Pie mums viesojās ^

 

* Darba Balss / 21.07.1963
A.Kalvāna raksts "Redzētais mūs iepriecināja"

===============  

Šodienas lielums uzvar skepsi 

Zviedrijas studenti vēro un vērtē 

Šajās dienās Ādažu kolhozā viesojās Zviedrijas studenti topošie lauksaimniecības speciālisti, iepazīstoties ar saimniecību, sākumā viesu sejās varēja manīt grīnus smaidus un skepsi. Fotoaparātu objektīvi meklēja kolhoza vecākās mājas. grambainākos ceļus un vēl šur tur sastopamās ēnas puses. Bet labā saimniecībā tak ir daudz, daudz vairāk ik uz soļa! Un kolhoznieki sacīja viesiem: — Ja jums patīk, fotografējiet, apskatiet un vērtējiet to, ko esam saņēmuši no pagātnes un kas aiziet pagātnē, bet paraugieties arī uz jauno! Un tas noteikti jūs daudz vairāk iepriecēs. Bet, ja par saviem ceļojuma iespaidiem rakstīsit un gribat būt objek:tīvi vērtētāji, tad fotoattēlus ievietojiet divās ailēs: vienā, kas kolhozam palicis mantojumā no buržuāziskās Latvijas laikiem, otrā, ko kolhoznieki uzcēluši un sasnieguši padomju varas gados. Šiem  attēliem īpašu komentāru nevajadzēs, un tie runās paši par sevi. Zviedru studenti, kolhoza dārzniecībā sīki fokusējās par polietilēna plēvju un stikla plastikas izmantošanu augu māju celtniecībā. Viesi izteicās, ka viņu zemē polietilēnu dažādās saimniecības nozarēs izmantojot ļoti plaši, bet siltumnīcu būvēs pagaidām vēl nē. Tāpat arī stikla plastikas materiālus. Viesi ar interesi noklausījās saimniecības dārznieka stāstījumu par gurķu atjaunošanas metodi. Zviedrijas dārzkopjiem šī metode vēl esot sveša. Apskatot Ādažu kolhoza jauno ciematu, viesi izteica vēlēšanos iegriezties kādā mājā. Izvēle krita uz kolhoza šofera b. Babuļa sētu. Iegriežoties kolhoznieka dzīvoklī, skepse bija pazudusi pat no visnīgrāk noskaņoto viesu sejām. Tās vietā stājās izbrīns. Dzīvokļa  iekārtojums, centrālā apkure, gāze, viss kā lieliskā, mūsdienu prasībām atbilstošā lielpilsētas dzīvoklī.

Augstu novērtējumu viesi deva arī lopkopības smago darbu kompleksajai mehanizācijai pirmās brigādes liellopu novietnē. Zviedru studenti sevišķi atzinīgi izteicās par Ādažos ieviesto metodi mēslu izvākšanai un aiztransportēšanai no kūts. Kad zviedri atvadījās, pie automašīnas pienāca saimniecības cūkkopis Vitālijs Kolodinskis. Iepazinušies viņi gribēja uzzināt par V. Kolodinska devumu saimniecībai.  Pērn saražoju 92 tonnas gaļas.  Oho! Un tiešām viens pats?  - Diez,- cik daudz par tādu darbu saņēmāt? — Mana ģimene pagājušajā gadā kolhozā nopelnīja 3000 rubļu. Bez tam novācām ražu no piemājas zemes. Katrai ģimenei bez tam ir govs. Tā, kā redzat, nedzīvojam slikti.  Jā, tas tiesa. Par to mēs paši pārliecinājāmies, — topošie Zviedrijas lauksaimniecības speciālisti apstiprināja. Jūsu kolhozā  mēs redzējām daudz jauna un interesanta. Atklāti sakot, aizbraucam ar daudz labākiem iespaidiem, nekā bijām domājuši gūt. 

A. Kalvāns

Zviedrijas studenti vēro un vērtē 

1963.07.24 Darba Balss (Rīgas rajons) 

Kalvāns, A.

Vērojumi divos kolchozos

1963.08.14 Laiks Stāsts par Rīgas frizētavām  1965.05.01 Laiks STARP TEMZU UN DAUGAVU 1965.04.01 Dzimtenes Balss R. IEVKALNS

Uz provinces pilsētām, laika trūkuma dēļ, neizbraucu. Priekš tā arī jāiegūst speciāla atļauja, bet vienu dienu, kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni, pavadījām Ādaži kolhozā. Tā kā šis kolhozs ir ārpus Rīgas robežām, tad arī šeit bija jāiegūst atļauja. Ādažu kolhoza priekšnieks ir krievu tautības bet runā tekoši latviski. Viņa palīgs ir bijušais Ādažu apriņķa Aizsargu organizācijas virsnieks, pie pēdējā ēdām pusdienas. Ādažu kolhozu izvēlējos pats, jo tas nav "tūristu atrakcija" un tiek apzīmēts par "viduvēju." Šajā kolhozā es pats izvēlējos mājas, kuras gribēju apskatīt. Man liekās, cik varu atcerēties, tad dzīves standarts kolhozos nav zemāks kā tas bija 1940. gadā, bet man grūti spriest, jo esmu rīdzenieks un uz laukiem izbraucu tikai atsevišķos gadījumos. Nekur neredzēju nabadzību jeb badu, neredzēju arī bagātību, kā tas esot zvejnieku kolhozos, bet iespaids palika apmierinošs un pat daudzos gadījumos ļoti labs. Satikos arī ar strādniekiem un kolhozniekiem, kuri mani uzmeklēja Rīgā. Mans personīgais iespaids ir, ka daudzas problēmas tiek vieglāki atrisinātas, nekā mēs  iedomājamies. Cik varēju spriest tad kolhoznieki lika lielas cerības uz jauniem agrārlikumiem un lēmumiem. Ādažu kolhoza priekšnieks izteicās, ka stāvoklis kolhozā pašreiz nesalīdzināmi labāks kā pirms nedaudziem gadiem. Cik nopratu, tad blakus 0.6 hektārien zemes katram kolhozniekam var būt viena govs, viena tele, divas cūkas un sīklopi. Man izteica uzskatu, ka ja katram kolhozniekam varētu būt divi hektāri zemes, tad viņš varētu kļūt "stāvus bagāts." Nevaru apgalvot, bet no cilvēkiem kurus satiku, spriežu, ka fabriku strādnieku dzīves standarts, laikam tomēr augstāks.

Ko Guntis Zariņš "atvedis" no Rīgas 

1965.05.05 Laiks  

Propaganda „zīda zeķē"? 1965.05.08 Laiks Māc ilgas pēc Dzimtenes 1967.08.06 Darba Balss (Rīgas rajons) Brasliņš, A.

Mūsu viesi - Itālijas kooperatori

Vakarrīt ar Ļeņingradas vilcienu Rīgā ieradās liela Itālijas kooperatīvu Nacionālās līgas pārstāvju grupa, kas patlaban apceļo PSRS. Stacijā viņus sirsnīgi sveica Latvijas kolēģi - Latvijas patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks A.Staņislavovs, valdes loceklis Organizatoriskās nodaļas vadītājs R. Latsons. Latvijas patērētāju biedrību savienības kadru nodaļas vadītājs V.Laizāns un citi biedri. Vakar 100 itāliešu viesu izbrauca aplūkot Salaspils memoriāla ansambli, izstaigāja Vecrīgu, bet pēc tam devās uz Rīgas rajona Ādažu kolhozu, lai iepazītos ar tā saimniekošanas pieredzi. Šodien Itāliešu kooperatorl varēja papriecāties par restorāna «Sēnīte» arhitektūru un novērtēt tā virtuvi, kā arī apjūsmot skaisto Siguldu. Turpat Siguldā viņi uzzināja daudz derīga par vietējās patērētāju biedrības universālveikala darbu. Vakarā viesi noklausīsies ērģeļmūziku Doma koncertzālē. Rīt Itālijas kooperatoru Nacionālās līgas pārstāvji dosies uz Maskavu, bet pirms aizbraukšanas vēl apmeklēs Jūrmalu un kolhozā «Uzvara» tiksies ar Latvijas patērētāju biedrību savienības vadītājiem.

itāliešu kooperatori Rīgas rajona Ādažu kolhozā. S. Daņilova foto (LTA)

Mūsu viesi-Itālijas kooperatori 

1968.06.25 Rīgas Balss

Trīc atmiņu stīga

1968.06.28 Darba Balss (Rīgas rajons) PĒRKONS, V.

«ŠĻONSK» dejo kolhozā «Krakovjaka» virpulī. Ar «Sļonsk» deju soli pirmie iepazinās nevis rīdzinieki, bet gan Ādažu lauksaimniecības arteļa kolhoznieki Padomju un poļu tautu draudzības biedrības latvijas nodaļas kolektīvais biedrs — Ādažu kolhozs — aicināja māksliniekus pie sevis viesos.  Visās varavīksnes krāsās uzziedēja Ādažu kolhoza klubs, kad tur sapulcējās viesi un saimnieki. Košie tautas tērpi, zālē ienesto bērziņu zaļums, straujais un temperamentīgais dejas solis — tas viss radīja neaizmirstamu prieka un draudzības atmosfēru. Mijās poļu un latviešu dziesmas un dejas. Savu mākslu rādīja gan "Šļonsk" mākslinieki, gan Ādažu pašdarbnieki.

Ansambļa "Šļonsk" mākslinieki kolhoza fermā.

«ŠĻONSK» dejo kolhozā

1969.05.17 Cīņa Internacionālās studentu celtnieku vienības komandieris LLA Veterinārās fakultātes ceturtā kursa students Zigmunds Viļumsons nodod ziņojumu kolhoza priekšsēdētāja vietniekam Jānim Leicim, kas studentiem novēl labi veikt darbu, krietni atpūsties un sadraudzēties. Ungāru vienības vadītājs Bilo Korba pateicas par sirsnīgo sagaidīšanu un apsola kolhoza vadībai, ka studenti nežēlos pūles un viņiem uzticēto darbu veiks teicami. Tad tiek pacelts nometnes karogs, celtnieku vienības dalībniekiem pasniedz ziedus. Mūsu un ungāru studenti apmainās ar celtnieku vienību nozīmēm.  Izmantoju šo pauzi un pavaicāju Jānim Leicim, vai studentu celtnieku vienības kolhozā strādā pirmo reizi un kādus darbus viņi veiks. — Studenti pie mums nav strādājuši. Līdz šim kolhozā darbojušās tikai skolēnu darba un atpūtas nometnes. Ko studenti darīs? Pirmkārt, palīdzēs novākt labību un dārzeņus, strādās siltumnīcās un palīdzēs dārzeņu konservēšanā un, protams, celtniecībā. Meitenes dzīvos kultūras namā, bet puiši Gaujas krastā mūsu saimniecības atpūtas mājiņās. Kad beigusies svinīgā līnija, studenti pulcējas kultūras namā, kur pie pirmā kopīgā vakariņu galda turpinās sarunas un iepazīšanās. Skan dziesmas gan latviešu, gan krievu, gan ungāru valodā. Studentiem koncertu sniedz kultūras nama estrādes ansamblis «Suvenīrs». Palūdzu ungāru studentus Eržebeti Ošgani un Ģulu Vielamu pastāstīt sīkāk par savu vienību un programmu, kāda viņiem paredzēta, uzturoties mūsu republika. — Mūsu vienībā ir 30 studenti.  Tie ir otro un trešo kursu studenti — nākamie veterinārārsti, ekonomisti, mašīnbūvētāji. Latvijā esam pirmo reizi. Te mums ļoti patīk. Esam no sirds aizkustināti par jūsu cilvēku viesmīlību. Pie jums viesosimies veselu mēnesi, taču kolhozā strādāsim tikai divarpus nedēļas. Pārējo laiku pavadīsim ekskursijās. Apmeklēsim jūsu skaisto Jūrmalu, Salaspili, kolhozu «Lāčplēsis», dosimies turnejā pa pārējām Baltijas republikām, kā arī apskatīsim Ļeņingradu un izbrauksim uz Puškina vietām. Kā redzat, programma ir ļoti plaša un interesanta. Tā atnesīs daudz neaizmirstamu tikšanos, daudz jaunu draugu. Nometne atklāta. Jau vakar Internacionālās studentu celtnieku vienības dalībnieki izgāja darbā saimniecības tīrumos. Pirmā internacionalā atklāta 1971.08.10 Padomju Jaunatne J. STŪRMAŅA teksts Ungāru puišiem - darbs celtnēs. Sniedz roku, draugs 1971.08.24 Darba Balss (Rīgas rajons) Zeļenkova, L. Sniedz roku, draugs!  Svinīgā noslēguma līnija kolhozā «Ādaži». Mūsu augstskolas un ungāru studentu draudzība iesākās jau 1967. gadā, kad kā balvu par labu darbu iepriekšējā gadā LLA studentu grupai piešķīra braucienu uz Ungārijas TR. Tagad ar Gedelles Agrārās universitātes studentiem izveidojusies cieša draudzība  9. augustā  Rīgas rajona kolhozā Ādaži darbu uzsāka internacionālā vienība. Kopā ar 7 mūsu studentiem pirmoreiz strādāja arī ungāru meitenes. Meitenēm rūpes sagādāja ābolu, gurķu un tomātu ražas novākšana, bet puiši spēkiem mērojās celtniecībā un graudu kaltē.  Ne darbā, ne atpūtā netraucēja valodas barjera, jo palīgā nāca  mīmika, žesti, vārdnīca. Atpūtas brīžos ungāru puišu vidū vislielāko atsaucību bija ieguvis futbols. Draudzības spēlē futbolā ar vietējiem kolhoza jauniešiem ungāru studenti izcīnīja pārliecinošu uzvaru, bet volejbola mačā revanšēties spēja vietējā komanda. Kolhoza «Ādaži» un LLA pārstāvij pateicas ungāru studentiem par labo darbu.  Meiteņu spēle basketbolā beidzās neizšķirti. Brīvajā laikā ungāru draugiem centāmies parādīt Latvijas skaistākās vietas. Bijām Siguldā, Jūrmalā, Salaspilī, Latvijas PSR Brīvdabas muzejā, Jelgavā. Par iespaidiem Jelgavā izteicās ungāru students Peters Koneradi: — Ļoti patika jūsu pilsēta un akadēmija. Izmēģināju roku automatizētajā klasē, kur mums bija sagatavoti jautājumi ungāru valodā. Vienbalsīgi izskanēja sajūsma par Dzintaru un Doma koncertzālēs gūtajiem iespaidiem. 24. augustā kolhoza «Ādaži» kultūras namā pulcējās kolhoza vadība, komjaunieši, viesi, ungāru un latviešu studenti, lai atzīmētu Internacionālās vienības darba nobeiguma posmu.  Par čaklo darbu kolhoza priekšsēdētājs b. Kukelis pasniedza ungāru draugiem piemiņas veltes un teica daudz atzinīgu vārdu. Vakarā tika skandētas dziesmas ungāru, latviešu, krievu valodās, taču visskaļākie aplausi izskanēja, kad mūsu draugi nodziedāja latviešu tautas dziesmu «Pūt vējiņi» un «Rīga dimd» latviešu valodā. Jau nākošajā rītā posāmies ceļā uz Leņingradu, pa ceļam apskatījām ievērojamākās Igaunijas PSR vietas — studentu pilsētu Tartu, Peipusa ezeru. Daudzos izbrīnu rādija varoņpilsētas krāšņie pieminekļi. 31. augustā sirsnīgi atvadījāmies no tuvajiem draugiem. Skanēja saucieni «Lai dzīvo ungāru un latviešu studentu draudzība». Skatienam izgaisa vilciens Rīga - Ļvova.  Sniedz roku, draugs! 1971.10.01 Plēsums R. Singaite. AF III k. studente

Atkal dzimtenē

1972.09.30 Latvija

IEPAZĪŠANĀS AR REPUBLIKAS DZĪVI Igaunijas PSR delegācija, kas bija ieradusies mūsu republikā, lai novērtētu 1978. gada sociālistiskās sacensības rezultātus, apspriestu un parakstītu Latvijas PSR un Igaunijas PSR darbaļaužu sociālistiskās sacensības līgumu 1979. 3O. martā turpināja iepazīšanos ar Padomju Latvijas dzīvi. Igaunijas Komunistiskās partijas CK pirmā sekretāra K. Vaino vadītās delegācijas locekļi apmeklēja Rīgas rajona kolhozu «Ādaži». Kopā ar viesiem no brālīgās republikas bija biedri A. Voss, P. Strautmanis un J. Rubenis. Valdes priekšsēdētājs A. Kauls, partijas komitejas sekretāre D. Dzirkale un speciālisti iepazīstināja viesus ar kolhozu, kas ir augsti ienesīgs daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums, kurš apgādāts ar vismodernāko tehniku. Īstenodams partijas XXV kongresa un PSKP CK 1978. gada jūlija un novembra plēnumu lēmumus, saimniecības kolektīvs jau izpildījis valsts noteikto piecgades plānu vairākos svarīgākajos rādītājos. Aplēses rāda, ka līdz PSRS Konstitūcijas otrajai gadadienai, tas ir, nepilnos četros gados, tiks izpildīts šīs piecgades uzdevums pārējo galveno lauksaimniecības produkcijas veidu ražošanā. Tas kļuvis iespējams tāpēc, ka kolhoza vadība un partijas organizācija veltī īpašu uzmanību ražošanas intensifikācijai.  Jau pagājušajā gadā ik uz 100 hektāriem lauksaimnieciskās zemes šeit saražoja vairāk nekā 1140 centnerus piena un apmēram 200 centnerus gaļas. Taču saimniecību neapmierina sasniegtie rezultāti. Tiek apgūtas jaunā broileru ceha jaudas, ceļ jaunlopu fermu un lielu cūku fermu. Kolhozam ir visas iespējas tālāk attīstīt lopkopību. Augstā graudaugu, kartupeļu un dārzeņu raža ļāvusi saimniecībai radīt stabilu lopbarības bāzi. Pat grūtajā pagājušā gada rudenī kolhoza zemkopji novāca visu, kas bija izaudzis tīrumos. Kolhozam ir pašam savs lauksaimniecības produkcijas pārstrādes cehs. Tur pārvēršas konservos kolhoza laukos viesi kolhozā «Ādaži» izaudzētie dārzeņi. Tiek likti lietā arī nešķirnīgie kartupeļi, no kuriem ražo cieti. Augstā ražošanas rentabilitāte nodrošina lielu peļņu. Par šiem līdzekļiem kolhozā uzcelts labiekārtots ciemats. Saimniecības ļaužu rīcībā ir lielisks kultūras nams, sadzīves pakalpojumu nams, bērnu poliklīnika un citas kultūras un sadzīves iestādes. Kolhozs «Ādaži» ir uzskatāms piemērs, kas parāda, cik lieliskus augļus nes Komunistiskās partijas gudrā agrārā politika un gādība par lauku darba cilvēkiem, cik plašas un gaišas perspektīvas paveras katram no tiem. Sarunas gaitā tika atzīmēts, ka kolhoza «Ādaži» kolektīvs uztur ciešus regulārus sakarus ar Igaunijas PSR Harju rajona Kirova zvejnieku kolhozu. Abi kolektīvi sacenšas un apmainās ar pieredzi dažādos darba un ražošanas organizācijās, kā arī partijas komiteju un sabiedrisko organizāciju darbības jautājumos. Šī sadraudzība dod manāmu labumu abām saimniecībām. Viesi apskatīja kolhoza ciematu, apmeklēja piensaimniecības kompleksu «Briljanti», iepazinās ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādes cehu. Tai pašā dienā Igaunijas Padomju Sociālistiskās Republikas delegācija devās uz Tallinu. Lidostā «Rīga» viesus pavadīja biedri A. Voss, P. Strautmanis, J. Rubenis un I. Strelkovs, kā arī citas oficiālas personas.   IEPAZĪŠANĀS AR REPUBLIKAS DZĪVI 1979.03.31 Rīgas Balss  Klusuma periods beidzies  Rajona jauno speciālistu padome. Nosaukums iespaidīgs, bet Bauskas rajonā jau vairākus gadus šis visnotaļ vajadzīgais iestādījums eksistējis tikai uz papīra. Šobrīd rajona sovhozos un kolhozos strādā 437 speciālisti vecumā līdz 30 gadiem. Ja šim iespaidīgajam skaitlim piesummē nelauksaimnieciskajās profesijas strādājošos, iegūstam priekšstatu par jauno speciālistu padomes plašo darba lauku. Šogad padomes priekšsēdētāja pienākumi uzticēti Raiņa sovhoza galvenajam ekonomistam Jurijam Korņenkovam. Viņa palīgi - padomes aktīvs - ir dažādu profesiju pārstāvji. Nu kaut vai daži - Codes kolhoza kluba vadītāja Zigrīda Jansone, rajona Centrālās slimnīcas medmāsa Velta Briede, Lauksaimniecības pārvaldes grāmatvede Ruta Kunce, komjaunatnes rajona komitejas otrais sekretārs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Krūmiņš... ieceres turpmākam spraigam darbam jauno speciālistu padomei sniedzas jau nākamajā gadā. Bet nupat J. Korņenkovs noorganizēja sovhozu un kolhozu jauno speciālistu braucienu uz Ādažu kolhozu. Tikko pa autobusa logiem samanāms Baltezera palsais, mi rīgais klājiens, visu ceļu sprēgājušās sarunas pieklust, katrs acu pāris grib pirmais ieraudzīt izdaudzinātās Rīgas rajona saimniecības lepno uzrakstu, Un tad jau mūsu Ikarusss smagi iegriež Ādažu centra ceļā. Esam gaidīti, tas jūtams tūliņ. Kolhoza partijas komitejas sekretāre, galvenā ekonomiste, kadru daļas vadītājs, arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs, komjąunatnes pirmorganizācijas sekretāre aicina uz sarunu: «Dots pret dotu - mēs pastāstām par savu saimniecību, jūs, «Zemgales maizes klēts› saimnieku jaunākā paaudze, par saviem sasniegumiem, problēmām. Lai lietišķā darba cilvēku sarunā izslēgtu ekskursantisku vienaldzību, paviršu cauri izskriešanu, lai bagāta diena būtu abām pusēm». «Ādažu» celms - tās bija tās trūcīgo zemnieku ģimenes, kuras 1948. gadā nolēma saimniekot kolektīvi. Viņu toreizējā bagātība - 350 hektāri liesas aramzemes. Pēc vairākkārtējām kolhozu apvienošanām, pēc straujajām pārvērtībām, ko arī «Ādažos» ienesa PSKP CK 1965. gada marta plēnums, kolhozs izaudzis par ekonomiski spēcīgu saimniecību. Par sasniegumiem 1977. gadā tā apbalvota ar Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes Goda diplomu. Vairākkārt kolhozs ir bijis Sociālistiskās sacensības uzvarētājs rajona mērogā. Šodien tā teritorija sasniegusi 7800 hektārus, no kuriem 4.5 tūkstoši izmantojami lauksaimniecībā. Saimniecībā ir aptuveni trīs tūkstoši kolhoznieku, no kuriem 2.5 tūkstoši - darba spējīgi. Saimniecības pamatfondi šobrīd ir 24 miljoni rubļu. Uz zemes, kuras novērtējums ir 38 balles, Ādaži audzē kartupeļus, graudus, ražo pienu un gaļu. Saimniecība pieņēmusi saistības desmitās piecgades valsts sagādes plānu izpildīt četros gados. Daļēji tas jau veikts. Jaunos Bauskas rajona speciālistus, protams, vispirms interesēja viņu vienaudži un kolēģi «Ādažos». Paralēli ražošanas jautājumiem šajā saimniecībā milzu uzmanība veltīta kolektīva biedru audzināšanai. Tā ir rūpīgi izstrādāta sistēma, kuras vienu posmu varētu apzīmēt - jaunais speciālists, tā uzņemšana kolektīvā. Šajā saimniecībā likvidēta darba roku trūkuma problēma, ar nostiprinātu saliedētu  kolektīvu, kuram raksturīga noturība, kadru nemainība, realizēt izvirzītos ražošanas uzdevumus. Un nepieciešamības gadījumā jaunus darbiniekus pieņem ar stingru atlasi, izvēloties labākos no labākajiem. Ik gadus kolhozs nosūta mācīties, maksājot savu stipendiju, četrus līdz septiņus jauniešus uz augstskolām, tikpat daudz - uz vidējām speciālajām mācību iestādēm. Līdz ar diploma saņemšanu puisis vai meitene vēl nekļūst par pilntiesīgu kolektīva biedru. Katram jaunatnācējam jāiztur «stažēšanās gads», kura laikā viņš parāda iegūtās zināšanas. vēlēšanos strādāt. Un tikai tad Rīgas rajona jauno speciālistu padome katru šādu jauno speciālistu izsauc uz īpašu stažēšanas komisiju, līdz ar to it kā dodot savu celamaizi pilnīgi patstāvīgam darbam. Darbs ar jauniešiem izvērsts arī katrā ražošanas iecirknī, kuros strādā darbaudzinātāji.  Jaunā cilvēka pārbaudes laikā iemācām viņam ar saimnieka aci apskatīties apkārt uz to zemi, kurā būs jādzīvo un jāstrādā, iemācām vērtēt un spriest, likt lietā pamanītās rezerves, - tā lakoniski jaunā speciālista ievadīšanu kolektīvā raksturoja arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs.  «Briljanti» - laikrakstos, žurnālos, televīzijā un radio tik bieži lasītais un dzirdētais jau izveidojis zināmu priekšstatu par šo moderno piena ražošanas kompleksu. Un tagad tajā esam paši, klausāmies zooinženiera, jaunā speciālista Gunāra Ziemeļa stāstījumu, vērojam un cenšamies ielāgot. Lai operatīvi organizētu kompleksa darbu, tajā izmanto rūpnieciskās televīzijas iekārtu. Televīzijas kameras uzstādītas slaukšanas zālē un novietnēs, pavisam 24 punktos, no kuriem informāciju par darbu gaitu saņem operators - maiņas vadītājs. Arī mēs «izsoļojam» kompleksa atsevišķus iecirkņus ar televīzijas kameras palīdzību, paši stāvēdami ap operatora pulti. Klausos, skatos un neviļus jūtu, ka līdzās man nostājusies «Brunavā», «Iecavā»,  vai jebkurā citā Bauskas rajona saimniecībā strādājošā lopkope - vienkārša sieviete ar dakšām rokā. Šeit, «Ādažos», skatāmies mūsu fermu varbūtēju nākotni. Kontrasts ir liels, un baušķinieki pat nejautā, viss klusībā jāpārdomā, jāpaanalizē. Uzzinām, ka krietnu procentu no visiem saimniecības ienākumiem dod palīgnozares - zvērkopība, agrīno dārzeņu un ziedu audzēšana, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde. Noteikts, ka 9 dienas gadā lauku darbos jānostrādā katram palīgražošanā nodarbinātajam. Apskatām konservu cehu, kurā daļu kartupeļu ražas pārstrādā pircēju iecienītajos cepto kartupeļu salmiņos, dārzeņus un augļus - visdažādākajos konservos. Pat ar garāmbraucēja aci apjautām augsto zemkopības kultūru vismaz ceļmalu tīrumos, tīrību un sakoptību ražošanas centru apkārtnē. Saimniecības centrā pilsētas ilūziju tikai laiku pa laikam satricināja dubļiem notašķītie traktori, kravas automašīnas, kas kā jau katrā lauku saimniecībā steidzas ikdienas braucienos.  Agronoms «Ādažos» redzēja ko savu, zootehniķis un vetārsts - savu, vēl pavisam ko citu no šī brauciena līdzi paņēma daiļdārznieks un ekonomists, tikai mājupceļā visi bija vienprātis par līdzīgu pieredzes apmaiņas braucienu nepieciešamību. Bet tas jauno speciālistu padomes rokās. ' Klusuma periods beidzies 1979.11.24 Komunisma Ceļš (Bauska) ZARIŅA, I.

8 dienas Rīgā un Jūrmalā 1980.03.18 Laiks

VIESIS NO ETIOPIJAS Rīgā bija ieradies Adisabebas Patstāvīgās padomes loceklis. Etiopijas un Padomju  Savienības draudzības biedrības izpildkomitejas loceklis Mulats Makonens. Viesis apmeklēja Mākslas dienu izstādes, noskatījās kolhoza «Ādaži» Tautas deju ansambļa «Sprlgulītis» koncertu. Vizītes nobeigumā Mulatu Makonenu pieņēma Latvijas kultūras ministrs V. Kaupužs un Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības prezidija priekšsēdētājs Jānis Brolišs. Sarunu gaitā tika risināti jautājumi, kas saistīti ar PSRS dienu organizēšanu Etiopijā šā gada novembrī.  Paredzēts, ka Adisabebā koncertēs mūsu tautas deju ansamblis. Latvijas mākslu pārstāvēs grafikas, lietišķās mākslas, dzintara un plakātu izstādes. Daloties Rīgā gūtajos iespaidos Mulats Makonens pastāstīja: "Man bija interesanti iepazīties ar jūsu skaisto pilsētu, es uzzināju daudz lietderīga par pilsētas dzīves organizāciju. Ļoti vērtīgs bija kolhoza «Ādaži» apmeklējums. Jo agrārā reforma un lauksaimniecības attīstība ir viena no vissteidzamāk risināmajām problēmām Etiopijā. Runājot par gaidāmajām PSRS dienām, domāju, ka Etiopijas iedzīvotājiem būs ļoti interesanti iepazīties ar jūsu mākslas izstādēm, jo, piemēram, lietišķajā mākslā arī mums ir senas tradīcijas. Jūsu tautas deju ansambļa koncerti, jādomā, kļūs par kultūras programmas centrālo notikumu.» Mulats Makonens no Etiopijas pastaigā Vecrīgā. VIESIS NO ETIOPIJAS 1981.04.30 Dzimtenes Balss

PĒC ŪDENS 1982.02.03 Laiks MIRDZA ČUIBE

Ceļojuma vērojumi Latvijā

1985.05.20 Latvija

ŽURNĀLISTI KOLHOZĀ «ĀDAŽI»
1986.01.15 Jūrmala (1980-1998)
Vija, A.

TĀLI CIEMIŅI «ĀDAŽOS»

1986.09.20 Darba Balss (Rīgas rajons) Koļesņikova, B.

Komūnistu antreprenieri

1990.07.21 Laiks VIDVUDS BELDAVS

GRIBĒJĀS SAULLĒKTA

1991.07.03 Laiks Jānis Klīdzējs

-