 |
| 1938.g. |
 |
| Carnikavas koka stacijas ēka, līnijā Rīga–Rūjiena. 30-40 gadi |
 |
| Latvijas Telegrāfa aģentūras (LETA) kiosks Carnikavas dzelzceļa stacijā / 1934.g. |
* Darba Balss / Mazs, bet rosīgs kolektīvs / H.Avots / 15.12.1957
Jā, jau nākošajā vasarā!
 |
| Kārtējais metāla balsta pamats Carnikavas stacijā atkal iebetonēts. Strādnieki aizber būvbedri |
I. Prīverts
...Jā, jau nākošajā vasarā!
1957.12.18 Darba Balss (Rīgas rajons)
Darbi rit uz visas līnijas
 |
| Metāla mastu iekraušana platformās nogādāšanai uz līniju |
Tie, kas brauc pa dzelzcelu no Rīgas uz Saulkrastiem, ar interesi vēro, kā strādā līnijas elektrificētāji. Un jāsaka, katra diena šeit nes kaut ko jaunu, jo darbi virzās uz priekšu arvien straujāk. Sevišķi spraigi tie rit pēdējā laikā, jo celtnieki un montētāji grib ar labām darba veltēm sagaidīt l. Maija svētkus. Kontakta tīkla balsti jau uzstādīti visā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai. Pašlaik notiek to nostiprināšana ar atbalsta saitēm un konsoļu (stieņu, kuros piekarina vadus) piestiprināšana. Tiklīdz šie darbi būs pabeigti, uzsāks pašas kontakta tīkla nesējtroses un kontaktvada uzkāršanu. Elektriskais vilciens attīsta daudz ,lielāku ātrumu nekā parastais. Tāpēc šai posmā uzlabo arī sliežu ceļu. Vairākos kilometros nomainīti nolietojušies gulšņi. Laikā nepiegādāto materiālu dēl gan bija aizkavējusies sliežu ceļa iekārtoša Garciema pieturas punktā. Taču celtnieki cer nokavēto atgūt tuvākajās dienās. Elektrisko vilcienu satiksmi līdz Carnikavai paredzēts atklāt līdz ar vasaras kustības grafika ieviešanu uz dzelzceliem maija vidū, pastāsta darbu vadītājs b. Rekters. — Tad arī kalngalieši, garciemieši un Carnikavas iedzīvotāji varēs izmantot šo ērto un ātro satiksmes līdzekli. Līdztekus turpinās elektrifikācijas priekšdarbi dzelzcela līnijas tālākajā virzienā uz Saulkrastiem. Posmā līdz Gaujas pieturas punktam beidz balstu uzstādīšanu. Bez tam tie daļēji uzstādīti arī Lilastes stacijā. Tūlīt pēc posma Vecāķi — Carnikava pabeigšanas celtnieki visus spēkus veltīs tam, lai jūnijā elektrovilcieni varētu kursēt līdz Lilastei.
 |
| Carnikavas stacijā strādā montētāji |
Kontakttīkla balstu uzstādīšana uzsākta arī Saulkrastu stacijā. Mūsu darbs veiktos vēl labāk, ja vienā otrā vietā neaizkavētu dažādu piederumu trūkums. Diezgan vēlu saņēmām sliedes. Balstu pamati mums jāgatavo uz vietas, jo uzņēmums «Baltspec gidrostroj» Iļģuciemā tos nepiegādā. Acīmredzot, tā vadītāju domāšana ir tikpat gara kā uzņēmuma nosaukums, jo viņi noslēgto līgumu nepilda. Protams, šādas parādības aizkavē, nelauj dažbrīd celtniekiem strādāt ar maksimālo slodzi. Paralēli dzelzceļa līnijas elektrifikācijai un sliežu ceļu remontiem lielas izmaiņas notiek arī stacijās. Garciema un Kalngales pieturas punktos uzbūvētas uzgaidāmās telpas pasažieriem. Tajās iekārtotas arī bilešu kases. Gaujas pieturas punktā izveidots uzbērums peronam. Arī te būs uzgaidāmās telpas. Šeit par tām, tāpat kā par elektrisko vilcienu, sevišķi pateicīgi būs sēņotāji, kuriem līdz šim rudeņos bieži vien lietainās dienās vilcieni bija jāgaida zem klajām debesīm. Pirmdien sākās peronu pārkārtošana Carnikavas stacijā? Tos ievērojami pagarinās un noklās ar cietu segumu. Ik rītus no Carnikavas stacijas pa līniju uz abām pusēm aizbrauc gan materiāliem piekrautas platformas, gan aizdūcina motordrezīnas ar iekārtu tīkla montēšanai. Līdz vēlam vakaram strādā celtnieki un montētāji, lai arī uz Vidzemes, jūrmalu ātrāk sāktu kursēt elektrovilcieni.
Darbi rit uz visas līnijas
1958.04.25 Darba Balss (Rīgas rajons)
Rubeža, A.
Rubeža, A.
Jaunākais mūsu rajonā
Rīga—Carnikava 53 minūtēs
Rīga—Carnikava 53 minūtēs
Jau visu ziemu Vidzemes piekrastes iedzīvotāji, kratīdamies «sutas kumeļā» uz Vecāķiem, lai tad no turienes ar elektrisko vilcienu nokļūtu Rīgā, ar lielu interesi vēroja, kā strādā šīs līnijas remontētāji un elektrificētāji.
 |
| Pirmais elektrovilciens ieradies Carnikavā. Vilciena galvenais konduktors T. Goļaņiks (pa kreisi) un mašīnists L. Korotkovs sarunājas ar stacijas priekšnieku P. Sembeli. |
Un tas arī saprotams, jo nevar taču salīdzināt ātro elektrovilcienu ar daudz gausāko lokomotīvi. Tāpat neērtības radīja pārsēšanās. Ne mazāk par elektrifikācijas gaitu interesējās rīdzinieki, kas iemīļojuši gleznainos Gaujas līčus, skaisto Vidzemes jūrmalu. Tagad dzelzceļa elektrificētāji pabeiguši darbu atkal jaunā posmā: pagājušajā sestdienā pirmais elektriskais vilciens no Vecāķiem, turpina ceļu līdz Carnikavai. Vasaras sezonā te ies 18 pāri vilcienu. Jau svētdien pirmie elektrovilcieni bija pārpildīti. Carnikavā atbraucējus sveica zaļumiem rotātā stacijas ēka, pie kuras spilgtiem burtiem bija redzams pazīstamais V. I. Leņina izteiciens: «Komunisms ir padomju vara plus visas zemes elektrifikācija». Svētdienas priekšpusdienā te ieradās arī Latvijas dzelzceļu pārvaldes priekšnieks b. Krasnobajevs, Rīgas nodaļas priekšnieks b. Vonda un citi pārvaldes pārstāvji, kuri novērtēja padarīto. Kas tad ir paveikts posmā Vecāķi—Carnikava? Vispirms celš izremontēts, uzliekot jaunas sliedes. Vēl jābeidz sliežu regulēšana. To izdarīs tuvākās dienās, pārtraucot satiksmi tikai uz dažām stundām pusdienas laikā. Carnikavā paplašināti peroni, un pašlaik tos asfaltē. Ceļa būvētāji veikuši darbus pavisam par 2,5 miljoniem rubļu. Krietni papūlējušies arī strāvas kontakta tīkla montētāji. Kamēr no Rīgas uz Carnikavu jau var nokļūt 53 minūtēs, lilastiešiem un saulkrastiešiem uz elektrovilciena satiksmi vēl mazliet jāpagaida. Taču tas nebūs sevišķi ilgi. Visvēlākais Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 41. gadadienā arī saulkrastieši varēs izmantot šo ātro satiksmes līdzekli, solās elektrificētāji.
Rīga—Carnikava 53 minūtēs
1958.05.28 Darba Balss (Rīgas rajons)
Prīverta, I.
Elektriskie vilcieni iet uz Carnikavu.
Elektriskie vilcieni iet uz Carnikavu.
1958.05.25 Cīņa
N. Liesmiņš
Latvijas dzelzceļnieki pirmie Padomju Savienībā ierosināja izbūvēt elektrovilcienu līnijas nevis ar speciālo celtniecības organizāciju palīdzību, bet pašu spēkiem. Kopš tā laika pagājis mazāk neķā pusotra gada, bet cik daudz jau paveikts! Sākuši kursēt elektriskie vilcieni uz Vidzemes jūrmalu. Ejot caur Oškalnicm, Brasu, Mangaļiem, Sarkandaugavu, Vecmīlgrāvi un Vecāķiem, tie dod iespēju tūkstošiem strādnieku no mūsu republikas lielākā rūpniecības rajona ātri aizbraukt uz pilsētas centru vai Pārdaugavu. Vakar elektriskie vilcieni sāka
 |
| Pirmais elektrificētais vilciens Carnikavas stacijā. |
kursēt vēl vienā iecirkni — no Vecāķiem līdz Carnikavai. Daudz darba šā posma izbūvē ieguldījuši ne tikai dzelzceļa celtnieki. Kā zināms, Zasulauka enerģētikas iecirkņa kolektīva pienākums ir uzturēt kārtībā visu darbojošos elektrisko līniju. Bet instrukcija ir viens, pavisam cita lieta ir dzīve. Iecirkņa priekšnieks b. Ostrerovs apņēmās organizēt visus montāžas darbus. Pieredzējušo montētāju Zakrževska, Afoņina un Lukina vadītās brigādes ātri un precīzi piekarināja un noregulēja kontakta tīkla vadus. Biedru Sugajeva, Larina un Smoļenkova vadītie ceļa būvētāji Vecāķu—Carnikavas posmā izpildījuši darbus par 2.5 miljoniem rubļu. Ceļš arī kapitāli remontēts visā iecirknī. Vasaras sezonā šeit kursēs 18 pāri elektrisko vilcienu. Dzelzceļa celtnieki jau uzsākuši darbus jaunā iecirknī — no Carnikavas līdz Saulkrastiem. Viņi apņēmušies pabeigt šeit visus darbus līdz Lielā Oktobra 41. gadadienai. Latvijas dzelzceļa elektrifikācija turpinās. Jau uzsākti priekšdarbi iecirknī Rīga—Ogre, izstrādā projektus arī līnijas Rīga—Jelgava un citu elektrificēšanai.
Elektriskie vilcieni iet uz Carnikavu.
1958.05.25 Cīņa
N. Liesmiņš
Kultūrvēsturiskais objekts ir tipisks 30 gadu koka arhitektūras piemineklis. Tā stratēģiski izdevīgais novietojums sekmējis vairāku būtisku ceļu attīstību, tai skaitā dzelzceļa līnijas Rīga – Saulkrasti izbūvi 1935.gadā, kas tika elektrificēta vairāk nekā pēc 20.gadiem.
DROSMINIEKS
Ilgāku laiku pa Carnikavas dzelzceļu stacijas peronu un apstādījumiem pastaigājas šis stārķis, labprāt ēd baltmaizi, cīsīņus. Cik zināms viņš pārnakšņo turpat stacijā kāda staba galā vai uz jumta, reizēm aizlido citur. Ja šis drosminieks sadomās pie mums pārlaist arī ziemu, tad carnikaviešiem vajadzētu par to padomāt. Ir dzirdēts, ka ziemā stārķi labprāt dzīvojot kūtiņā kopā ar mājlopiem.
 |
| Pa Carnikavas dzelzceļa stacijas peronu un apstādījumiem pastaigājas šis stārķis |
1976.09.28 Darba Balss (Rīgas rajons)
Pujāta, P.
Pujāta, P.
.jpg)
Rīgas - Limbažu - Rūjienas dzelzceļš.
Rīgas-Limbažu-Rūjienas dzelzceļu jaunbūves komisija, kurā zem satiksmes ministra vadības ieiet pārstāvji no satiksmes, iekšlietu, zemkopības, finansu un apsardzības ministrijām un kurai jālemj par līnijas jaunbūves vēlamību no valsts viedokļa un viņas virzienu izveidojumu, 10. oktobra sēdē pieņēmusi līnijas virzienu, izteikusi savu atzinumu par dzelzceļa būves koncesijas noteikumiem un viņas izdošanu privātai sabiedrībai. Šie komisijas lēmumi ar satiksmes ministra atzinumu ies ministru kabinetā, pēc kam izšķirošo vārdu teiks Saeima. Jaundibināmā Ziemeļlatvijas dzelzceļu sabiedrība un viņas statūti. Sastādījusies Latvijas pilsoņu grupa, kura kopā ar pirmās (Krievijas) pievedceļu sabiedrības valdes pārstāvjiem lūdz valdības atļauju dibināt Ziemeļlatvijas dzelzceļu sabiedrību Rīgas-Rūjienas dzelzceļlīnijas būvei, līnijas Valka-Plātere-Igaunijas robeža iegūšanai un abu šo līniju izmantošanai. (Bez augšminētām līnijām sabiedrībai nākamībā būtu tiesība izdarīt izpētīšanas darbus arī citām dažādu platumu dzelzceļlīnijām.) Ar dibinātāju lūgumrakstu iesniegts valdībai arī sabiedrības statutu projekts, kurā uzrādīti augšā minēto dzelzceļlīniju koncesijas pamati. Šo statutu projektu ministru kabineta uzdevumā skatījusi cauri satiksmes, finansu un tieslietu ministriju pārstāvju komisija. Pēc šiem statūtiem Ziemeļlatvijas dzelzceļu sabiedrība pārņem savā īpašumā 72 km. garu pirmai pieveddzelzceļu sabiedrībai piederošu dzelzceļlīniju „Valka-Igaunijas robeža“, brīvu no obligāciju parādiem, vienojoties ar ceļu īpašniekiem par pārņemšanas noteikumiem. Rīgas-Rūjienas dzelzceļlīnijas būves darbi sabiedrībai jāiesāk ne vēlāk ka viena gada laikā, skaitot no koncesijas izsniegšanas dienas. Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu, ja viena gada laikā, skaitot no statutu apstiprināšanas dienas, būs segts viss 105.000 angļu mārciņu lielais akciju kapitāls. Sabiedrībai atļauts obligāciju izlaidums Rīgas-Rūjienas līnijas izbūvei 415.000 angļu mārciņu apmēra un līnijas „Valka-Plātere-Igaunijas robeža“ savešanai kārtībā 35.000 angļu mārciņu apmērā. Pēc technisko datu, projekta un būves darbu maksas aprēķina apstiprināšanas, kā arī apliecības iesniegšanas finansu ministrim par vienas trešdaļas obligāciju kapitala realizēšanu, sabiedrībai tiesība atsevišķās līnijas daļās uzsākt darbus ar satiksmes ministra piekrišanu. Ja viena gada laikā no sabiedrības nodibināšanās dienas nav realizēta minētā obligāciju kapitala daļa, tad sabiedrība zaudē koncesijas tiesības uz minētās līnijas būvi. Kara, blokādes vai force majeure gadījumā valdība termiņu pagarina. Kapitala realizēšanas gadījumā būves darbi jāpabeidz 4 gadu laikā, skaitot no koncesijas izdošanas dienas. Abu līniju lietošanas koncesiju dod līdz 1998. gada 1. janvārim. Pēc koncesijas termiņa notecēšanas abi sabiedrības dzelzceļi pāriet bez atlīdzības valsts īpašumā, bet valdībai tiesība jau pēc 1948. gada 1. janvāra izpirkt katrā laikā abus sabiedrības dzelzceļus pirms koncesijas termiņa notecēšanas uz statūtos noteiktiem pamatiem. Jaunā dzelzceļa būves darbi, kā arī visu sabiedrībai piederošu dzelzceļlīniju eksploatacija padoti satiksmes ministrijas uzraudzībai. Šinī nolūkā pa jaunā dzelzceļa būves laiku ieceļams valdības inspektors, pie kam sabiedrība maksā inspekcijas uzturēšanai būvdarbu maksas aprēķinos paredzēto sumu. Uz eksploatējamām līnijām uzraudzību izdara valdības inspekcija satiksmes ministra noteiktā kārtībā, pie kam šīs inspekcijas uzturēšanai sabiedrība maksā katru gadu statūtos paredzētu procentu no līniju brutto ienākuma. Vispārīgi sabiedrība savā darbībā padodas visiem pastāvošiem un turpmāk izdodamiem noteikumiem par privātiem dzelzceļiem Latvijā. Pārvadāšanas un citas tarifa likmes izstrādā sabiedrības valde un iesniedz caur satiksmes ministri valdības apstiprināšanai. Biržas komitejām, rūpnieku un fabrikantu biedrībām un lauksaimnieku organizācijām tiesība stāties sakaros ar dzelzceļa valdi dēļ pazeminātu tarifu ievešanas. Bez tam statūtos ir noteikumi: par sabiedrības akciju, obligāciju, rezerves un rīcības kapitāliem un būves kapitala izlietošanas kārtību: par sabiedrības valdi, viņas tiesībām un pienākumiem, akcionāru sapulcēm, pelņas izdalīšanu un dividendu izmaksu; par valdības uzraudzību, strīdu izšķiršanu sabiedrības lietās, sabiedrības atbildību un darbības izbeigšanu. Rīgas-Limbažu-Rūjienas dzelzceļlīnijas apraksts. Pie sabiedrības lūguma bez statutu projekta iesniegts līnijas virziena skicējums līdz ar techniski ekonomisku līnijas aprakstu. Dzelzceļu virsvalde pārbaudīja sabiedrības iesniegtos datus, kāpēc jau jūnija mēnesī tika izdarīti līnijas iepriekšējas pētīšanas darbi, kuri deva materiālus dzelzceļlīnijas virziena un izmaksas noteikšanai. Jaunai līnijai, kuras uzdevums ir apkalpot Vidzemes ziemeļrietumus un savienot tos ar Rīgu, par izejas punktu ziemeļos pieņemta Rūjiena. Pie līnijas projektēšanas pastāvējusi cenšanās savienot īsākā virzienā Rūjienu ar Rīgu, ejot gar Mazsalacu, Limbažiem un Neibadi. Par līnijas gala punktu Rīgā pagaidām pieņemta Brasla, kura būs kopēja pasažieru stacija jaunbūvē 750 mm. platam ceļam un Rīgas-Mīlgrāvja platsliežu līnijai. Šo staciju savieno ar Rīgas centru ielu dzelzceļlīnija. No Braslas stacijas līdz Krūzmuižai līnija iet līdztekus tagadējam platsliežu ceļam un Krūzmuižā satiekas ar līniju no jaunās preču stacijas. Krūzmuižā jānotiek preču pārlādēšanai no 750 mm. platuma ceļiem uz platsliežu ceļiem un otrādi, kamēr ar atzarojumu palīdzību jaunā līnija nebūs vēl tieši savienota ar Rīgas ostu. No Krūzmuižas līnija iet pa neapbūvētu zemi uz Salamandras fabriku pie Juglas upes. 5. lm. no Rīgas nozīmēta Juglas stacija. No šīs stacijas ir paredzēts atzarojums, pa kuru ies koka materiāli un citas preces uz Juglas krastu un no turienes ar liellaivām vai plostiem pa Juglas upi un Ķīšezeru uz ostu Mīlgrāvī. Pārejot Juglas upi ar 60 metru garu tiltu pie Salamandras fabrikas, kur pie izbūves varēs izlietot kara laikā būvētā lauku ceļa uzbērumus upes abās pusēs, līnija iet vairāk kā versti pa Juglas pļavām un pie Bukultu muižas nogriežas uz kreiso pusi Carnikavas virzienā. No Bukultu muižas līnija virzās pa kāpainu priežu silu, atstājot pa kreisi purvainos līdzenumus un pa labi diezgan augstus kāpu kopojumus, iet Lavera ezera tuvumā un pienāk pie Gaujas augšpus Carnikavas muižas. 21. kilometrā ir paredzēta Carnikovas stacija uz Gaujas kreisā krasta. Gaujai līnija iet pāri starp Carnikavas muižu un pirms kara izbūvēto „zvejnieku māju“. Šai vietā upei ir noteikta gaita, krasti uz augšpusi no paredzētās tilta vietas veido taisnu līniju un ir pienācīgi nostiprināti, tā kā pēdējo 30 gadu laikā upes gultne te nav mainījusies. Upes platums še ir 140 —150 metri, kurpretim lejpus Carnikavas muižas Gauja noteikti virzās uz Rīgas pusi un, noskalojusi smilšu kalniņus kāpas, sasniedz jau ap 250 metru platumu. No Carnikavas jaunbūvējamais dzelzceļš iet līdztekus jūras līnijai, 1—2 km. attālumā no jūrmalas un 5—6 metru augstumā virs jūras līmeņa. 30. km. līnija iet pāri Lilastupei, kura iztek no Dūņezera. Šai rajonā līnijai pa labi un pa kreisi paliek mazāku ezeru virknes. Priežu sils, kurš tagad pavisam neapdzīvots, pēc līnijas izbūves varēs pārvērsties par vasarnīcu rajonu. Jūrai līdztekus iet kāpu valnis, kurš pa lielākai daļai apaudzis ar zāli un nostiprinājies, bet dažās vietās tomēr lēnām virzās uz zemes iekšieni ar ātrumu 10—20 metru pa 30 gadiem. Reizē ar vasarnīcu izbūvi automātiski sāksies šo kāpu nostiprināšana, kuras kā aizsargu josla pret jūras vējiem, pie veiklas uzkopšanas piedos jūrmalai jo daiļāku izskatu. Tālāk no Lilastupes līdz Inčupei līnija iet 9 —ll metrus virs jūras līmeņa pa iepriekšējam rajonam līdzīgu apgabalu ar priežu mežu un smilšu kāpām. Pati jūrmala smilšaina bez akmeņiem un oļiem, kas sevišķi izceļ viņu kā piemērotu peldu vietu ne tikai pieaugušiem, bet arī bērniem. No Inčupes iesākas tagadējo vasarnīcu rajons. 36. km. paredzēts Pabažu pieturas punkts. 
Pēterupi līnija krusto 39. km., atstājot jūras pusē vietējo mācītāja muižu. No Pēterupes sākas Neibade, kura atrodas uz Pēterupes un Ķīšupes krastiem. Šo upju ūdensšķirtnei līnijas robežās ir apmēram tas pats maksimālais augstums virs jūras līmeņa, kā Inčupes un Pēterupes ūdensšķirtnei. Uz šī paša augstuma 42. km. nozīmēta Neibades stacija, kura domāta kā gala punkts vietējiem vasaras vilcieniem, kāpēc še ir paredzēti lokomotīvju depo un ūdenstornis. No jūrmalas līnija novirzās ap 45. km. Tā kā dzelzceļš pieiet jūrmalai Carnikavas rajonā apmēram 20 km., kur attālums no jūras ir ap 3,5 tad iznāk, ka līnija apkalpo jūrmalu 25 km. garumā. Uz visa šā garuma līnijas profils ir loti labvēlīgs pieturas punktu ierīkošanai, kāpēc peldvietu uzplaukšanai pieturas punktu skaitu iespējams pavairot. No 45. km. sākot līnija pagriežas uz labo pusi, lai ņemtu virzienu uz Limbažiem. Apmēram viena kilometra attālumā no Skultes baznīcas paredzēts 49. km. pieturas punkts Aģe 25 metros virs jūras līmeņa. Līnija no Skultes pieturas punkta 55. km. pie pašas Skultes muižas, kur viņa ir 37 metri virs juras līmeņa, pagriežas uz Lādes ezera pusi, kur 64. km. nozīmēts pieturas punkts Nabe, jau 53,50 m. virs jūras, 2 km. attālumā no Nabes muižas. Limbažiem līnija pievirzās klāt no rīta puses, ejot starp Lādes ezeru un Limbažu Lielezeru. 77. km. nozīmēta Limbažu stacija, pilsētai tuvā un viņas attīstībai labvēlīgā vietā, 74,25 m. virs jūras līmeņa. No Rīgas līdz Lādes un Lielezera starpai, kas ir ap 70 km., zemes darbi pa lielākai daļai sastāv no zemiem uzbērumiem, izņemot kāpainas vietas pie Juglas, starp Bukultiem un Carnikavu un arī jūrmalas rajonu, kur sastopami ierakumi. No ezeru starpas pie Limbažiem šis raksturs mainās: līnija pagriežas uz ziemeļiem un iet pa Lielezera rietumu krasta nogāzi. Pie līnijas iepriekšējas izmeklēšanas apskatīts arī līnijas variants uz vakariem no Limbažiem starp Lielezeru un Dūņezeru, bet šinī virzienā līnija ir Limbažu pilsētai neparocīgā vietā, un tāpēc šis variants savā ziemeļu daļā atkrita. Techniski pieņemama bija varianta dienvidus daļa no Skultes muižas gar Stienes lielceļu uz krustceļu pie Stūrīšu mājām un tālāk Limbažu virzienā starp Lielezeru un Lādes ezeru. Bet šis variants garāks par Skultes-Nabes līniju un vairāk novirzās pret jūrmalu, kāpēc starpresora komisija izsacījās par pirmo, t.i. taisnāko virzienu. No Limbažiem līnija iet taisnā virzienā caur Puiķeli uz Mazsalaci, novirzoties no taisnas līnijas tur, kur vajadzīgs apiet vietējos purvus vai citus šķēršļus, kas ceļas no vietvietām nemierīgā zemes reljefa. Tādā kārtā līnija iet no Limbažiem starp Tiegažu un Katvaru muižu un 84. km. sasniedz savu vislielāko augstumu 100 metrus virs jūras līmeņa. Ceļa profils atļauj še ietaisīt pieturas punktu, kas atrastos starp abām minētām muižām. (Šinī vietā būtu iespējams iet tuvāk Tiegažu muižai, saīsinot līnijas garumu.) Pamazām laizdamās uz leju, līnija sasniedz Puiķeles staciju, kas ir 97. km. Tālāk līnija iet starp Matīšiem un Aloju un pāriet Iģes upei augšpus Urgas muižas, jo še upes lejas pļavas ir cietākas, nekā lejpus muižas, kur pļavu staignums un pamatslāņu dziļums radītu grūtības zemes darbiem. 107. km. ir paredzēts pieturas punkts Urga 73,50 m. virs jūras, kurš atradīsies vidū starp diviem centriem, 6 km. no Alojas un 12 km. no Matīšiem. Nākošais pieturas punkts Braslava ir 113. km., tuvu muižai ar tādu pašu nosaukumu. No Braslavas līnija iet tuvu lielceļam ar mazu kritumu uz Salaces upi un krusto viņas kreiso pie teku 122. klm., lai varētu pāriet Salaces upei pie Šķe steru mājām, atstājot Mazsalaces miestu jūras pusē. Še Salaces upes krasti ir vislabvēlīßāki dzelzceļlīni jas izbūvei, tilta außStums būs ap 10 mtr. un 43 metru lielā aila būs pietiekoša ūdens caurlaišanai, jo tilts pār Salaces upi pilsētā ir tikai 2X17=34 mtr. Rarš. Mazsalaces stacija nozīmēta 126. klm. Pie Maz salaces dzelzceļlīnija paßriežas 60° uz labo pusi un kāpj no 53 metriem Mazsalacē uz 66 metr. virs jūras Pantenes pieturas punktā, kas ir 130. klm. No līnijas, kurai še ir taisns virziens, pa kreisi paliek lieli nepārejami purvi, pa labi daži mazāki un seklāki purvi. No Pantenes līnijai pa diezgan stāvu nogāzi ir jānolaižas Rūjas platā un lēzenā ielejā. Rūjas ieleja sastāv no mīkstām torfa pļavām. Šīs pļavas dzelzceļlīnijai tomēr ir viegli pārejamas, jo cieta māla slāņi atrodas jau 2—4 pēdas no zemes virsas. Līnija iet šīm pļāvām pāri tuvu pie Rūjas krasta, kur ir arī visaugstakā vieta un še savu laiku ir gājis zviedru kara ceļš. Ceļa augstums virs jūras līmeņa še būs ap 45 metriem. Liekdamās līdztekus Rūjas upei un krustodama 128. un 139. km. Rūjas pietekas, jaunbūvējamā līnija pieslienas 142. km. tagadējai Rūjienas-Ipiķu līnijai un ieiet Rūjienas stacijā bez ēku traucējumiem pilsētas rajonā. Līniju, apskatot to visā visumā, varētu iedalīt 4 posmos atkarībā no līnijas virzienu maiņas: 1) Rīga- Neibade, 2) Neibade-Limbaži, 3) Limbaži-Mazsalace un 4) Mazsalace-Rūjiena. Uz klātpieliktās kartes redzams, ka nozīmētā un tagad no starpresoru komisijas pieņemtā līnija savos virzienos pieturas, cik tas ir iespējams ģeoloģiski techniskā ziņā, pie līnijas un katrs cits virzienu veidojums caur uzrādītiem punktiem izsauktu līnijas pagarinašanu. Galvenās līnijas garums, skaitot no jaunās Preču stacijas 141,86 km., kas kopā ar līnijām uz Braslu 1,5 km., un uz Juglas upi 1 km. garumā iztaisa 144,36 km., t.i. apmēram 144,5 km. kopgarumā. Kad līnija iesāks savu darbību un attīstīsies eksports no Limbažu-Rūjienas apgabala, būs vajadzīgs līniju pagarināt līdz ostai, lai nesadārdzinātu eksportpreces ar pārlādēšanu Krūzmuižā. Tagad ir grūti noteikt kādā virzienā notiks šīs līnijas pieslēgšanās ostai, vai ar atzarojumu no Braslas uz eksportostu vai uz Jaunmīlgrāvi. Kā viens, tā otrs veids ir techniski iespējams. Ceļu garums līdz eksportostai būtu ap 4 kilometriem, kas izmaksās ap 325.000 Ls, t.i. ap 16 milj. L. rbļ. Tik pat varbūt izmaksātu ar ap 6 km. garā līnija līdz Jaunmīlgrāvim......
.... Pie vidēja pasažieru nobraukuma ap 100 km., pasažieru km. skaits būtu 46.368.000. Vietējās satiksmes starp Rīgu un Neibadi dotu pie vidēja nobraukuma turp un atpakaļ ap 30 km. 7.200.000 pasažieru km. Ienākums no pasažieru kustības pēc tagadējiem tarifiem būtu 856.808 Ls. Bagažas pārvadāšana deva 1922323. gadā 11% no ieņēmumiem par pasažieru pārvadāšanu, kas iztaisītu 94.249 Ls. Preču kustībā galveno lomu spēlēs koku materiāli, kuri izvešanai paredzēti malkas veidā 127.000 tonnu apmērā un baļķu un zāģētu materiālu veida 43.000 tonnu apmērā. Malka dotu 10.160.000 tonnu-km. un apstrādātie materiāli 3.440.000 tonnu-km., no kuriem ienākums būtu 452.580 Ls. Lauksaimniecības ražojumi, kā labība, lini un linsēklas dotu 6.290.000 tonnu-km., ar 471.750 Ls lielu ienākumu. Pārvadājumi lauku iedzīvotāju vajadzībām sastāvēs no mākslīgiem mēsliem, kuri dos ap 1.300.000 ton.-km. ar 49.660 Ls. ienākumu. Citi pārvadājumi, kā lauksaimniecības mašīnas, dzelzs, petroleja, drānas, trauki u. t. t. pie 1.878.500 tonnu-km. dotu 265.200 Ls lielu ienākumu. Pārvadājumi rūpniecībai Limbažos, Mazsalacē un ap Puiķeles mezglu paredzēti par 672.500 tonnu-km. ar ienākumu dzelzceļam ap 93.520 Ls. Ienākums no alkoholisku un citu dzērienu pārvadāšanas, pie 125.000 ton. km., būtu 18.750 Ls. Pavisam ienākums no preču kustības būtu 1.351.400 Ls. Papildu ieņēmumi pēc 1921./22. gada datiem dod 853 Ls uz 1 km., kas pie 144 km. būtu 122.803 Ls. Viss ienākums no pasažieru un preču kustības uz Rūjienas-Rīgas dzelzceļa būtu: No pasažieru kustības 856.808 Ls, bagažas 94.249 Ls, preču pārvadāšanas 1.351.460 Ls, papildu ieņēmumi 122.803 Ls. Kopā 2.425.320 Ls. Pavisam ieņēmumu par abiem ceļiem 2.771.122 Ls. Lai realizētu būves kapitālu, kurš aprēķināts par 450.000 angļu mārciņām, sabiedrība nodomājusi taisīt obligāciju aizņēmumu uz 25 gadiem. Šā aizņēmuma procenti un amortizācija pēc sabiedrības aprēķiniem iztaisītu 9% no būves kapitala, t.i. 40.500 angļu mārciņas gadā. Paredzamais tīrais ienākums pie eksploatācijas koeficienta 0,70, būtu 2.771.122X0,30 Ls =831.337 Ls, kas ir apmēram 34.639_angļu mārciņas, tā tad ap 6000 angļu mārciņās mazāk par vajadzīgām 40.500 angļu mārciņām. Eksploatācijas koeficients 0,70, jeb 30% eksploatacijas tīrs atlikums, spriežot pēc beidzamo gadu eksploatācijas datiem nav augsts, drīzāk viņš būtu jāuzskata par mazu (uz Latvijas dzelzceļiem beidzamā gadā ir 0,85). Tā kā pie tagadējiem tarifiem sabiedrība nevarētu panākt vajadzīgās sumas procentu segšanai, tad viņa ir iesniegusi lūgumu paaugstināt tagadējo tarifu par 20%. Pie tāda tarifu paaugstinājuma, pieņemot, ka izdevumus varētu segt ar 70% no brutto ienākumiem, skaidrs ienākums būtu 41.567 angļu mārciņas un atlikums būtu 41.567 —40.500=1067 angļu mārciņas, kas dotu 1% 105.000 angļu mārciņas lielam akciju kapitalam. Dzelzceļu jaunbūves komisija savā 10. oktobra sēdē atzina par pieņemamu šo sabiedrības prasību paaugstināt tarifu par 20% pret tagadējiem valsts dzelzceļu tarifiem, bet aprobežoja paaugstinājuma ilgumu līdz 10 gadiem, ņemot vēra, ka 10 gadu laika kustība uz jaunizbūvētā dzelzceļa un reize ar to ieņēmumi pieaugs. Tā jaunbūvējamās Rīgas-Rūjienas dzelzceļlīnijas jautājums savu pirmo stadiju ir izgājis cauri. Atliek vēl valdības un likumdevējas iestādes lēmumi, kurus ar nepacietību gaida ieintereseto apvidu iedzīvotāji.
Rīgas – Limbažu – Rujienas dzelzceļš.
1923.11.15 Ekonomists
Satiksmes ceļu inženieris J. Leitnants
Satiksmes ceļu inženieris J. Leitnants
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru