Izdevums "Fotografēts Ādažos" <>

no kreisās: Oļģerts Prohorovs un Gilberts Millers
 2010.g. 24.februāris

Ādažu dome sadarbībā ar Ādažu Fotogrāfu biedrību veido "Ādažu foto grāmatu 2011". Tai būs arī divi neoficiālie nosaukumi – tautas foto grāmata un pirmā enciklopēdija par Ādažiem. Katrs, kuram ir fotogrāfijas, video vai kino fiksētas liecības pār Ādažiem, no vietas pirmsākumiem līdz pat 2011. gadam, aicināts palīdzēt šajā darbā.

Ādažu Fotogrāfu biedrības priekšsēdētājs Ojārs Jansons par "Ādažu foto grāmatas" ieceri stāsta plašāk: "Labprāt ceļojam pa pasauli, jūsmojam un fotogrāfijās iemūžinām Ēģiptes piramīdas, Karību salas, kaislības, kas virmo citur, bet tas, kas ir un notiek pie mums, pagaist nebūtībā bez ievērības. Ādažos nav muzeja, tāpēc esam nolēmuši veidot foto grāmatu, kurā būtu redzams tas, ar ko paši varam lepoties.

No mūsu novada ir aizbraukuši daudzi gudri, talantīgi, prasmīgi cilvēki, kuri ar savu intelektuālo potenciālu un jaudu balsta svešu biznesu un veicina citu valstu attīstību. Taču mēs joprojām varam lepoties ar skaisto novadu, kas uz pasaules ir viens vienīgais.

Ar mūsu cilvēkiem – čaklajiem darbarūķiem, kuri, godprātīgi strādājot, ir izveidojuši Ādažus par tādiem, kādi tie ir. Ar mūsu senčiem un cilvēkiem, kuri padomju gados veica fantastiskas lietas, sēžot uz traktora, kopjot lopus un apstrādājot zemi; ar mūsu arhitektūru, sākot no vissenākās apbūves līdz šodienas būvniecības pērlēm. Ar Līgo svētkiem un citām mūsu tradīcijām; ar zīmēm, ko novada vaibstos un cilvēku likteņos atstājuši laikmeta grieži dažādos vēstures posmos un visu citu, kas mums katram ir tuvs, mīļš un svarīgs Ādažu novadā."

Ādažu vidusskolas skolniece Karlīna Tīna Šnara
No Ādažu fotogrāfu biedrības fotoizstādes "Ādažnieki" / 2010.g. 3.janvāris

Suņu pajūgs Ādažu novadā
 2011.g. 27.februārī

Dace
 No Ādažu fotogrāfu biedrības fotoizstādes "Ādažnieki"/ 2010.g.

Ādažu Fotogrāfu biedrības izdotā grāmata "Fotografēts Ādažos" nominēta grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele", pilsētas informācijas portālu Saulkrasti24.lv informēja grāmatas idejas autors, fotogrāfs Ojārs Jansons.

Grāmata ir emocionāli vizuāls ceļvedis Ādažu novada vēsturē, un tās idejas autors ir fotogrāfs Ojārs Jansons. Grāmatā ietvertas aptuveni 180 īpaši atlasītas un dažādos laikos tapušas fotogrāfijas, kas par Ādažu vēsturi un cilvēkiem vēsta, sākot no 19. gadsimta nogales līdz pat mūsdienām. 

Foto albums/grāmata "Fotografēts Ādažos" sakārtota tā, ka vienā tā atvēruma daļā iegulst vēsturiska, sena bilde, bet blakus - mūsdienīgs fotoattēls ar līdzīgu kontekstu. "Domājams, ka tas ir pirmais gadījums, kad tik daudz lielisku autoru fotodarbu stāsta par vienu no skaistākajiem novadiem. Pateicoties fotogrāfu un fotogrāfiju īpašnieku bezatlīdzības atsaucībai, ir apzināti līdz šim nezināmi un gandrīz līdz pazušanai nolemti attēli," uzskata grāmatas idejas autors, fotogrāfs Ojārs Jansons.

Viens no grāmatas un arī pašas Fotogrāfu biedrības mērķiem ir saglabāt nākamajām paaudzēm aizvien precīzāku un pilnīgāku dokumentāli vizuālo materiālu, kas ar laiku kļūs par vēstures liecību.

Grāmata nav pieejama tirdzniecībā, tā paredzēta tikai un vienīgi reprezentatīviem nolūkiem.

Ādažu Fotogrāfu biedrība izveidojās pēc tam, kad Ādažu novada domes mūžizglītības programmā tika noorganizēti foto kursi. Tapa labi izstādes noslēguma darbi, tādēļ radās doma turpināt un izveidot Ādažu Fotogrāfu biedrību.  

Ādažu fotogrāfu biedrības grāmatvede Diāna Taube ar meitu Egitu 
 2010.g. 14.jūlijs

Jānis Balodis - baložu audzētājs Ādažos

Profesionālās foto skolas plenērs Ādažos 
 2009.g.2.jūlijā

Mājas "Saules" uz Ādažu un Carnikavas novadu robežas.
 2012.g. 7.februāris

Rūdolfs.
 No Ādažu fotogrāfu biedrības fotoizstādes "Ādažnieki"/ 2008.g. 29.marts

Gauja

Autori: Baiba Kušķe (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente) 

Emocionāli vizuāls ceļvedis viena novada vēsturē - tā var raksturot tikko klajā nākušo fotogrāmatu „Fotografēts Ādažos”. Tās idejas autors ir fotogrāfs un Ādažu patriots Ojārs Jansons. Grāmatā ietvertas aptuveni 180 īpaši atlasītas un dažādos laikos tapušas fotogrāfijas, kas par Ādažu vēsturi un cilvēkiem vēsta, sākot no 19. gadsimta nogales līdz pat mūsdienām. Grāmatu iepazīt saistoši būs ikvienam Latvijas vēstures un labas fotogrāfijas cienītājam. 

„Kopumā varētu teikt tā, ka mēs ar vienu šāvienu gribējām nošaut septiņus zaķus” - grāmatas tapšanas ideju raksturo tās iniciators Ojārs Jansons. Pats galvenais viņa mērķis bijis izveidot saistošu fotostāstu par Ādažu vēsturi, lai cilvēkos radītu lielāku piederības sajūtu un lepnumu par savu novadu. Grāmata esot arī kā mudinājums, ka Ādaži beidzot ir pelnījuši arī savu novadpētniecības muzeju: 

„Ādažos ir gandrīz jau 10 000 iedzīvotāju un, manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi - apzināties savas saknes, to situāciju, kurā mēs esam, kurā mēs bijām un kurā mēs vēlamies būt”. 

 

Savā ziņā grāmata atspoguļo arī fotogrāfijas vēsturi, jo tajā skatāmi gandrīz 180 uzņēmumi, ko fiksējuši vairāk nekā 60 autori visdažādākajos laikos. Vecākā fotogrāfija ir no 1893. gada, un tajā nozīmīgā vēsturiskā brīdī redzama kuplā Pētersonu ģimene - viņi tikko ieguvuši tiesības izpirkt savas dzimtas mājas no Carnikavas muižnieces, baroneses Marijas fon Panderes. Grāmatas māksliniece Antra Bērziņa to raksturo kā zīmīgu laika liecību, kurā jaušams stipras latviešu dzimtas spēks: 

„Tās ir mājas „Zābaki”, ģimene tikko ieguvusi tiesības izpirkt savas dzimtas mājas, un šis vēsturiskais brīdis ir iemūžināts. Te var skatīties tos cilvēkus un pētīt. Izrādās, viņiem pēc tam ir bijuši vēl deviņi bērni. Man liekas, šī bilde tik ļoti daudz pasaka, bet reizē ir tik vienkārša”. 

Kāda izskatījās Ādažu muižas ēka, nespējnieku patversme, vecā skola, dzelzceļa stacija un pirmais traktors 30. gados - arī to visu var ieraudzīt Ādažiem veltītajā fotoalbumā. 

„Mēs atradām cilvēkus, kuri skaidri zina, ka tas ir bijis pirmais traktors Ādažos. Tas piederējis sešām ģimenēm, un katra ģimene pēc kārtas ir traktoru lietojusi. Tas Ādažos tolaik bijis ārkārtīgi liels notikums. Tad seko bildes par padomju laikiem. Piemēram, te redzama labākā slaucēja Padomju Savienībā - Elza Mitriķe. Te savukārt cūkkope, viena no kolhoza dibinātājām - Elza Avotiņa. Brīnišķīga, skaista kundze. Te ir kolhoza produkcija - konservēti gurķi un tomāti, skābēti kāposti. Toreiz palīgražošana bija ļoti attīstīta un to pirka visā Padomju Savienībā,” stāsta Jansons. 

Kādā no fotogrāfijām uzmanību pievērš ļoti kolorīts vīrs, kurš redzams milzīgā siltumnīcu kompleksā - Ojārs Jansons iepazīstina, ka tas ir viens no kādreiz tik slavenā Ādažu kolhoza priekšsēdētājiem Josifs Kukielis: 

„Vecie ādažnieki, piemēram, smejas, ka uz Ādažiem vienmēr brauca visādas delegācijas, un tad viņš veda tās uz siltumnīcām un stāstīja: „Šeit mums augs ļimoni, te apelsīni…” 

Faktiski Kukielis ir tas cilvēks, kurš sagatavoja vidi slavenajam Albertam Kaulam. Bildēs, protams, redzams arī pats Alberts Kauls. Viņu fotoalbumā varam iepazīt dažādās situācijās - gan ģimenes lokā, gan tiekoties ar kādreizējo Padomju Savienības līderi Mihailu Gorbačovu, kurš Ādažos ieradies apskatīt savulaik modernāko lielfermu visā savienībā - „Briljanti”. Tajā darbojās pirmā karuseļslaukšanas iekārta un slaucējām bija iekārtotas speciālas atpūtas telpas ar televizoru. 

Albumā interesanti salīdzināt arī dažādas izmaiņas, kas laika gaitā skārušas konkrētas vietas un cilvēkus. Tā, piemēram, varam salīdzināt, kāds pagājušā gadsimta 20. gados izskatījās Freimaņa veikals, ko vecie ādažnieki vēl labi atminas, un kāda šodien izskatās Ādažu „Maxima”. 

Albumā blakus liktas arī jauniešu bildes ar 80 gadu distanci. Tās apliecina, ka gadu gaitā radikāli mainījies ne tikai jauniešu sportiskais aprīkojums, bet arī viņu būtība. Mūsdienu jaunieši fotogrāfijās izskatās daudz dinamiskāki, atraisītāki un nekautrīgāki par salīdzinoši visai biklajiem jaunajiem cilvēkiem 30. gados. 

==