Kultūras centra celtniecība <>

Jaunais kultūrizglītības centrs Ādažos

Uldis Andersons 

Ādažu novada kultūrizglītības centrs, kas tika atklāts šī gada aprīlī, tiek pozicionēts kā moderna jauna līmeņa kultūras un izglītības iestāde, turklāt tas ir pēdējo gadu laikā vienīgais jaunuzbūvētais daudzfunkcionālais kultūras objekts ārpus galvaspilsētas. Pēc Ādažu domes novada vadības domām, izvērtējot kultūras dzīves organizācijas vidējo līmeni lauku novados, ar šo projektu ir sperts liels solis uz priekšu, un nākotnē tas varētu kalpot kā labs precedents līdzīgu projektu realizācijai arī citos valsts reģionos. Pasūtītājs un projekta organizācija Ādažu kultūrizglītības centra pasūtītājs un arī finansētājs ir SIA "Gaujas centrs"; šajā uzņēmumā 45% kapitāldaļu pieder Ādažu novada domei, 55% – privātam investoram – korporatīvo finanšu kompānijai "Axio Capital". Viens no projekta investoriem caur "Axio Capital" ir arī būvkompānija "Re&Re", kas ir kultūrizglītības centra galvenais būvuzņēmējs. Kopumā projekts ir izmaksājis 6,5 miljonus latu, 25% šīs summas veido "Gaujas centra" ieguldījums, bet 75% – SEB bankas aizdevums. Investīcijas plānots atpelnīt apmēram 20 gados.

NORMUNDS BREIDAKS, ĀDAŽU NOVADA DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS: "Pašā sākumā projektu bijām paredzējuši realizēt kā privātās partnerības projektu [PPP]. Ilgi cīnījāmies un mēģinājām šo variantu īstenot, bet sapratām, ka nekas nesanāks – gatavojot kaudzēm papīru, tikai zaudēsim laiku un resursus un beigās tāpat atdursimies kā pret sienu. Privātās partnerības lietas valstī stāv uz vietas, un šādi salīdzinoši mazi projekti nevienu neinteresē. Mēģinot iet šo privātās partnerības ceļu, tikai zaudējām laiku. Beigās tika izveidots kopuzņēmums "Gaujas centrs", un, kā redzam, ir arī rezultāts."

KRISTĪNE ŽUKOVSKA, ĀDAŽU NOVADA DOMES ATTĪSTĪBAS UN INFORMĀCIJAS DAĻAS VADĪTĀJA, "GAUJAS CENTRS" VALDES LOCEKLE: "Tā kā "Gaujas centrs" nav pašvaldības uzņēmums, iepirkuma process nebija jāveic, un galveno būvuzņēmēju "Re&Re" izraudzījāmies, izvērtējot un akceptējot labāko piedāvājumu. Ar būvnieku tika noslēgts apvienotais projektēšanas un būvniecības līgums par noteiktu gala summu, un šāds variants mūs kā pasūtītāju ļoti apmierināja. Protams, ļoti svarīgs bija arī līguma sagatavošanas darbs, ko veica advokātu birojs "Ecovis Convents" un advokāts Aivars Blūmiņš, kurš visu laiku līdzdarbojās un palīdzēja sagatavot visu dokumentāciju. Tā kā pasūtītājam rezerve nebija paredzēta, bija tikai konkrēta līguma summa, līgumsaistībās viss bija jāparedz sīki un smalki. Protams, visa pamatā ir arī nopietns biznesa plāns, jo banka neaizdod naudu tāpat vien. Un šobrīd banka ar projekta virzību ir ļoti apmierināta. Kredīts mums tika piešķirts 2009. gada sākumā – laikā, kad bankas nevienam īpaši vairs kredītus nedeva, turklāt ar ļoti izdevīgu procentu likmi, kas mums ir ļoti pozitīvi." 

NORMUNDS BREIDAKS: "Dokumentācija un visi līgumi bija nostrādāti perfekti, un tur arī slēpjas projekta panākumu ķīla – no juridiskā viedokļa, līguma sagatavošana tika veikta skrupulozi, un tika izslēgtas jebkādas neparedzētas lietas, kuru dēļ kaut kas varētu nesanākt. Panākumu pamatā ir pasūtītāja un galvenā būvuzņēmēja attiecības, svarīgs ir kopdarbs, lai ēka ir laba un kvalitatīva, lai pasūtītājs ir apmierināts un lai nav kauns būvniekam. Domāju, ka tas ir izdevies." Ādažu kultūrizglītības centra projektu izstrādāja arhitektu birojs "Modus-R", galvenā arhitekte ir Dace Rampāne. Atsevišķi līgumi tika slēgti kā par projekta vadību, tā par būvuzraudzību. Projekta vadību objektā nodrošināja "Northproject", savukārt būvuzraudzības funkcijas veica "Architectus". 

RAIVIS OZOLIŅŠ, PROJEKTA VADĪTĀJS, "NORTHPROJECT": "Laikā, kad tika slēgts līgums ar galveno būvuzņēmēju "Re&Re", visiem projektētājiem – gan arhitektiem, gan inženiertīklu projektētājiem – jau bija agrāk noslēgti tiešie līgumi ar pasūtītāju "Gaujas centrs". Tā kā ar būvuzņēmēju tika slēgts apvienotais projektēšanas un būvniecības līgums, mums vajadzēja projektētājus tālāk nominēt kā "Re&Re" darbuzņēmējus. Protams, savu darbu viņi turpināja, bet jau darbuzņēmēju statusā. Vilciens gāja uz priekšu, un visiem tajā bija jāsalec iekšā."
Daudzfunkcionālais centrs Jaunā Ādažu kultūrizglītības centra kopējā platība ir apmēram 6600 m². Pēc būtības tas veidots kā daudzfunkcionāla ēka, kurā daļa atvēlēta Ādažu novada kultūras un radošās izglītības centram, daļa mākslas un mūzikas skolai un daļa – birojiem un citām komerctelpām. Kultūras un radošās izglītības centra daļu veido vairākas dažādu funkciju telpas. Tai skaitā ir lielā skatītāju zāle ar skatuvi, ar 400 vietām (300 zālē un 100 balkonā) un ar pārdomātu būvakustiku un profesionālu skaņas un gaismas aprīkojumu. Ir arī Ceriņu zāle ar 100 vietām, deju mēģinājumu zāle, kā arī plaši un gaiši vestibili ar garderobi, kafejnīcu un citām telpām. Visas šīs telpas var izmantot ļoti plaši – koncertiem, teātra izrādēm, konferencēm, perspektīvā lielajā zālē plānots ierīkot arī kinoekrānu. Centra telpās ir pietiekami vietas, kur darboties dažādiem pulciņiem, mēģināt un uzstāties vietējiem pašdarbības kolektīviem (un ne tikai) – koriem, dejotājiem, ansambļiem utt. Ceriņu zāli plānots atvēlēt arī dzimtsarakstu nodaļai laulību ceremoniju organizēšanai. Mākslas un mūzikas skola, kur šobrīd mācās apmēram 360 audzēkņi, ir veidota atsevišķā ēkas daļā ar samērā regulāru plānojumu pēc mācību klašu principa. Kā uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs, par jauno centru interesējas arī no tuvējiem un kaimiņu novadiem – Carnikavas, Garkalnes, Zvejniekciema un citām vietām, kur nav savas mākslas un mūzikas skolas. Biroju platības un citas komerctelpas ir paredzētas nomniekiem. Pagaidām to nav daudz, un lielākais no tiem ir Ādažu novada dome.

NORMUNDS BREIDAKS: "Finanšu ekonomisko pamatojumu rakstījām 2007. gadā, rēķinājām pēc tā laika īres maksām un izcenojumiem. Tagad, 2010. gadā, par tādām summām vairs nevar būt ne runas, turklāt šai laikā ir grūtības arī ar pašu nomnieku piesaistīšanu. Līdz ar to tika nolemts: kamēr tiek meklēti līdzekļi vecās domes ēkas rekonstrukcijai, pagaidām telpas no "Gaujas centra" nomās novada dome ar savām struktūrām. Vecajā domes ēkā šobrīd esam izvietojuši vairākus savus uzņēmumus. Piemēram, "Ādažu namsaimnieku", kas līdz ar to varēja atbrīvot telpas sociālajam dienestam, "Ādažu ūdeni", kura biroja ēka vispār drīzumā jājauc nost, arī glābšanas dienestu, lauku atbalsta dienestu, Valsts policiju un citus." Kopumā novada dome ēkā īrē vairāk nekā 90% komerctelpu, bet komercīrnieku pagaidām ir maz – ir kafejnīca, veikals un mežniecības kantoris. Tukša gan ir tikai viena 120 m² telpa – tā bija paredzēta iznomāšanai bankas filiālei, bet tā atteicās. Šobrīd ir doma, ka te kā nomnieks varētu būt kāds labs veikals, piemēram, grāmatnīca. 
Arhitektūras risinājumi un filozofija Lai arī salīdzinoši neliela apjomā, Ādažu kultūrizglītības centrs ir pietiekami komplicēta būve kā no arhitektūras, tā arī no celtniecības viedokļa. To noteica gan ēkas daudzfunkcionalitāte un daudzās specifiskās prasības dažādas nozīmes telpām, gan arī gruntsgabala izvietojums, kam bija jāpielāgo ēkas konfigurācija. 

DACE RAMPĀNE, PROJEKTA GALVENĀ ARHITEKTE, "MODUS-R": "Kopumā pie šī projekta ir pavadīti trīs dzīves gadi. Pirmās skices sākām izstrādāt jau 2007. gadā, taču tolaik ēka bija paredzēta pavisam citā vietā. Vēlāk radās problēmas ar īpašuma piederību, un nācās to pārnest uz tagadējo vietu – vienīgo, kas tobrīd bija domes rīcībā. Vieta ir fantastiska.

Gruntsgabala specifika daudzējādā ziņā arī noteica sarežģīto ēkas konfigurāciju. Gruntsgabalam ir trapecveida forma, turklāt bijām spiesti rēķināties ar 50 m Gaujas un 10 m Vējupes aizsargjoslu, tāpat no dienvidu puses ierobežoja Gaujas iela ar būvlaidi, no austrumu puses – gruntsgabala robeža ar būvlaidi. Šajā situācijā bija blīvi jāsaliek sarežģīta programma, kas projektēšanas laikā vēl arī mainījās. Obligāts priekšnoteikums bija atstāt visus vērtīgos kokus, ko arī esam izdarījuši – tādēļ ēkas forma organiski iekļaujas vidē, tā it kā apdanco kokiem apkārt. Vēlējāmies ēkā ielikt kaut ko no tautas gara un senču mantojuma, tāpēc fasādēs ir izmantots tautiskās segas motīvs, kā arī latvisko zīmju simboli un raksti, kas ievijas arī interjerā. Šis variants nāca nejauši, kad internetā atradu Gunta Eniņa rakstu par seno Idumeju, kur uz klintīm bija atklāti šie senie raksti, un, jāsaka, tie mani uzrunāja un deva spēcīgu impulsu. Zīmju izkārtojums fasādē un interjerā nav nejaušs, tās ir izvietotas īpaši. Šai ziņā daudz palīdzēja dziedniece Antra Ozoliņa. Kompozīcija risināta enerģētiskā līmenī un veidota maksimāli spēcīgi, lai nestu pozitīvo strāvojumu. Un vēl, kas nav mazsvarīgi, jaunā ēka ir caurausta ar zelta āderēm – tās nes pozitīvu kosmisko starojumu un rada pozitīvas emocijas. Tāpēc arī šādās vietās uzturēties ir patīkami, lai arī to ir grūti formulēt." Kā unikāla arhitektūrā un arī būvkonstrukcijās ir izceļama 12 metrus augstā stiklotā fasāde. Tā ir izbūvēta pēc īpašas tehnoloģijas, kur nesošās konstrukcijas ir stikla ribas. Latvijā šāda tehnoloģija izmantota pirmoreiz. 

JĀNIS VĪGUPS, PROJEKTA BŪVUZRAUGS, "ARCHITECTUS": "Arhitektes iecerētā stikla ribu fasāde bija viena no lietām, par ko paši būvnieki sākumā bija ļoti nobažījušies, arī viņiem tas bija sava veida izaicinājums. Taču rezultāts ir labs. Fasādes izbūvei kā darbuzņēmējs tika piesaistīta firma "APS", kura savukārt kā sadarbības partneri piedāvāja Lielbritānijas kompāniju "Pilkington". Viņi izgatavoja visas konstrukcijas, mezglus un stiklojumu, kā arī veica fasādes šefmontāžu – tāda bija pasūtītāja prasība, lai novērstu jebkādu risku, jo Latvijā nevienam ar šādām konstrukcijām pieredzes nebija. Stiklotā fasāde liek arī rūpīgāk piestrādāt pie apkārtējās teritorijas sakārtošanas un labiekārtošanas, jo tādējādi tiek panākts daudz lielāks efekts." 

DACE RAMPĀNE: "Stiklotās fasādes ideju aizguvu no Oslo operas ēkas, protams, tur tas ir lielākā apjomā un citā mērogā. Katrā ziņā esmu pateicīga būvuzņēmējam un pasūtītājam, ka esam to paveikuši, turklāt trāpījuši desmitniekā. Lai varētu īstenot šo, mēs piekāpāmies jautājumos par dažiem citiem risinājumiem un materiāliem – galu galā lielais vestibils tomēr ir reprezentatīva telpa, un plašā stiklotā virsma ļauj vizuāli saplūst ar dabu un apkaimi. Izskatās skaisti." Fasāžu apdarē sākotnēji bija plānots izmantot kapara loksnes un dabīgā koka apšuvumu. Tomēr, izvērtējot budžeta iespējas, kapara cenu un paredzamās koka fasāžu ekspluatācijas izmaksas, kapars tika aizstāts ar krāsotām kompozītmateriāla plāksnēm, savukārt koka apšuvuma vietā tika izvēlēti "Eternit" «Cedral» fibrocementa apšuvuma paneļi dažādos koka faktūru toņos

Daudz konstruktīvo shēmu Ādažu kultūrizglītības centra būvniecībā ir izmantotas daudzas un dažādas konstruktīvās shēmas un materiāli – šo daudzveidību noteica daudzās ēkas funkcijas un specifiskās prasības, tai skaitā arī akustikas prasības zālēm un mūzikas skolas telpām. Akustiskajiem risinājumiem tika pievērsta ļoti nopietna vērība, un tos realizēja "RD akustika" būvakustiķa Jāņa Tālberga vadībā, izvēloties piemērotākos būvkonstrukciju un apdares variantus. No inženiertīklu viedokļa, ēka ir pilnībā aprīkota ar visu šādām sabiedriskām būvēm nepieciešamo. Ventilāciju un gaisa apmaiņu nodrošina trīs ventilācijas agregāti, savukārt apkuri – trešajā stāvā ierīkotā gāzes katlumāja. Ēka ir pieslēgta pie centralizētā ciemata ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla. Pamatnes izbūvē bija jārēķinās ar Gaujas un Vējupes tuvumu un iespējamo ūdens līmeņa celšanos un plūdu risku. Tāpēc ēkai ir izveidoti pāļu pamati un apkārt ierīkota drenāžas sistēma, kas ikdienā darbojas ar pašteci un nodrošina gan virszemes ūdeņu, gan vajadzības gadījumā arī gruntsūdeņu savākšanu un novadīšanu. Papildu tam ir ierīkota arī pārsūknēšanas sistēma, kas nodrošina drenāžu, piemēram, palu laikā, kad līmenis ir īpaši augsts. Papildu drošībai ir arī rezerves sūknis un ģenerators, kas var pasargāt no applūšanas arī ārkārtas gadījumos, piemēram, ja rodas pārtraukums elektroapgādē. Drenāžas sistēmai ir divas izvada caurules dažādos līmeņos – apakšējais ir pašteces izvads, kas nodrošināts ar pretvārstu. Sistēma tika pārbaudīta īstos ārkārtas apstākļos jau šogad, kad apakšējā izlaides caurule atradās 2 m zem upes līmeņa, un tā darbojusies nevainojami.

Sarežģīta ir pašas ēkas konfigurācija – maz ir taisnu leņķu, izmantotas liektas līnijas, arī fasādes nav veidotas taisnos leņķos, piemēram, stikla ribu fasādes daļai ir 3 grādu slīpums. Līdz ar to arī konstrukcijas ir pietiekami sarežģītas un dažādas: vietām izmantotas monolītās kolonnas un monolītie pārsegumi, citur – metāla kolonnas un metāla kopņu pārsegumi, piemēram, virs skatītāju zāles un virs Ceriņu zāles, kur ir lieli nepārtraukti laidumi. Mūzikas skolas daļā savukārt, ņemot vērā dalījumu klasēs, ir izmantotas mūrētas nesošās sienas un saliekamā dzelzsbetona pārsegumi un atsevišķas monolītās vai metāla kolonnas.

Arī sienu veidi ir vairāki – dažas ir no "Kivi" blokiem ar papildu siltumizolāciju, tāpat ir gāzbetona un keramzīta bloku sienas – atkarībā no telpu funkcijas un konstrukcijas. 

DAINIS UČELNIEKS, BŪVDARBU VADĪTĀJS, "RE&RE": "Ēkas otrajā daļā, piemēram, izmantots tēraudbetons – apbetonētas metāla sijas. Tas bija saistīts ar to, ka gar fasādi vajadzēja izbūvēt slīpas kolonnas, un tās bija jāizgatavo pietiekami skaistas – tātad arī pietiekami mazas. Un, lai izgatavotu mazu slīpu kolonnu, kas tur četrmetrīgu konsoli, ir vajadzīgs ar betonu pildīts metāls. Skolas daļā gan nesošās, gan pašnesošās sienas mūrējām no keramzīta blokiem, jo tie vislabāk atbilst noteiktajām akustikas prasībām. Savukārt ārējās sienās vairāk ir izmantots gāzbetons, kas nodrošina labāku siltumizolāciju. Arī ārsienu konstrukcijas dažādās vietās ir atšķirīgas – piemēram, fasādes daļā, kur izmantoti kompozītmateriālu apšuvuma elementi, sienas tika mūrētas no 375 mm "Aeroc" blokiem bez papildu siltinājuma, bet pārējā daļā – no mazākiem blokiem, pa vidu iestrādājot minerālvati." 

JĀNIS VĪGUPS: "Ēka arhitektoniski ir ļoti komplicēta, un ne visi izvēlētie tehniskie un arhitektoniskie risinājumi varbūt ir paši racionālākie no ekspluatācijas un izmaksu viedokļa (piemēram, ja runājam par siltumekonomiju). Ēkai ir arī sarežģītas jumta konstrukcijas – piemēram, skolas daļā, kur ir liektā plakne ar pusloku, ir skārda jumts, vidusdaļā ir mīkstais plakanais jumts ar bitumena segumu, otrā pusē – atkal skārds. Arhitektoniski forši, bet ar katru šādu jauktu konstrukciju tomēr mazliet zūd energoefektivitāte. Līdzīgi ir ar fasādēm, sienu konstrukcijām, kur ir daudz dažādu plakņu dažādos leņķos, un ir rūpīgi jāseko līdzi, kur viena konstrukcija pāriet otrā, jo visur iespējami gan aukstuma, gan skaņas tilti. Arī saistībā ar lielo stikloto fasādi rietumu pusē bija nopietni jādomā par atbilstošu ventilāciju un dzesēšanu, kā arī par apsildi, lai nodrošinātu normālu mikroklimatu kā vasarā, tā ziemā. Protams, šī stikla siena tika projektēta atbilstoši normatīviem un vēl ar rezervi, ir arī veiktas energoefektivitātes pārbaudes, un ēkai ir piešķirts energoefektivitātes sertifikāts, taču pagaidām praksē to novērtēt ir grūti, jo vēl neesam piedzīvojuši ne lielu aukstumu, ne lielu karstumu, un nevaram zināt, kā inženiersistēmas tiks ar visu galā. Iekšējo tīklu izbūvē visā objektā bija viens darbuzņēmējs – SIA "Ionica". Lai panāktu pareizo risinājumu, ar viņiem arī tika lauzts daudz šķēpu, un tagad notiek visu sistēmu pieregulēšana un apdeitošana, lai tās darbotos energoefektīvi. Kas attiecas uz elektrības un vājstrāvu tīkliem, tad te nav izmantoti nekādi nestandarta risinājumi, taču izaicinājums bija apvietot interjeristu izvēlētos gaismekļus ar normatīviem, kuri nosaka noteiktu luksu daudzumu uz kvadrātmetru. Šajā jomā ir savi normatīvi mācību telpām, birojiem, koplietošanas telpām. Vairākas reizes katrā telpā taisījām pārbaudes, sevišķi mākslas un mūzikas skolas daļā, un atsevišķās vietās iznāca pat likt gaismekļus klāt, jo ar projektā paredzēto gaismas daudzumu nepietika."

Nav ideāli, bet ir labi Ādažu kultūrizglītības centra būvniecības termiņi bija noteikti diezgan saspringti. Būvlaukuma ierīkošana tika sākta 2009. gada februārī, savukārt reāli būvdarbi – martā. Kopumā objekts tika uzcelts nedaudz vairāk kā gada laikā, tikai mazliet atpaliekot no sākotnēji noteiktajiem 12 mēnešiem. Būvniecību nedaudz paildzināja negaidīti aukstā un sniegainā ziema. 

RAIVIS OZOLIŅŠ: "Pašās beigās bija redzams, ka laika var mazliet pietrūkt, tāpēc pēc abpusējas pasūtītāja un būvuzņēmēja vienošanās tika noteikts termiņa pagarinājums – tā kā tam bija objektīvi iemesli un šī vienošanās bija panākta, to arī nevar saukt par kavējumu." 

NORMUNDS BREIDAKS: "Būtiski ir arī tas, ka laikā, kad nekādas ekonomiskas aktivitātes nenotika, Ādažiem šis centrs deva darbu, kā darbuzņēmēji tika piesaistīti arī vietējie būvnieki. Maksimuma stundās objektā strādāja pat 300 cilvēki, sevišķi nobeiguma fāzē – apdares darbos. Protams, celtniekiem bija jāēd, jāiegādājas arī kaut kas sadzīvei, līdz ar to no šī objekta savs ieguvums bija arī citiem Ādažu uzņēmējiem." 

DACE RAMPĀNE: "Celtnieki bija malači. Viņu uzdevums nebija viegls, būvi vajadzēja dabūt gatavu ļoti ātrā tempā, bija dzelžaini termiņi un līgumi. Protams, gāja mums visādi, brīžiem bijām pārplēsušies viens ar otru – viss kā jau dzīvē. Bet rezultāts ir labs." 

DAINIS UČELNIEKS: "Ēka bija savā ziņā unikāla, un tehniski to uzbūvēt nebija vienkārši, turklāt vienlaikus meklējot optimālu risinājumu no energoefektivitātes un skaņas izolācijas viedokļa, kas bija divi no galvenajiem pasūtītāja nosacījumiem. Ļoti palīdzēja tas, ka projektā praktiski viss jau bija paredzēts un ne reizi nebija tā, ka mēs stāvētu pie kāda risinājuma un nezinātu, ko darīt. Ja arī bija nepieciešamas korekcijas, viss tika ātri risināts, un gan arhitekte, gan būvkonstruktors rīkojās atsaucīgi un operatīvi." 

JĀNIS VĪGUPS: "Latvijā šādas būves negadās bieži, un tas bija izaicinājums visiem – pasūtītājam, projektētājiem, būvniekiem un arī mums kā būvuzraugiem. Visiem, kas piedalījās projektā, tās vienlaikus bija arī mācības. Rezultāts, protams, nav ideāls, bet kopumā ir labs. Ļoti palīdzēja tas, ka pasūtītājs bija precīzi definējis savas prasības – sākot ar konstruktīvajām prasībām un beidzot ar mikroklimatu, skaņas izolāciju un apdares līmeni. Protams, kā jebkurā būvē bija reizes, kad vajadzēja aizrādīt, veikt betona papildpārbaudes un tamlīdzīgi, bet kopumā ir sanācis forši. Kvalitāte ir laba."

Vīzija par Kultūras centru

PASE:

Objekta nosaukums: Ādažu novada kultūrizglītības centrs.
Atrašanās vieta: Gaujas iela 33a, Ādaži.
Projekta pasūtītājs: SIA "Gaujas centrs".
Projekta vadība: SIA "Northproject".
Projekta vadītājs: Raivis Ozoliņš.
Projektētājs: SIA "Modus-R".
Projekta galvenais arhitekts: Dace Rampāne.
Būvkonstrukcijas: SIA "Būvinženieru konsultāciju birojs" (BKB).
Būvkonstruktors: Didzis Žīgurs.
Akustikas risinājumi: SIA "RD Akustika", Jānis Tālbergs.
Būvuzraudzība: SIA "Architectus".
Projekta būvuzraugs: Jānis Vīgups.
Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Re&Re".
Projekta vadītājs: Ivars Rība.
Būvdarbu vadītājs: Dainis Učelnieks.

Vīzija par Kultūras centru

Lielākie darbuzņēmēji:

SIA "RBSSKALS būvsabiedrība" – betonēšana;
SIA "Lejāņi" – ŪKT, drenāža;
SIA Instella – VS, UAS;
SIA "Elwo" – EL, ELT;
SIA "RERE 04",
SIA "LCP.LV" – mūrēšanas darbi;
SIA "LCB" – labiekārtošana;
SIA "Ruukki Latvija" – metāla konstrukcijas;
SIA "Ionica" – AVK, ŪK;
SIA "APS Holding" – stiklotās konstrukcijas;
SIA "Kubs" – jumta izbūve;
SIA "Strigs" – gāzes vada izbūve;
SIA "LFI" – betona klona grīdas;
SIA "RERE 04",
SIA "RBSSKALS būvsabiedrība" – apdares darbi;
SIA "Pro1 Stage" – skatuves skaņas un pagaismojuma iekārtu izbūve;
SIA "UBB" – griesti;
SIA "J-Projekts" – grīdas segumu izbūve;
SIA "Reaton" – flīzēšana, durvis;
SIA "BMGS" – pāļu darbi;
SIA "Pamats un Co",
SIA "Amever" – betona pakāpienu izbūve.

Vīzija par Kultūras centru

Projekta izmaksas: 6,5 milj. Ls.
Projekta finansējums: SEB bankas aizdevums (75%), SIA "Gaujas centrs" (25%).
Būvdarbu sākums: 2009. gada februāris. Būvdarbu beigas: 2010. gada marts.

Vīzija par Kultūras centru

 

 

==