / Rumulēšanās / 20.gs. 80. gadi

Par labu «Sautiņiem»

Šoreiz būtu velti jautāt «Kura ferma priekšgalā?» melnraibā ganāmpulka konkurencē jautājums izšķirts par labu agrofirmas «Ādaži» fermai «Sautiņi-2». Šeit lopkopju kolektīvs 1986. gadu noslēdza ar 7027 kg vidējo izslaukumu. Nu jāteic centra iecirkņa zootehniķes Silvijas Sproģes vārdiem: ne no kā nekas nerodas — tas visu kopējo pūliņu rezultāts. Bet pavērtējiet paši: slaucējas Marija Ņikitina, Marija Sklovska, Valentīna Pīlāga un Jadviga Akule kopā ar atvietotāju komunistu Valeriju Zīļevu darbā stundas neskaitīja un neskaita arī tagad, ziemas apstākļos. Vasarā, kad govis deva pa 30 litriem piena dienā, ar trīsreizējo slaukšanu tika iegūts krietni vairāk produkcijas. Un sasniegts arī lielisks govju veselības stāvoklis - nebija nevienas tesmens saslimšanas. Arī kārtība fermā ideāla. Saimniecībā gan saka, tās pamatā ir kūts vecākās M. Ņikitinas nopelns, jo viņa esot prasīga un stingra. Arī pārējiem šo kārtības izjūtu ieaudzinājusi. Lai nu kā, bet kārtība šeit ikdienā ir tāda, kā citur, fermu skatēm gatavojoties. Kas nodrošināja šos lieliskos rezultātus? Pirmkārt, «Sautiņos-2» tika izvietotas govis ar vienlaicīgu atnešanos, otrkārt, vasarā bija labas, iekultivētas un laistāmajās platībās ierīkotas pirmā gada ganības. Arī gans Staņislavs Meikšāns pērngad strādāja cītīgi. Vēl pēc vakara slaukšanas ganīja līdz pusnaktij. Un tomēr, neskatoties uz labajām ganībām, jau jūlijā uzsākta zaļbarības piebarošana vakaros. Vasarā piebaroja dzelteno lupīnu, ko govis ēda ļoti labprāt. Vēlāk nāca āboliņa atāli, lopbarības rutki un ar oktobri - kacēnkāposti, kuru pietika līdz decembra vidum. Zaļbarības daudzums no 25 līdz 30 kg dienā. Arī par ziemu domāts. Jau sezonā kūtsaugšā saveda visu ziemai paredzēto sienu, ko govis tagad ēd pa 5 kg dienā. Ja kādu reizi gadās citas barības mazāk, iespējams to aizstāt ar sienu, kas tagad vienmēr ir slaucēju rīcībā. Lopbarības saknes dod pa 20 kg dienā, bet rudens periodā bez tām vēl 10—12 kg kartupeļu. Govju barības devā ietilpst vidēji 5 kg spēkbarības, 2 kg zāles granulu un 15 kg skābsiena, bet salmu tik, cik apēd. Apspriežot jaunos uzdevumus, kolektīvs nolēma, ka sasniegtie 7000 kilogrami visiem kopīgi jānotur arī šogad. Pildot savas saistības fermas kolektīvs janvārī slauc no govs dienā krietni vairāk piena nekā vidēji saimniecībā. Konkrēti 20. janvārī šie skaitļi bija 14,1 pret 11,7, sastādot starpību 2,4 kg no katras piena devējas. Lopkopēm ir liela slodze, tādēļ domāts šajā fermā pāriet uz divmaiņu darbu, ierīkot kūtī arī piena vadu, jo 100 govju ganāmpulkam, turklāt tik ražīgam, tas jau atmaksājas. Par lopkopjiem jāteic visi ļoti labi saprotas. Sastrādājušies, kaut arī dažiem, kā Valentīnai un Jadvigai šajā kolektīvā rit tikai nedaudzi gadi. Atvietotājs komunists Valerijs Zīļevs ir izglītots cilvēks un lielas ģimenes tēvs. Viņš atnāca uz fermu, lai vairāk nopelnītu un nodrošinātu ģimenei labākus materiālos apstākļus. Strādā godprātīgi. Speciālistiem arī vieglāk ar labiem un apzinīgiem atvietotājiem. Lopkopēji saka paldies iecirkņa kolektīvam par labo sienu, par darbu sakņaugu sarūpēšanā. Par visu to, kas sekmējis augsto izslaukumu sasniegšanu.

 

Kūts vecākā M. Ņikitina (no labās) ar pārējām čaklajām lopkopēm M. Sklovsku, V. Pīlāgu un J. Akuli. 

Par labu «Sautiņiem»
1987.01.29 Darba Balss (Rīgas rajons)
Zīle, D.

======================

Sociālistiskā Darba Varone (1985) E.Mitriķe no savas grupas govīm ieguvusi 7207 kg piena.

* Darba Balss / 01.01.1979

================

 

Elza Mitriķe, Anna Dreimane

Bet te, lūk, divas no agrofirmas «Ādaži»:  Sociālistiskā Darba Varone Elza Mitriķe, 

kas savā govju grupā pērn ieguvusi pāri par 7000 kg, un Ilga Brīdiņa pāri par 6000 kg piena. 

AICINĀM SEŠTŪKSTOŠNIEKU KLUBĀ!
1987.03.24 Darba Balss (Rīgas rajons)
Grīnšteine, M.

=========

* Darba Balss / Lopkopju sociālistiskā sacensība 1977. gada 1.pusgadā / 23.07.1977

Zootehniķe Vera Pastore-Ošlauku fermas vadītāja, priekšsēdētāja vietnieks - Vulfs Levius, teļkopējs - Jāzeps Pastors,______, vetārsts - Juris Gierkens

Vija Jančenko

Kolhozā labākā
1969.07.16 Darba Balss (Rīgas rajons)

=================

 

teļkope Amālija Puriņa / 1955.g.

===================

 Kā agrāk mājrūpniecībā apstrādāja vilnu. Vilnas plucināšana un kāršana Ādažu pagastā. 

Nedēļa

1926.01.29 Nedēļa

=======================

Kopš pirmajām dienām

Ilga Brīdiņa fermā strādā kopš kolhoza dibināšanas. Darbā bijuši veiksmīgāki un, protams, arī mazāk veiksmīgi gadi. Taču pēdējais mērojas spēkiem ar visiem aizvadītajiem. Pērn I. Brīdiņas grupā vidējais izslaukums no govs bija 4676 kilogrami, kas ierindoja lopkopi rajona labāko skaitā. Arī kāpinājums 1024 kilogrami bija viens no augstākajiem. Pirmrindniece strādā kolhoza «Ādaži» Garciema fermā, kurā ir lielisks, saliedēts kolektīvs. Nesen Ilga Brīdiņa saņēma priecīgu vēsti par pašaizliedzīgu darbu devītās piecgades uzdevumu izpildē un panākumiem Vissavienības sociālistiskajā sacensībā viņa apbalvota ar medaļu «Par darba varonību».

 

Kopš pirmajām dienām
1976.04.20 Darba Balss (Rīgas rajons)
Vecvagare, V.

=================

Sanāksmes dalībnieki: (no kreisās)
agrofirmas «Ādaži» galvenais zootehniķis G. Ziemelis,
padomju saimniecības «Olaine» vecākā zootehniķe A. Veidemane,
kolhoza «Ķekava» galvenais zootehniķis I. Strazdiņš un
agrofirmas «Ādaži» slaucēja Sociālistiskā Darba Varone E. Mitriķe. 

Kāpinot lauksaimniecības produkcijas ražošanas tempus 1987.09.19 Cīņa

=