Liborijs fon Bergmanis <>

1823.g.

Liborijs fon Bergmanis
( Liborius von Bergmann )

luterāņu mācītājs. Apgaismības darbinieks un vēsturnieks



* info Vikipēdijas lapas

Personīgā informācija Dzimis 1754. gada 5. septembrī Ādažu mācītājmuiža, Vidzemes guberņa (Bukulti, Garkalnes novads, Latvija) Miris 1823. gada 14. jūlijā (68 gadi)( Rīga, Vidzemes guberņa, Latvija) Vecāki tēvs - Baltazars Bergmanis (mācītājs);  māte - Anna Elizabete, dzim. Depkina ---------------------------------------------------------- Brāļi Baltazars fon Bergmanis (Balthasar von Bergmann, 1736-1789, jurists), Ambrozijs fon Bergmanis (Ambrosius von Bergmann, 1740-1784, ārsts), Gustavs fon Bergmanis (Gustav von Bergmann, 1749-1814, mācītājs) ---------------------------------------------------------- Dzīvesbiedre Paulīne, dzim. fon Graina no Kēnigsbergas (kāzas 1781. gada 13. jūlijā)

***

Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas).

Liborijs fon Bergmanis (vācu: Liborius von Bergmann; 1754. gada 5. septembrī — 1823. gada 14. jūlijā) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons. Pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas dibinājis „Pilsoņu literāri praktisko biedrību“ (Literärisch-Praktische Bürgerverbindung), bijis tās goda loceklis (1821).

Dzīvesgājums

Liborijs fon Bergmanis dzimis 1754. gada 5. septembrī Ādažos. No 1768. līdz 1774. gadam mācījās Rīgas licejā. No 1774. līdz 1784. gadam studēja teoloģiju Leipcigas universitātē, ieguva filozofijas doktora grādu. No 1778. līdz 1779. gadam apceļoja Vāciju, Šveici, Franciju, Angliju, Nīderlandi, pēc atgriešanās dzimtenē bija barona fon Budberga ģimenes skolotājs Strazdumuižā (1779-1780). 1785.gada ceļojumā pa Vāciju iepazinies ar Lesingu, Klopštoku un Kantu. No 1790. gada Sv. Pētera draudzes (arī Doma) mācītājs un virsmācītājs (1800), konsistorijas loceklis. 1816. gadā dibinājis Vidzemes mākslas muzeju. Izdevis Vecākās atskaņu hronikas fragmentus ar saviem komentāriem (1817). Miris 1823. gada 14. jūlijā Rīgā.

Vecākās Atskaņu hronikas izdošana

Liborijs Bergmanis izveidoja lielu bibliotēku un iesaistījās Nikolausa Himzeļa muzeja izveidē. 1797. gadā ar kāda grāmatu tirgotāja starpniecību viņam no Ļvovā dzīvojoša ierēdņa Bretšneidera izdevās iegādāties agrāk Livonijas ordeņa bruņinieku īpašumā bijušu Vecākās atskaņu hronikas norakstu. Tas bija liela formāta uz pergamenta rakstīts manuskripts uz 166 lappusēm.

Par saviem līdzekļiem Bergmanis to savā spiestuvē iespieda 107 eksemplāros un izplatīja saviem draugiem. Izdevumā bija hronikas teksts oriģinālvalodā ar Bergmaņa pēcvārdu uz septiņām lappusēm, kurā atspoguļota rokraksta atrašanas vēsture un dots tā izvērtējums. Tam seko īss hronikas satura atstāstījums modernajā vācu valodā uz 23 lappusēm, notikumus grupējot pēc ordeņa mestru valdīšanas laika un papildinot ar komentāriem no citiem vēstures avotiem. Grāmatas beigās bija senās vidusaugšvācu valodas vārdu skaidrojums (glosārijs) uz deviņām lappusēm.

Darbošanās kā masonam

Rīgas ložas Zum Schwerdt krēsla meistars (1779-1790), ieguvis 4.grādu Striktās Observances sistēmā (1790). 1783. gadā kā ložas "Pie zobena" vadītājs atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. 1785. gadā izdotas viņa "Brīvmūrnieku dziesmas mūzikā lietošanai Rīgas un Vidzemes ložās".

=