Dzelzceļa stacija "Baltezers" ^

Baltezers. Pasažieri vilciena pieturā, 1926.g.

Caur Garkalnes novadu iet Rīgas-Valkas dzelzceļa līnija. Baltezerā vilcieni pietur kopš 1904. gada. Pirmā pasaules kara kartēs šī stacija apzīmēta ar "Weissensee" un citiem vāciskiem nosaukumiem. 1919. gadā stacijas nosaukums ir Baltezers. Padomju varas gados tas kļuvis par pieturas punktu.

Pasažieri Baltezera stacijā, 20.gs.20.-30. gadi.

Balezers ir dzelzceļa stacija Garkalnes novadā, agrāk Rīgas rajona Garkalnes pagastā. Atrodas uz dzelzceļa līnijas Rīga – Lugaži, 17. kilometrā no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Dzelzceļa platforma Weisensee atklāta 1898. gadā uz dzelzceļa līnijas Pleskava - Rīga, no 1917. gadā nosaukums Eilenburg, kopš 1919. gadā Baltezers. Avots: V. Eihenbaums, D. Sluka „Dzelzceļu stacijas Latvijā”, R., 1996.

Baltezera dzelzceļa stacija / 20.gs. 30.gadi

   

Atpūtnieki gaida vilcienu uz Ropažu stacijas perona. 20.gs.20/30. gadi

1929,g,

Starp citu mans nodoms bija ar šo rakstu sevišķi ieinteresēt kā dzelzsceļa virsvaldes darbiniekus, tā arī Rīgas apkārtnē dzīvojošos līnijas un depo darbiniekus par savas kolonijas, tā saucamās dārza pilsētas nodibināšanu. Ņemot vērā šinī rakstā aizrādītos apstākļus, par vairāk piemērotu vietu minētam nolūkam, es ieteicu Baltezera pieturas punkta apkārtni. Šķiet, ka tagad būtu pēdējais laiks par šī jautajuma tālāku atrisināšanu kaut ko darīt, protams, tanī gadījumā, ja mūsu nopietna vēlēšanās būtu dibināt savu dzeļzsceļnieku kopēju dzīves vietu ārpus Rīgas. Kā jau minēju, Baltezera p. p. apkārtnē visa zeme pieder valstij. Tagad valsts fondā ieskaitīto zemju sadalīšanas lauku darbi iet uz beigām un šis pēdējais apstāklis mums atgādina, ka vajadzētu pasteigties. Pretējā gadījumā pie šī pieturas punkta var rasties tādi apstākļi, kas neatļaus realizēt dzeļzsceļnieku nodomu. Jautājums ir visai svarīgs ne tikai priekš dzelzsceļniekiem, bet viņam var būt arī valstiska nozīme, un tāpēc būtu vēlams, ka ieinteresētās personas iepriekš paziņotu (adresējot „Dzelzsceļnieka" kantorim, Gogoļa ielā 3, ist. Nr. 16) par savu principiālu piekrišanu piedalīties pie dzeļzsceļnieku kolonijas dibināšanas. Vēlāk varētu sasaukt vispārīgu sapulci no ieinteresētām personām, kurā tad pārrunātu šī jautājuma tāļāku atrisināšanu kā finansiālā, tā arī juridiskā ziņā. 

Dzelzsceļnieku sabiedriskā dzīve

1925.07.15 Dzelzceļnieks

Bailēm lielas acis

1937.10.08 Tēvijas Sargs

 

Līnijā Rīga–Valka. Skats uz staciju no perona puses. Priekšplānā redzami sliežu ceļš. Aiz tā foto kreisajā pusē vienstāvu koka stacijas ēka. Ēkas priekšā 4 cilvēki, vēl viens cilvēks izliecies pa atvērto stacijas logu. Pretī ēkai uz perona stabs ar plāksnīti “17”. Pa kreisi no stacijas ēkas koka žogs. Aiz tā aizmugurējā plānā koki. Stacijas peronu no kokiem atdala žogs, pie tā redzami aptuveni 5 cilvēki, perona tālākajā galā pa kreisi redzams perona apgaismes lāktenis. Reversā uzraksts ar tinti “Baltezera stacija (1926- 27.g.)”.

 

20. gs. 20.–30. gadi

Līnijā Rīga–Valka. Skats uz staciju un sliežu ceļiem. Foto centrā redzama pasažieru vilciena pienākšana stacijā. Vilcienu velk tvaika lokomotīve. Foto kreisajā malā koka ēka, to ieskauj koki, un elektrības stabi. Foto labajā stūrī stacijas ēkas fragments, uz ēkas redzama stacijas nosaukuma plāksne un neliela plāksnīte, kuras uzraksts nav salasāms. Pa kreisi no stacijas ēkas perons, uz tā aptuveni 13 cilvēku liela grupa. Uz perona apgaismes lāktenis. Aizmugurējā plānā mežs. Foto kreisajā, apakšējajā stūrī uzraksts BALTEZERA STACIJA Reversā zīmogs ar tekstu Foto - amatiers Ludvigs Drēziņš Ādažu pamatskolā.

Pārvads pār dzelzceļu netālu no stacijas

-