MMS vēsture / Miervaldis Leja / Inga Patmalnika ^

 

Katrs no mums savas ieceres sasniedz citādos veidos. Vienam kā likteņa dāvana sapņa piepildījums iekrīt klēpī, citam tas realizējas gluži nejauši, vēl kāds uz savu mērķi iet tieši un pārdomāti, zinādams, ko vēlas sasniegt. Vēl kādam viss jāizcīna soli pa solim. Mūsu gadījumā ar pacietības pieskārienu un ticību, ka reiz viss būs. Jo tā vienkārši notika.

Pieskārienos varētu izteikt arī mūsu pastāvēšanas laiku, mūsu sajūtas tad, šodien un varbūt arī sajust rītdienu.

1993.  

gads

	90. gadu sākumā, pēc agrofirmas „Ādaži” bijušās spozmes Ādažu kultūras dzīvei neklājās viegli. Līdzekļi sarukuši, mākslinieciskie pulciņi uz izjukšanas robežas. Un tieši tad Ādažu vidusskolā atver kaimiņu mūzikas skolas - Zvejniekciema mūzikas skolas klasi. Tā rodot iespēju arī Ādažu bērniem mācīties brīnišķīgo skanu, nošu valodu.
1994. gads	Ādažos tiek dibināta Ādažu mākslas skola. Pirmais pieskāriens baltajam sākumam. Zīmēšanas lapai. Vēl nekā nav, bet lielas cerības, ka būs, taps. Viss. Panākumi, radošas veiksmes un radīšanas grūtības. Kā nu bez tām! Cerību un ideju bagātība. Pašiem. Pirmie īpašie bērni. Ar talantiem un vēlmi strādāt tos izkopjot. Pirmie Ziemassvētki – tik īpaši. Vismaz mums tā šķita. Skaisti.
1995.   gads	Mēs visi nākam no savām mājām, kādreiz uz laiku tās atstājam. Lai atgrieztos. Ar jaunu pieredzi! Otrais pieskāriens šai stāstā tai ziemas dienai, kad mēs iekārtojam pirmo izstādi, spēlējam pirmo koncertu ārpus savas skolas sienām, ārpus sava pagasta. Ar milzu atbildību un niecīgu pieredzi. Satraukums kā būs, vai izdosies. Pirmā svešu cilvēku atzinība. Un gandarījums. Tiek atvērta arī Ādažu mūzikas privātskola.
1996.  gads	Jūtam, ka augam, jo šī gada pieskāriens Pasaules bērnu zīmēšanas konkursa Zelta medaļai sniedz profesionālu gandarījumu, savas varēšanas apliecinājumu. Kā uzvarēt pasaules čempionātā. Jā mēs varam un mūsu virziens ir īstais.
1997.  gads	Laika pieskāriens. Nekas jau nestāv uz vietas un bērni izaug, šoreiz mūsējie. Tie, kas vēlas mākslas izjūtas tvert vairāk un plašāk. Jau citās skolās. Cik apliecinošs var būt šāds pieskāriens! Ka visi kopīgi varam. Kāpt virsotnēs. Attīstīties. Šogad jau kopā. Tiek izveidota Ādažu mākslas un mūzikas skola.
1998.  gads	Aug varēšanas apziņa. Jūtam, ka izdodas. Ar mūsu viedokli rēķinās. Tāpēc atsaucamies aicinājumam. Pieskarties arī pagasta iedzīvotāju radošās darbības rosināšanai. Tas atkal ir kas jauns un nebijis. Īstenot konkursu par Ziemassvētku noformējumu Ādažu pagastā. Paldies tiem, kas šogad un turpmākos gadus atsauksies un radīs visiem svētku sajūtu. Atziņa – skaistais ir nepieciešams ikvienam!
1999.   gads	Jaunas idejas, citi meklējumi. Kalendārais pieskāriens. Kārtējais pirmais. Mūsu vēlmes, pagasta un uzņēmumu iespējas. Un sapnis piepildās. Arī pēc 10 gadiem ar lepnumu skatām izdarīto. Kritērijs – kvalitāte. Tātad arī to varam. Un varēsim. Arī citus gadus. Joprojām.
2000. gads	Pastāvam. Jau vairākus gadus. Ar mainīgiem nosacījumiem, noteikumiem. Mūzikas privātskola, mākslas skola, filiāle, klase… Visu laiku urdīja vēlme radīt savu skolu, ar kuru rēķinās. Palēnām. Neatlaidīgi. Un noslēdzot gadsimtu, mums ir sava oficiāli valsts un Kultūras ministrijas atzīta skola. Gan mākslai, gan mūzikai. Kopā. Oficiālais pieskāriens. Ar kārtējo nosaukuma maiņu. Esam Ādažu mākslu skola.
2001. gads	Jauns gadu tūkstotis, cits gadsimts. Ikdiena. Pieskaramies tai, jo visa pamatā mūžīgi ir darbs, vajadzīgs, neatlaidīgs, reizēm nogurdinošs, bet svētīgs. Jo nes augļus. Ir starptautisko konkursu medaļas, diplomi, līdzdarbošanās Valsts mākslas un mūzikas skolu aktivitātēs. Radām savu stilu. Izkopjam jaunus talantus.
2002. gads	Sava skola. Tas ir ļoti nopietni. Jo tiek prasīts. Arī no mums. Vai protam to veidot, saglabāt, bagātināt. Šis ir nopietnā, svarīgā pieskāriena gads. Atkal jauns pirmais. Pirmā akreditācija. No mums gaida apliecinošu rezultātu. Skola tiek akreditēta. Klāt nākot arī kādai jaunai programmai. Vijoļspēles apguvei. Ādažu pagasta mākslas un mūzikas skola aug.
2003. gads	Pirmās noietās desmitgades pieskāriens. Kā noteikta nots vai zīme skolas kopējā mākslas darbā. Atskats uz pagātni un solis jaunajā desmitgadē. Viss turpināsies. Jau citas idejas, sapņi un ieceres gaida piepildījumu.
2004. gads	Turpinām. Augt un veidoties. Kļūstam daudzveidīgāki. Jo mūsu skolā turpmāk varēs apgūt arī Akordeona spēli. Jaunatvērtas programmas pieskāriens.
2005. gads	Dzīvojam. Priecājamies. Svinam. Un pieskaramies atkal kam nebijušam. Jaunas skolas koncepcija. Top projekts, nākotnes ieceres. Ikdiena bagātinās. Šogad piedāvājam jaunumu – Čella spēles apgūšanu.
2006. gads	Svarīgs apliecināšanās gads. Klāt akreditācija. Zināms process, kas nes līdz svarīgumu, nopietnību, atbildību. Sasniedzam maksimumu. Skola akreditēta uz sešiem gadiem! Ādažu mākslas un mūzikas skola. Šogad jau Ādažu novadā. Esam atvērti visām mākslas skolām Latvijā, jo uzņemam Valsts konkursa dalībniekus. Savās mājās. Mums uzticas.
2007. gads	Kolektīvs aug un paplašinās. Jauni pedagogi. Jauni audzēkņi. Vecuma gradācijās topam arvien jaunāki. Domas un ideju svaigums. Plašuma pieskāriens.
2008. gads	Top jaunās skolas projekts. Kopā ar kultūras centru. Ticam, ka īstenosies. Jau drīzumā. Turpinām augt un paplašināties. Tāpēc atkal akreditācija. Vēl divām mūzikas izglītības programmām – Sitaminstrumentu spēlē un Vokālajā mūzikā – Kora klasei. Ir nopietnāk, kā šķita. Noteikumi prasa akreditēt visu skolu. Atkal. Pieskaramies veiksmei. Viss izdodas.
2009. gads	Pieskāriens jaunas skolas ēkas tapšanai. Šeit un tagad. Ar pamatakmeni. Ar nākotnes iespējām, iecerēm, izaugsmi. Jauna skola. Mums. Mūsu audzēkņiem. Visam novadam.
2010. gads	Sava skola...Skaistais  Atklāšanas Brīdis. Vairāki  pirmie....izlaidums, Zinību diena, Ziemassvētki, Valsts konkurss gleznošanā...jaunajās telpās. Īpaši liels 1. kurss mākslas nodaļā – 60 . Ciemiņu plūsma. Aktīva un daudzveidīga. Neierasts plašums. Mācamies strādāt. Citādāk.
2011.  gads	Politisko peripetiju laiks. Būt vai nebūt. Arī mūsu skolai. Garaspēka pārbaudījums. Mums visiem. Kopā ar audzēkņiem- radam. Par spīti. Uzvaras neizpaliek . Esam izturējuši. Dzimst jauna tradīcija. Pedagogu koncerts. Augam. Ciparos. Kvalitātē. Ziemassvētki un rotas. Kopā ar ministriem. Ministru Kabinets. Eglīte. Bērnu lepnums un prieks.
2012.  gads	Turpinam augt. Radoši panākumi. Lieli.  Akreditācija. Finanses. Stingri  regulētas. Tomēr stabilas. Atkal pirmoreiz. Šoreiz izrāde. Kopā. Mūzika un māksla. Dekorācijas. Mūzika. Vārdi. Pasaka par Diegabiksi. Pierādam, ka varam. Vispirms sev. Kopdarbs. Izdevies!
2013.  gads	Jauni konkursi. Jauni laureāti. Projekts. Kopā ar Valsts Kanceleju. Ilustrējam grāmatiņu. Par valsts uzbūvi. Diskutējam. Par patriotisko audzināšanu. Latvijas Radio 1. Pirmoreiz. Audzēkņu darbu izstāde.  Ādažu Kultūras centrā. Un Ministru Kabinetā. Domājam. Par radošām iecerēm. Kompozīcija. Mūzikā. Arhitektūra. Mākslā. Ziemassvētki. Pasākumam citi vadītāji. Paši audzēkņi.

Ādažu Mākslas un mūzikas skolas Mākslas nodaļas  2009.g. izlaidums. Kurss īpašs ar to, ka piecas no absolventēm - Lauma, Ance, Baiba, Lāsma un Katrīna - iestājās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Otrajā rindā no kreisās: Katrīna Šķila, Baiba Vēsma, Lauma Survilo, Anna Eglīte. Pirmajā rindā no no kreisās: Ilze-Ance Kazaka, Elva Lorence, Elza Taube, Līga (Ermansone) Kļaviņa, Lāsma Lancmane, Karlīna Anete Nagliņa, Santa Birziņa, Rebeka Geslere, Annija Kokorēviča.

 * * *

MIERVALDIS LEJA

Mūziķis, pūšamo instrumentu pasniedzējs,

ansambļu un orķestru dibinātājs un vadītājs, 

kora un orķestra diriģents, 

Dziesmu svētku dalībnieks  

„Kas ir tauta bez mūzikas, kas ir skola bez pūtēju ansambļa.”   

Dzimis 1940. gadā Ventspilī. 1955. gadā iestājas Em.Dārziņa mūzikas skolā obojas specialitātē, 1960. gadā beidza Jāzepa Mediņa mūzikas skolu klarnetes un orķestra diriģenta specialitātē. Jaunais mūziķis 1961. gadā uzsāk studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, taču dienests Padomju armijā pārtrauc izglītošanos. No 1961. līdz 1964. gadam Miervaldis spēlē Baltijas kara apgabala štāba pūtēju orķestrī. 1971. gadā Miervaldis studijas beidz neklātienē konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļas kora diriģēšanas klasē. 

Miervalda Lejas autorkoncerts

„Mūzikā „iekšā” esmu kopš 1956. gada, kad ar draugu – trompetistu noorganizējām deju mūzikas kapelu. Tā kļuva populāra piecdesmito gadu nogalē Rīgā, Garkalnē, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā, Skultē. Dziesmu svētku kustībā piedalos kopš 60. gadu vidus – kā dziedātājs vīru koros „Absolventi” un „Gaudeamus”, un kā diriģents kopš 1970. gada.”  

Kopš 1973.gada Dziesmu svētku simtgades, uz katriem republikas dziesmu svētkiem M. Leja ir sagatavojis vienu vai vairākus korus (80 – tajos gados tie bija trīs). Studiju gados un 70.gadu pirmajā pusē M. Leja ir strādājis ar koriem Vecpiebalgā, Neretā, Stučkas skolotāju kori un Saulkrastu Ev. Lut. Draudzes kori. M. Leja ir organizējis pirmo estrādes kori Latvijā „Vecrīga”, jaukto kori Salienā un sieviešu kori universālveikalā „Bērnu pasaule”.  

No1969.gada līdz 1975.gadam M. Leja bija mākslinieciskais vadītājs un direktora vietnieks Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldes estrādes orķestru un sadzīves tradīciju direkcijā.  

Kopš 1978.gada M. Leja strādā par visu pūšamo instrumentu (izņemot fagotu) pasniedzēju Vidzemes Jūrmalas Bērnu Mākslas un mūzikas skolā. Mūzikas pedagoga audzēkņu vidū ir vairāki republikas konkursu uzvarētāji un laureāti – mežradznieks, tenora, baritona un ksilofona specialitātēs. 

Mikus Jākobsons /tenors/ ir Siguldas starptautiskā konkursa laureāts. Rīgas saksafonu kvarteta organizētajā starptautiskajā konkursā „SAXOPHONIA” Ādažu mākslas un mūzikas skolas audzēknis Ernests Dinka jauno mūziķu konkurencē iekļuva pirmajā desmitniekā. Kopš 1990.gada M.Leja vada pūtēju orķestri „ Neibāde”. Orķestra skolēnu un pieaugušo grupās ik gadu ir skates – un viņa orķestris ir konkursu laureātu vidū. 

Brīvajā laikā mūziķis slēpo, ceļ savu māju, žāvē ābolus un veido dažādu skaņdarbu improvizācijas.

2003.gada aprīlis  

Ādažu pagasta vidusskola 

Materiālu sagatavoja Ernests Dinka 

Konsultēja : skolotāja Sarmīte Savicka 

* * *

Inga Patmalnika kopā ar ilggadējo kolēģi Dainu Grūnvaldi 1994. gadā izveidoja Ādažu Mākslas skolu. Daina Grūnvalde stāsta: “Tie ir 22 gadi mūsu dzīves, jau no pašiem Mākslas skolas sākumiem, kad sākām strādāt vienā klasītē, tad Ādažu vidusskolas 3. stāvā ar 3 telpām. Visi kursi notika vienā telpā, bērnu bija trīs reizes mazāk nekā pašlaik, bet atdeve tāpat – milzīga.”

Māksliniece Aija Ausēja Rudzīte reiz raksturoja Ingu: “Mūsu skolas direktore Inga Patmalnika ir satriecoša! Otru tik nesavtīgu un mīlestības pilnu cilvēku ir grūti atrast. Ir labi direktori, un ir fantastiski direktori! Otros no pirmajiem atšķir mīlestība pret cilvēkiem. Inga ir ar atvērtu sirdi un dvēseli. Tik vienkārša attiecībās ar visiem. Tikai patiesi diži cilvēki var būt tik vienkārši. Viņiem nekas nav jātēlo un jāpierāda. Inga no sevis tik daudz atdod citiem. Redzu – atkal viņa sēž un kādam kaut ko taisa. Bet ar tādu prieku. Nekad nevienam neatsaka, nekad nekas viņai nav par grūtu.”

“Katrs no mums savas ieceres sasniedz citādos veidos. Vienam kā likteņa dāvana sapņa piepildījums iekrīt klēpī, citam tas realizējas gluži nejauši, vēl kāds uz savu mērķi iet tieši un pārdomāti, zinādams, ko vēlas sasniegt. Vēl kādam viss jāizcīna soli pa solim. Mūsu gadījumā ar pacietības pieskārienu un ticību, ka reiz viss būs,” tā par savu sapni – Ādažu Mākslas un mūzikas skolu – teica Inga Patmalnika.

26.09.1965 - 01.05.2017

-