Pie mums viesojās ^

TĀLI CIEMIŅI «ĀDAŽOS»

1986.09.20 Darba Balss (Rīgas rajons) Koļesņikova, B.

* * *

 

* Darba Balss / 21.07.1963
A.Kalvāna raksts "Redzētais mūs iepriecināja"

* * *

Vērojumi divos kolchozos

1963.08.14 Laiks

* * *

Propaganda „zīda zeķē"? 1965.05.08 Laiks

***

Atkal dzimtenē

1972.09.30 Latvija * * *

Māc ilgas pēc Dzimtenes

1967.08.06 Darba Balss (Rīgas rajons) Brasliņš, A. * * *

Stāsts par Rīgas frizētavām

1965.05.01 Laiks

STARP TEMZU UN DAUGAVU 1965.04.01 Dzimtenes Balss R. IEVKALNS

* * *

8 dienas Rīgā un Jūrmalā 1980.03.18 Laiks

👫👫👫

«ŠĻONSK» dejo kolhozā «Krakovjaka» virpulī. Ar «Sļonsk» deju soli pirmie iepazinās nevis rīdzinieki, bet gan Ādažu lauksaimniecības arteļa kolhoznieki Padomju un poļu tautu draudzības biedrības latvijas nodaļas kolektīvais biedrs — Ādažu kolhozs — aicināja māksliniekus pie sevis viesos.  Visās varavīksnes krāsās uzziedēja Ādažu kolhoza klubs, kad tur sapulcējās viesi un saimnieki. Košie tautas tērpi, zālē ienesto bērziņu zaļums, straujais un temperamentīgais dejas solis — tas viss radīja neaizmirstamu prieka un draudzības atmosfēru. Mijās poļu un latviešu dziesmas un dejas. Savu mākslu rādīja gan "Šļonsk" mākslinieki, gan Ādažu pašdarbnieki.

Ansambļa "Šļonsk" mākslinieki kolhoza fermā.

«ŠĻONSK» dejo kolhozā

1969.05.17 Cīņa

* * *

GRIBĒJĀS SAULLĒKTA

1991.07.03 Laiks Jānis Klīdzējs

* * *

PĒC ŪDENS 1982.02.03 Laiks MIRDZA ČUIBE

* * *

Trīc atmiņu stīga

1968.06.28 Darba Balss (Rīgas rajons) PĒRKONS, V.

* * *

IEPAZĪŠANĀS AR REPUBLIKAS DZĪVI Igaunijas PSR delegācija, kas bija ieradusies mūsu republikā, lai novērtētu 1978. gada sociālistiskās sacensības rezultātus, apspriestu un parakstītu Latvijas PSR un Igaunijas PSR darbaļaužu sociālistiskās sacensības līgumu 1979. 3O. martā turpināja iepazīšanos ar Padomju Latvijas dzīvi. Igaunijas Komunistiskās partijas CK pirmā sekretāra K. Vaino vadītās delegācijas locekļi apmeklēja Rīgas rajona kolhozu «Ādaži». Kopā ar viesiem no brālīgās republikas bija biedri A. Voss, P. Strautmanis un J. Rubenis. Valdes priekšsēdētājs A. Kauls, partijas komitejas sekretāre D. Dzirkale un speciālisti iepazīstināja viesus ar kolhozu, kas ir augsti ienesīgs daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums, kurš apgādāts ar vismodernāko tehniku. Īstenodams partijas XXV kongresa un PSKP CK 1978. gada jūlija un novembra plēnumu lēmumus, saimniecības kolektīvs jau izpildījis valsts noteikto piecgades plānu vairākos svarīgākajos rādītājos. Aplēses rāda, ka līdz PSRS Konstitūcijas otrajai gadadienai, tas ir, nepilnos četros gados, tiks izpildīts šīs piecgades uzdevums pārējo galveno lauksaimniecības produkcijas veidu ražošanā. Tas kļuvis iespējams tāpēc, ka kolhoza vadība un partijas organizācija veltī īpašu uzmanību ražošanas intensifikācijai.  Jau pagājušajā gadā ik uz 100 hektāriem lauksaimnieciskās zemes šeit saražoja vairāk nekā 1140 centnerus piena un apmēram 200 centnerus gaļas. Taču saimniecību neapmierina sasniegtie rezultāti. Tiek apgūtas jaunā broileru ceha jaudas, ceļ jaunlopu fermu un lielu cūku fermu. Kolhozam ir visas iespējas tālāk attīstīt lopkopību. Augstā graudaugu, kartupeļu un dārzeņu raža ļāvusi saimniecībai radīt stabilu lopbarības bāzi. Pat grūtajā pagājušā gada rudenī kolhoza zemkopji novāca visu, kas bija izaudzis tīrumos. Kolhozam ir pašam savs lauksaimniecības produkcijas pārstrādes cehs. Tur pārvēršas konservos kolhoza laukos viesi kolhozā «Ādaži» izaudzētie dārzeņi. Tiek likti lietā arī nešķirnīgie kartupeļi, no kuriem ražo cieti. Augstā ražošanas rentabilitāte nodrošina lielu peļņu. Par šiem līdzekļiem kolhozā uzcelts labiekārtots ciemats. Saimniecības ļaužu rīcībā ir lielisks kultūras nams, sadzīves pakalpojumu nams, bērnu poliklīnika un citas kultūras un sadzīves iestādes. Kolhozs «Ādaži» ir uzskatāms piemērs, kas parāda, cik lieliskus augļus nes Komunistiskās partijas gudrā agrārā politika un gādība par lauku darba cilvēkiem, cik plašas un gaišas perspektīvas paveras katram no tiem. Sarunas gaitā tika atzīmēts, ka kolhoza «Ādaži» kolektīvs uztur ciešus regulārus sakarus ar Igaunijas PSR Harju rajona Kirova zvejnieku kolhozu. Abi kolektīvi sacenšas un apmainās ar pieredzi dažādos darba un ražošanas organizācijās, kā arī partijas komiteju un sabiedrisko organizāciju darbības jautājumos. Šī sadraudzība dod manāmu labumu abām saimniecībām. Viesi apskatīja kolhoza ciematu, apmeklēja piensaimniecības kompleksu «Briljanti», iepazinās ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādes cehu. Tai pašā dienā Igaunijas Padomju Sociālistiskās Republikas delegācija devās uz Tallinu. Lidostā «Rīga» viesus pavadīja biedri A. Voss, P. Strautmanis, J. Rubenis un I. Strelkovs, kā arī citas oficiālas personas.  IEPAZĪŠANĀS AR REPUBLIKAS DZĪVI 1979.03.31 Rīgas Balss *** VIESIS NO ETIOPIJAS Mulats Makonens no Etiopijas pastaigā Vecrīgā. Rīgā bija ieradies Adisabebas Patstāvīgās padomes loceklis. Etiopijas un Padomju Savienības draudzības biedrības izpildkomitejas loceklis Mulats Makonens. Viesis apmeklēja Mākslas dienu izstādes, noskatījās kolhoza «Ādaži» Tautas deju ansambļa «Sprlgulītis» koncertu. Vizītes nobeigumā Mulatu Makonenu pieņēma Latvijas kultūras ministrs V. Kaupužs un Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības prezidija priekšsēdētājs Jānis Brolišs. Sarunu gaitā tika risināti jautājumi, kas saistīti ar PSRS dienu organizēšanu Etiopijā šā gada novembrī. Paredzēts, ka Adisabebā koncertēs mūsu tautas deju ansamblis. Latvijas mākslu pārstāvēs grafikas, lietišķās mākslas, dzintara un plakātu izstādes. Daloties Rīgā gūtajos iespaidos Mulats Makonens pastāstīja: "Man bija interesanti iepazīties ar jūsu skaisto pilsētu, es uzzināju daudz lietderīga par pilsētas dzīves organizāciju. Ļoti vērtīgs bija kolhoza «Ādaži» apmeklējums. Jo agrārā reforma un lauksaimniecības attīstība ir viena no vissteidzamāk risināmajām problēmām Etiopijā. Runājot par gaidāmajām PSRS dienām, domāju, ka Etiopijas iedzīvotājiem būs ļoti interesanti iepazīties ar jūsu mākslas izstādēm, jo, piemēram, lietišķajā mākslā arī mums ir senas tradīcijas. Jūsu tautas deju ansambļa koncerti, jādomā, kļūs par kultūras programmas centrālo notikumu.»   VIESIS NO ETIOPIJAS 1981.04.30 Dzimtenes Balss

* * *

Ceļojuma vērojumi Latvijā

1985.05.20 Latvija

* * *

Komūnistu antreprenieri

1990.07.21 Laiks VIDVUDS BELDAVS

* * *

ŽURNĀLISTI KOLHOZĀ «ĀDAŽI»
1986.01.15 Jūrmala (1980-1998)
Vija, A.

* * *

Sniedz roku, draugs! 

Svinīgā noslēguma līnija kolhozā «Ādaži».

Mūsu augstskolas un ungāru studentu draudzība iesākās jau 1967. gadā, kad kā balvu par labu darbu iepriekšējā gadā LLA studentu grupai piešķīra braucienu uz Ungārijas TR. Tagad ar Gedelles Agrārās universitātes studentiem izveidojusies cieša draudzība  9. augustā  Rīgas rajona kolhozā Ādaži darbu uzsāka internacionālā vienība. Kopā ar 7 mūsu studentiem pirmoreiz strādāja arī ungāru meitenes. Meitenēm rūpes sagādāja ābolu, gurķu un tomātu ražas novākšana, bet puiši spēkiem mērojās celtniecībā un graudu kaltē. 

Ne darbā, ne atpūtā netraucēja valodas barjera, jo palīgā nāca  mīmika, žesti, vārdnīca. Atpūtas brīžos ungāru puišu vidū vislielāko atsaucību bija ieguvis futbols. Draudzības spēlē futbolā ar vietējiem kolhoza jauniešiem ungāru studenti izcīnīja pārliecinošu uzvaru, bet volejbola mačā revanšēties spēja vietējā komanda.

Kolhoza «Ādaži» un LLA pārstāvij pateicas
ungāru studentiem par labo darbu.

 Meiteņu spēle basketbolā beidzās neizšķirti. Brīvajā laikā ungāru draugiem centāmies parādīt Latvijas skaistākās vietas. Bijām Siguldā, Jūrmalā, Salaspilī, Latvijas PSR Brīvdabas muzejā, Jelgavā. Par iespaidiem Jelgavā izteicās ungāru students Peters Koneradi: — Ļoti patika jūsu pilsēta un akadēmija. Izmēģināju roku automatizētajā klasē, kur mums bija sagatavoti jautājumi ungāru valodā. Vienbalsīgi izskanēja sajūsma par Dzintaru un Doma koncertzālēs gūtajiem iespaidiem. 24. augustā kolhoza «Ādaži» kultūras namā pulcējās kolhoza vadība, komjaunieši, viesi, ungāru un latviešu studenti, lai atzīmētu Internacionālās vienības darba nobeiguma posmu. 

Par čaklo darbu kolhoza priekšsēdētājs b. Kukelis pasniedza ungāru draugiem piemiņas veltes un teica daudz atzinīgu vārdu. Vakarā tika skandētas dziesmas ungāru, latviešu, krievu valodās, taču visskaļākie aplausi izskanēja, kad mūsu draugi nodziedāja latviešu tautas dziesmu «Pūt vējiņi» un «Rīga dimd» latviešu valodā. Jau nākošajā rītā posāmies ceļā uz Leņingradu, pa ceļam apskatījām ievērojamākās Igaunijas PSR vietas — studentu pilsētu Tartu, Peipusa ezeru. Daudzos izbrīnu rādija varoņpilsētas krāšņie pieminekļi. 31. augustā sirsnīgi atvadījāmies no tuvajiem draugiem. Skanēja saucieni «Lai dzīvo ungāru un latviešu studentu draudzība». Skatienam izgaisa vilciens Rīga - Ļvova. 

Sniedz roku, draugs! 1971.10.01 Plēsums R. Singaite. AF III k. studente * * * Ungāru puišiem - darbs celtnēs. Sniedz roku, draugs 1971.08.24 Darba Balss (Rīgas rajons) Zeļenkova, L. * * * 1.attēls Internacionālās studentu celtnieku vienības komandieris LLA Veterinārās fakultātes ceturtā kursa students Zigmunds Viļumsons nodod ziņojumu kolhoza priekšsēdētāja vietniekam Jānim Leicim, kas studentiem novēl labi veikt darbu, krietni atpūsties un sadraudzēties. Ungāru vienības vadītājs Bilo Korba pateicas par sirsnīgo sagaidīšanu un apsola kolhoza vadībai, ka studenti nežēlos pūles un viņiem uzticēto darbu veiks teicami. Tad tiek pacelts nometnes karogs (1. attēls), celtnieku vienības dalībniekiem pasniedz ziedus.  Mūsu un ungāru studenti apmainās ar celtnieku vienību nozīmēm (2. attēls). Izmantoju šo pauzi un pavaicāju Jānim Leicim, vai studentu celtnieku vienības kolhozā strādā pirmo reizi un kādus darbus viņi veiks. — Studenti pie mums nav strādājuši. Līdz šim kolhozā darbojušās tikai skolēnu darba un atpūtas nometnes. Ko studenti darīs? Pirmkārt, palīdzēs novākt labību un dārzeņus, strādās siltumnīcās un palīdzēs dārzeņu konservēšanā un, protams, celtniecībā. Meitenes dzīvos kultūras namā, bet puiši Gaujas krastā mūsu saimniecības atpūtas mājiņās. Kad beigusies svinīgā līnija, studenti pulcējas kultūras namā, kur pie pirmā kopīgā vakariņu galda turpinās sarunas un iepazīšanās. Skan dziesmas gan latviešu, gan krievu, gan ungāru valodā. Studentiem koncertu sniedz kultūras nama estrādes ansamblis «Suvenīrs». Palūdzu ungāru studentus Eržebeti Ošgani un Ģulu Vielamu pastāstīt sīkāk par savu vienību un programmu, kāda viņiem paredzēta, uzturoties mūsu republika. — Mūsu vienībā ir 30 studenti.  2.attēls Tie ir otro un trešo kursu studenti — nākamie veterinārārsti, ekonomisti, mašīnbūvētāji. Latvijā esam pirmo reizi. Te mums ļoti patīk. Esam no sirds aizkustināti par jūsu cilvēku viesmīlību. Pie jums viesosimies veselu mēnesi, taču kolhozā strādāsim tikai divarpus nedēļas. Pārējo laiku pavadīsim ekskursijās. Apmeklēsim jūsu skaisto Jūrmalu, Salaspili, kolhozu «Lāčplēsis», dosimies turnejā pa pārējām Baltijas republikām, kā arī apskatīsim Ļeņingradu un izbrauksim uz Puškina vietām. Kā redzat, programma ir ļoti plaša un interesanta. Tā atnesīs daudz neaizmirstamu tikšanos, daudz jaunu draugu. Nometne atklāta. Jau vakar Internacionālās studentu celtnieku vienības dalībnieki izgāja darbā saimniecības tīrumos. Pirmā internacionalā atklāta 1971.08.10 Padomju Jaunatne J. STŪRMAŅA teksts

-