"Čikāgas Piecīši" — trešo reizi Latvijā
Ar neviltotu prieku gatavojamies nākamajā dienā traukties atpakaļ uz laukiem, kad mūs pārsteidz Latvijas bruņoto spēku delegācijas lūgums uzstāties Ādažos — armijas rekrūšu izlaidumā. Tādu lūgumu nevaram atraidīt un no rīta armijas eskorta pavadīti iebraucam Ādažu armijas poligonā. Kazarmas izskatās sakoptas un karavīri braši soļo dziedādami "Mīlu mazo Lūlū" un "Cel mani pār'par Daugavu". Karavīru solis vingrs un vada seržants garām soļojot mūs sveicina. Nav daudz laika, jo zālē jau sapulcējušies 500 dažādu vienību pārstāvji, to starpā Baltijas bataljona — igauņu un lietuviešu karavīri. Tagad zinām, kā jutās Bobs Hops karavīru izrādēs, jo pateicīgāku publiku ir grūti atrast. Stundu garo programmu daudzi noskatījās kājās stāvot, aplaudējot un prasot piedevas it sevišķi no Ausmas. Pieklājīgi aplaudēja arī virsnieki un smaidīgas bija neilonos tērptās Kara akadēmijas kursantes. Pēc izrādes saņemam Nacionālās armijas cepures — laiviņas ar saulīti un krūšu nozīmi. Steidzīgi iebaudām sātīgas pusdienas griķu biezputru ar gaļu un ķīseli. Aprunājamies ar instruktoriem, kas cenšas likvidēt padomju laiku patvaļības un visumā labi iespaidoti atstājam kazarmas. Ar armijas ekskortmašīnu atkal tiekam izvesti cauri Rīgas satiksmes sastrēgumiem un priecīgi traucamies uz laukiem un Tukumu.
ALBERTS LEGZDIŅŠ
Čikāgas Piecīši 1995.gada vasaras koncertu turnejā Latvijā.
* * *
Dziesma vieno
Man būs liels gods dziedāt Latvijas armijas karavīriem, tā, atsaucoties uz Nacionālo bruņoto spēku štāba Kultūras nodaļas aicinājumu, sacīja Alberts Legzdiņa kungs. Un tā 26. maija rītā Čikāgas piecīši devās uz Ādažiem, kur vēl pirms gada neplīvoja Latvijas Valsts karogs. Karavīru kluba lielā zāle bija pārpildīta. Klausītāju vidū ne tikai šajā daļā dienošie karavīri. Ieradās Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetes un kadeti, puiši no štāba bataljona, izlūkdesanta bataljona, Baltbatā dienošie igauņi, lietuvieši, latvieši, viņu instruktori no Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm. No pirmā acumirkļa Legzdiņa kungs un viņa ansamblis ieguva neviltotu klausītāju atsaucību. Koncertam atvēlētais laiks pagāja neticami ātri. Zāle ar ciemiņiem vienojās kopīgā dziesmā, ko Čikāgas piecīši dziedāja, saņēmuši Latvijas armijas karavīru laiviņas (cepures) un krūšu zīmes. Tātad — kā īsti Latvijas armijas karavīri. Arī pusdienas visi ēda karavīru ēdnīcā. Autogrāfi un sarunas nemaz negribēja beigties, tad vēl fotografēšanās, bet ansambli jau ar nepacietību gaidīja Tukumā. Lai ciemiņi laikā nokļūtu Kurzemes pilsētiņā, cauri valsts galvaspilsētai, pa vistaisnāko ceļu viņu autobusu izvadīja speciālo uzdevumu vienības šoferis — mechaniķis Ervīns Svencis. Jāpiebilst, ka šis koncerts bija dāvana visiem karavīriem, bet īpaši tiem puišiem, kuri tajā dienā beidza mācības un tika ieskaitīti par kareivjiem Mobilo strēlnieku brigādē. Tie bija arī svētki cilvēkiem, kuri strādāja pēc īpašas programmas un palīdzēja jauniesauktajiem iejusties armijas dzīvē. Iegūtais mācībās, kuras vadīja Zemessardzes virsnieki un Nacionālās aizsardzības akadēmijas vecāko kursu kadeti, palīdzēs ikvienam labi pildīt dienesta pienākumus. Vēlreiz visu klausītāju vārdā sirsnīgs paldies par koncertu mūsu Čikāgas piecīšiem un viņu komandierim Albertam Legzdiņa kungam. Gaidīsim atkal mājās.
E. Sandoviča
==
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru