Vorošilova vārdā nosauktā saimniecība <>

Jānis Gēmis-Vorošilova vārdā nosauktā kolhoza priekšsēdētājs

⛯⛯⛯⛯⛯⛯⛯⛯⛯⛯⛯⛯⛯

Ja valde palīdzētu, 

izslaukumi būtu lielāki 

Pusdienas laikā, iegriežoties Vorošilova vārdā nosauktā kolchoza «Līcīšos», pagalmā sastopam kolchoza labāko slaucēju Martu Zundi. Pilniem klēpjiem viņa nes nelielajā kūtiņā sulīgu zāli. - Ganības nav diez kādas, viņa saka, tāpēc cenšos dot zaļbarību tik daudz, cik vien govis var apēst. Kūts, kurā atrodas 11 brūnaļas, tīra. Govis pilnām mutēm ēd barības galdos ielikto zāli. Tikai pēdējā laikā mums ierādīja, kur pļaut. 

Visu pavasara cēlienu gotiņām bija jāiztiek ar to ko ganībās dabūja. Tādēļ arī izslaukumi zemi. Rajona lopkopju socialistiskajā sacensībā Marta Zunde uz š.g. 1. jūliju ierindojusies tikai 98. vietā. Tas tāpēc, ka kolchoza Valde maz domā par lopu produktivitates celšanu. Zaļbarībai pļaujamās platības ierādīja tikai jūnija beigās. Pavasarī nebija gana, slaucējām pašām vajadzēja gan govis slaukt un apkopt, gan arī tās ganīt. Skaidrs, ka pie šādas darba slodzes atlika maz laika piefermas lauciņa apstrādāšanai. Tāpēc tagad b. Zunde katru brīvo brītiņu pavada, ravējot un rušinot lopbarības bietes. Tikai tāpēc gūstu augstākus izslaukumus, ka savā piefermas lauciņā izaudzēju bagātus sulīgās barības krājumus: saknes, kartupeļus, kukuruzu. Kolchoza valde pat labāko sienu nedod govīm — to izbaro zirgiem. Ja ar to grīsli vien govis baros, tad vairāk kā no kazas neizslauks! Tiešām, palūkojoties mūsu šīsdienas laikrakstā publicētajā pārskatā, redzam, ka vairākas Vorošilova vārdā nosauktā lauksaimniecības arteļa slaucējas nav izslaukušas ne pusi no tā, cik b. Zunde. 

Acīm redzot, Tekla Lazdāne, Jūlija Sesterke un Antoņina Lazdēna savas grupas govis tik rūpīgi nekopj un nebaro. Ja savu darbu mīl, tad nemaz nevar tik bezrūpīgi gaidīt, lai laukkopības brigādes visu iedod rokās — pašai arī mugura jāpaloka, - saka Marta Zunde un nopūzdamās piebilst, bet vai tad mums kolchozniekiem, tikai no sūra darba vien jādzīvo, gribam kādreiz arī izklaidēties, papriecāties. Bet kolchoza kultorgs Imants Krišjānis 15 izstrādes dienas gan saņem, taču nekādu kulturas darbu neorganizē. Būtu _kaut vai kori noorganizējis, labprāt arī es tajā piedalītos.  Marta Zunde nav no tām slaucējām, kas strādā, kā pagadās. Šopavasar viņa beidza trīsgadīgos zootechniskos kursus, kuros krietni papildināja savas teoretiskās zināšanas. Daudz jauna un interesanta viņa gūst no žurnāliem «Padomju Latvijas Kolchoznieks», «Zvaigzne», no laikrakstiem «Cīņa», «Padomju Jaunatne» un rajona laikraksta, kurus b. Zunde abonē. Visa pietiek. Čaklajai slaucējai ir gan daudz enerģijas, labas gribas un darba mīlestības. Viņa alkatīgi tver jaunākās atziņas lopkopībā. Lai tās ieviestu praksē, trūkst tikai valdes un partijas pirmorganizacijas palīdzības. 

Ā.Stūrnieks

* Darba Balss / 11.07.1956

🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰

* Darba Balss / 20.03.1949

🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰🔰

Vai šogad būs labāk? 

Vorošilova vārdā nosauktajā kolchozā vilcinās ar lopbarības sagādi.

Visām Vorošilova vārdā nosauktā kolchoza lopkopēm vēl labā atmiņā pagājušais. rudens, kad slikti organizētās un ievilcinātās lopbarības sagādes gaitā daļa pļavu palika neplautas, bet daļa nopļautā siena nesavākta sapuva uz zemes. Arī skābbarību ielika maz, un rezultatā barības devas visu ziemu govīm bija ļoti ierobežotas, bet uz pavasari tikai divreiz dienā katram lopam varēja pasviest . .. ne jau pat pa klēpītim, bet tikai krietnai saujai siena. Protams, ka tādā gadījumā arī nevarēja būt runa par labiem izslaukumiem. Vai kolchoza valde un partijas pirmorganizacija izdarījusi vajadzīgos secinājumus no pērngada kļūdām, un kā rit lopbarības sagāde šogad? Pavirši vērojot, šķiet, ka jā. Piemēram, partijas pirmorganizacijas sekretars kolchozā b. Niedre labprāt pastāsta, ka 20. jūnijā (tik vēlu!) atklātā partijas sapulcē apsprieda gatavošanos siena pļaujai, kurā izlēma, ka viss siens jānopļauj, jāieved šķūņos, vai jāsamet gubās līdz 15. jūlijam, bet siena vedējiem papildapmaksā jāizsniedz 10 procenti no novāktā siena daudzuma. Tiesa, pāris dienas pa virsu gan laikam vajadzēšot, bet tas jau sīkums. Kolchoza priekšsēdētājs b. Bokšs, kuru priekšpusdienā sastapām mājās jaunākās avīzes lasot, tā arī pateica: - Ar siena pļauju mums šogad iet lieliski! Lai gan audzis sliktāk, tomēr darbs sokas daudz raitāk nekā pērn. Līdz jaunnedēļas vidum noteikti beigsim! - Tagad savukārt palūkosimies, kādi ir fakti un kā tie saskan ar kolchoza vadošo darbinieku vārdiem. Fakti ir tādi, ka uz 10. jūliju kolchozā bija nopļauti tikai 49% dabisko pļavu. 

Tagad, tiesa gan, šis skaitlis nedaudz pieaudzis. No dažiem desmitiem ha sēto zālāju kopplatības vēl pirms pāris dienām bija nopļauta tikai ceturtā daļa. Kādēļ siena plauja atkal ievilcinājusies? Pirmkārt, to sāka diezgan vēlu, faktiski tikai pēc Līgo svētkiem. Pļaujā norīkoja četras zirga vilkmes pļaujmašīnas. Vēl mums ir vismaz 8 pļaujmašīnas, bet tām trūkst dažādu rezerves daļu un tādēl nevaram izmantot, — atzīstas I brigādes brigadieris R. Niedre.  Bet kas gan vainīgs, ja laikā nav sagādātas daļas? Mūsu brigāde jau siena pļauju beigusi, — vēl piebilst R. Niedre. Arī tas ir tiesa galvenie dabisko pļavu masīvi I brigadē nopļauti un novākti. Visa vēl pļaujamā platība koncentrējas II brigadē, un darba apjoms trīs reizes lielāks nekā pirmajai. Šķiet skaidrs, ka tiem, kas beiguši, vajadzētu iet palīgā tiem, kas kavējas. Šodien palaidu visus pa mājām, lai atpūšas, gan jau tad rīt iesim.  

Vai vēl jārēķina, cik divas pļaujmašīnas un 15 cilvēki būtu spējuši padarīt, bet tagad šādas «īpatnējas» nostājas dēļ nepadarīja. Pie tam interesanti atzīmēt, ka b. Bokšs par šādu brigadiera izrīcību nekā nezināja, bet bija stingri pārliecināts, ka arī I brigāde strādā pļavās. Un tagad dosimies uz plašajiem Juglas līčiem, kur sienu novāc II brigāde. Pļavās šodien strādā 2 zirgu un viena traktorvilkmes pļaujmašīna. Vai tas tā diendienā? Nē, ir bijušas dienas, kad nav strādājusi neviena. Kā apgalvo b. Krišjānis, vairāk technikas nevarot nodarbināt, jo nespējot izžuvušo sienu novākt. Bet vai tā ir visa brigāde, kas, trijās grupās sadalījusies, savāc un ved šķūņos izžuvušo sienu? — Ir jau viens otrs, kas nelabprāt nāk uz pļavu, — arī šoreiz ir spiests atzīties b, Krišjānis. - Priekšpusdienās parasti ir uz pusi mazāk ļaužu, jo sievieši tad raujas pie mājas. Siena novākšanā vajadzētu ierasties arī tās Rīgas vidusskolas skolēnu grupai, vismaz dažas dienas, kas tagad kolchozā atrodas ražošanas praksē. 

Visi augstāk minētie fakti spilgti liecina, ka iespējas kāpināt siena ievākšanas tempus kolchozā ir, tikai tās pienācīgi neizmanto. Tomēr tas jādara. Ja siena raža Vorošilova vārdā nosauktajā kolchozā sausuma dēļ ir daudz mazāka nekā pērn, tas nozīmē, ka būtu jāizmanto visas iespējas tās krājumu pavairošanai. Taču jau nokoptajās pļavās redzama pavisam cita aina, - siens sagrābts, sakrauts kaudzēs pavirši, atstājot daudz zemē, pļavu malas lieliem gabaliem nenopļautas. Daža kaudžu mala nokrauta tik šķībi, ka jau tagad draud apgāzties. Cik daudz tik vajadzīgās rupjās barības tā aizlaiž un vēl var aiziet bojā, to neviens kolchozā nav parēķinājis. Tik daudz par siena ievākšanu. Bet, staigājot pa kolchozu, acīs krīt vēl arī kaut kas cits — kā pie pašas apmales, tā dau dziem grāvjiem un citās vietās ir daudz tādu zāļu, kas tikpat lāga siena nedos un tādēļ būtu ieskābējamas. Varbūt kolchoznieki čakli ķērušies pie skābbarības sagatavošanas? Arī nē — vēl nav ieskābēta neviena tonna. Un secinājums ja arī Vorošilova vārdā nosauktajā kolchozā lopbarības sagāde veicas nedaudz labāk nekā pērn, tad tomēr nekādai pašapmierinātībai nav vietas. Šai darbā jāizmanto burtiski visas iespējas, organizējot maksimalu esošās technikas izmantošanu, iesaistot visus cilvēkus, novācot jebkuru sienam vai skābbarībai derīgu stūri. Citādi atkal var iznākt, ka govīm ziemā siles būs pustukšas, un pienu varēs ieraudzīt tikai slauceņu dibenā. Iespējas nodrošināt bagātīgus lopbarības krājumus kolchozā ir. Tikai vajaga tās pilnīgi izmantot. 

Vai šogad būs labāk? 1957.07.14 Darba Balss (Rīgas rajons) Prīverts, I.

=