=
.jpg)
Skolēni ražas novākšanā
Rīgas apriņķa Garkalnes 7-gadīgās skolas jaunieši, komjaunieši un pionieri sava pagasta kolchozos jau piedalījušies četrās ražas novākšanas talkās. Talkas organizējuši Ādažu pagasta komjaunatnes komitejas sekretārs b. Boraduško un Garkalnes 7-gādīgās skolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs b. Stojevs. Divas dienas skolēnu, komjauniešu un pionieru brigāde centīgi strādāja kolchozā «Ādaži». Viņi nopļāva 4 ha rudzu, tos sasēja un saslēja statiņos. 28 talcinieki vienu dienu strādāja kolchozā «Garkalne» tīrumos, nopļaujot 2 ha rudzu un 1,5 ha miežu. Pārējās divās talkās skolēni strādāja lauksaimniecības artelī «Gaujmalietis» un Vorošilova vārdā ņosauktajā kolchozā.
Skolēni ražas novākšanā
1949.08.27 Padomju Jaunatne
V. Randiņš
V. Randiņš
Par auglīgu zemi
Darbaļaužu deputātu padome lemj
Kopā ar visu padomju tautu cīņā par dzimtās zemes dabas pārveidošanu un uzlabošanu stājas arī mūsu republikas kolchoznieki. Tiek nosprausta grandioza meliorācijas un augsnes uzlabošanas programa. Zemkopjiem te palīdzīgu roku sniedz padomju valdība. — Buržuāziskajā Latvijā ar meliorāciju savas zemes uzlaboja tikai budži un turīgie vidējie zemnieki, tikai viņiem palīdzēja valsts un vietējās kredītbiedrības. Trūcīgajiem, lai dabūtu naudas aizdevumu, vajadzēja turīgus galvotājus. Bet par nabagu neviens negalvoja. Tiem nereti klājās vēl sliktāk: budži no savas zemes ūdeņus novadīja kaimiņu — trūcīgo zemnieku tīrumos un pļavās, applūdināja tās, — teica Rīgas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs b. Laiviņš padomes sesijā, kur apsprieda un izlēma, ko darīt, lai jau tuvākajā laikā nosusinātu apriņķa pārpurvoto zemi, ieviestu kolchozos zāļlauku augu seku un nodrošinātu vajadzīgo lopbarību.
Jāsāk liels, sistemātisks darbs. Nepavisam vairs nevar apmierināties tikai ar veco grāvju pārtīrīšanu. Tā deputāts b. Binders padomei ziņoja, ka Salas pagasta kolchoznieki sarakuši tikdaudz vaļēju grāvju, ka laukus ar mašīnām grūti apstrādāt.
Padome nolēma, ka jau šoruden apriņķī jāsāk novadu un nosusināšanas grāvju rakšana. Savā referātā apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs b. Laiviņš aizrādīja, ka meliorācijas speciālistiem un izpildkomitejām nekavējoties jādod kolchoziem konkrēti uzdevumi un rakšana jāsāk tūlīt, sastādot no kolchozniekiem īpašas brigādes. Gandrīz katrā kolchozā ir arī meliorācijas iesākumam vajadzīgās drenu caurules un citi materiāli. Tie jāliek lietā. Sesijā ziņoja arī par zemes meliorēšanas projektiem turpmākajiem četriem gadiem. Šajā laikā paredzēts apriņķī kultivēt simtiem ha pļavu, ganību un aramzemes Individuālā zemniecība par tādiem darbiem nevarēja pat sapņot.
Rīgas apriņķa padome apsprieda visu zemes ražības celšanas jautājumu kompleksu un norādīja kolchoziem, ka tiem nepieciešams izstrādāt un realizēt attiecīgus plānus. Biedrs Laiviņš asi kritizēja tos apriņķa agronomiskos darbiniekus, kas vēl turas ārzemju viltus „zinātnieku" pavadā un murgo par zemes auglības pastāvīgu krišanos. Padomju zinātnieki pierādījuši, ka zemes auglību var neierobežoti kāpināt. Padomju zemkopji izaudzē agrāk neredzētas ražas. Tomēr Vildogas pagasta paligsaimniecības "Ratnieki" agronoms b. Spolītis un Valsts sēklu fonda Stopiņu izmēģinājumu stacijas direktors b. Rocēns nekaunās pat atklātās sapulcēs klāstīt reakcionārās „gudrības" , ka ražas palielināt neesot iespējams. Referents un deputāti runāja par lauku mēslošanu, par lupīnas audzēšanu, par kūtsmēslu krājumu pavairošanu, par vircas uzkrāšanu un izmantošanu. Padome nolēma, ka nākošajā gadā katrā kolchozā un padomju saimniecībā izbūvējamas kūtsmēslu krātuves un vircas bedres; pakaišiem, kompostam un mēslošanai apriņķī gada laikā jāizmanto vismaz 12.000 t kūdras.
Deputāts, Allažu iecirkņa agronoms b. Cīrulis uzsvēra kaļķošanas lielo nozīmi augsnes uzlabošanā. Padomju iestādēm šis pasākums jāatbalsta. Allažos ir loti vērtīgi plaši avotu kaļķu slāņi. Pagasta izpildkomiteja nolēmusi, ka tos vajadzētu nodot vispārējai lietošanai, kā arī organizēt un kontrolēt, lai šos slāņus izmantotu lietderīgi. Bet šie slāņi ir pļavās, kas pieder mežniecībai un pēdējās vadītāji pret kaļķu izlietošanu ceļ iebildumus. Tāda rīcība ir kaitīga lauksaimniecības, kolchozu un tautas interesēm! Deputāts b. Andersons no Lēdurgas prasīja atjaunot darbu visos apriņķa kaļķu cepļos, it īpaši Turaidā, lai šīs apkārtnes kolchozi tiktu apgādāti ar kaļķi būvniecībai un mēslošanai. Enerģiskāk meklējamas jaunas kaļķu atradnes. Runājot par zemes pareizu izmantošanu, b. Laiviņš aizrādīja, ka jāpanāk, lai visā derīgajā zemē kuplo labība un lopbarības augi. Deputāti kritizēja vēl sastopamos "sentēvu" uzskatus, ka lopu ganīšanai vajadzīgi krūmi. Aizrādīja arī, ka līdz meliorācijas speciālo plānu saņemšanai jārūpējas par krūmu izciršanu, jo šim darbam nekādi speciāli plāni nav vajadzīgi. Siguldas MTS direktors b. Podnieks aicināja ciemu un pagastu padomes un izpildkomitejas organizēt akmeņu novākšanu no laukiem un pļavām, jo gandrīz puse no visām MTS traktoru un mašīnu avārijām notiek laukakmeņu dēļ. No tīrumiem novācami arī visi atsevišķie koki — ozoli, bērzi, ievas. Tie aizņem laukus, traucē to apstrādāšanu un veicina arī kaitēkļu un slimību izplatīšanos. Ļoti svarīgu jautājumu ierosināja deputāts b. Ūdris. Viņš norādīja uz apriņķa īpatnībām — daudzajām smilšu kāpām un salām. Lai aizturētu straujos vējus un smilšu plūšanu, jādomā par mežu joslām. Savā lēmumā padome ierakstīja augsnes pareizas apstrādāšanas noteikumus: jāar tikai ar tādiem. arkliem, kam ir priekšlobītāji un ne seklāk kā 20 cm, zeme aparama rudenī un ar 1951. gadu vasarājs sējams tikai rudenī uzartā zemē. Tas dos iespēju pasteidzināt pavasara sēju. Rīgas apriņķī jau pastāv lēmums, ka divu triju gadu laikā jāpanāk, lai kolchozu laukus apsētu tikai ar piemērotām šķirnes sēklām. Apriņķa padome uzdeva savai izpildkomitejai nodrošināt zāļlauku augu seku ieviešanu katrā apriņķa kolchozā un padomju saimniecībā. Vismaz 59 kolchozos tas jānodrošina jau šogad. Pagastu un ciemu padomju sesijās apspriežami vietējie, meliorācijas un augu sekas ieviešanas uzdevumi. Apriņķa padomes sesijā Ādažu pagasta kolchozā „Gaujmalieši" priekšsēdētājs b. Akmentiņš ziņoja, ka kolchozam nepalīdz agronomi, ka Ropažu MTS traktori vāji remontēti, bieži bojājas un kavē kolchozā darbu. Lūk, visas tamlīdzīgas parādības jānovērš! Jāuzlabo lauksaimniecības un kolchozu vadīšana. Katras vietējās padomes pastāvīgām lauksaimniecības, lopkopības un kolchozu celtniecības komisijām, jāpalīdz izpildkomitejām un kolchoziem ar padomiem, kā arī praktiski jāorganizē tīrumu un pļavu ražības pieaugums. Tādus norādījumus deva deputāti, tāds ceļš ejams apriņķim.
1949.10.20 Cīņa
Ar darba panākumiem sagaida Oktobri
Tuvojoties Lielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas 32. gadadienai, Ādažu pagasta lauksaimniecības artelī «Gaujmalietis» valdīja liela darba rosme. Kolchoza ļaudis steidzināja pēdējās ražas novākšanas darbus, nodokļu nokārtošanu kā arī norēķināšanos ar valsti visos piegādes veidos. Lai laikā pabeigtu zemes aparšanu, kolchoznieki negaidīja tikai MTS palīdzību, bet diendienā paši ar zirgiem strādāja uz lauka. Kolchozā «Gaujmalietis» krietni pārsniegts arteļa lopkopības attīstības šā gada plāns. Paredzēto 115 liellopu vietā kolchoza fermā jau ir 156 no tiem 88 slaucamas govis, kuru skaits pārsniegts par 13 galvām. Cūku fermā paredzēto 20 vietā uz šo dienu ir jau 29 cūkas. Aitu skaits pārsniegts par 13, bet putnu par 260. Kolchozā nodibināta tīršķirnes lopu ferma, kurā patlaban jau ir 20 Latvijas brūnās govis. Tās izdod dienā ne mazāk kā 18—20 litrus dienā ar augstu tauku saturu. Arteļa valde un kolchoznieki nopietni rūpējušies par spēcīgas lopbarības bāzes izveidošanu. Bagātīgi sagādāta nevien rupjā barība, bet arī sakņaugi un spēkbarība. Ieskābēts viss plānā paredzētais skābbarības daudzums — 130 t. Individuāli saimniekojot, Gaujas krastu smilšainie tīrumiņi zemniekiem nedeva nekādu bagātu ražu. Taču pielietojot padomju agrozinātnes sasniegumus, kolchozs «Gaujmalietis» jau šogad guvis labus panākumus arī graudkopībā.
Pavasarī, stājoties apriņķa socialistiskajā sacensībā «Gaujmalietis» kolchoznieki apņēmās iegūt 14 centn. graudaugu no ha, rudenī kolchoznieki priecājās par samērā augstu agrāk neiegūtu ražu 18 centn. rudzu. Tik daudz arī vasarāju no katra ha. Šos panākumus sekmēja arteļa pirmrindnieku darbs. Atzīmējama slaucēja Anna Odiņa, kas jau līdz novembra pirmajām dienām izstrādājusi 500 darba dienas. 3. posma posminieks Bernhards Andersons (350 darba dienas), 78 gadus vecais kolchoznieks Miķelis Zieķis (280 darba dienas ) kurš nevienā darbā nav atpalicis gados jaunākajiem kolchozniekiem. Kolchozniekiem paredzēts par darba dienu izsniegt 10 rubļ. naudā, 5 kg maizes labības un citu lauksaimniecības produktu. Arteļa ļaudis jau saņēmuši pusi no naudas un pa 2kg maizes labības. Sagaidot Oktobra revolūcijas svētkus, gaujmalieši ķērušies pie meliorācijas darbiem. Daļa novadgrāvju jau iztīrīta, lielākas pļavu platības iztīrītas no krūmiem. Viena brigāde strādā Kokneses mežrūpniecībā pie kokmateriālu sagatavošanas. Lauksaimniecības arteļa «Gaujmalietis» ļaudis ar valdes priekšsēdētāju, apriņķa darbaļaužu deputātu padomes deputātu b. Aleksandru Akmentiņu priekšgalā ir cieši saliedēta saime, kas lielā neatlaidībā cīnās par sava kolchoza nostiprināšanu un izveidošanu.
Z. Grūbe
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru