 |
| 1974.gads |
Vienmēr kopā ar mums
Katru rītu, kad audzinātāja ienāk klasē, ar savu smaidu viņa mūs it kā sasilda, vieš mūsos pašpaļāvību un ticību sev. Mūsu skolā viņa strādā diezgan nesen, bet mēs 6 a klase, esam viņu ļoti iemīļojuši. Vienmēr laipna, izpalīdzīga un dzīves priecīga ir mūsu skolotāja. Nekad viņa neļauj valdīt bēdām, slinkumam vai nevīžībai, nīst visu slikto un katrreiz priekšroku dod priekam. Varbūt arī tāpēc ar tādu aizrautību piedalās visos skolas un klases sarīkojumos. Skolotāja ir prasīga. Viņas priekšmetos nevar neizpildīt mājas darbus. Itin katrs mūsu klases sliņķis labi zina, ja kas nav padarīts šodien, noteikti būs jāpadara rīt vai parīt. Atlaides nebūs! Bet ja kādam kaut kas neskaidrs, skolotāja nekad neatsaka savu palīdzību. Kaut gan audzinātajai darba netrūkst, viņa nodarbojas ar orientēšanās sportu. Interesējas par ģeogrāfiju, tāpat grūti atrast jaunu grāmatu, ko viņa nebūtu lasījusi. Un it visā, kas skolotājai patīk un interesē, viņa prot aizraut arī mūs.
Tālivaldis KRIVOROTOVS Ādažu astoņgadīgajā skolā
1971.10.01 Pionieris
📌📌📌
MELNAIS KAĶIS
Bija gaišs pavasara rīts. Rasma pa taciņu gar birzi devās uz skolu. Pēkšņi no krūmāja izlēca kaķis, tērpies koši melnā kažokā Rasma sastinga, tas taču bija nelaimes vēstnesis! Un tūlīt pat viņai iešāvās prātā - Ja nu man uzbrūk laupītāji? Vai skolā dabūju divnieku? - Uz skolu viņa nevis gāja, bet skrēja, cik vien kājas nes. Katru burtnīcu, kuru izdalīja skolotāja, Rasma šķirstīja ar izbailēm. Bet tavu brīnumu! Visur bija tikai «četri» un «pieci». Kad stundas beidzās, visi steidzās uz mājam. Te atkal meitene atcerējās kaķi! «Ejot gar birzi, man laikam uzbruks laupītāji kā Gerdai filmā par Sniega karalieni?» Bet atkal nekā! Rasma pārgāja mājās sveika un vesela. Vakarā, atceroties savas veltīgās izbailes, meitene nodomāja - «Tagad es pati esmu pārliecinājusies, ka «melnie kaķi» māņi vien ir!
Ināra KLUSA Ādažu astoņgadīgajā skolā
|
📌📌📌
 |
| Ādažu astoņgadīgā skola no skolas stadiona puses ( ap 1975.gadu ) |
Pie skolas karoga
Uzpostajā Ādažu astoņgadīgās skolas zālē bija sapulcējušies visi 133 skolas pirmrindnieki, lai apspriestu mācību darba rezultātus un izvirzītu turpmākos uzdevumus. Pirmajā ceturksnī vairāk nekā 20 procentiem skolēnu vidējā atzīme bija 4 un augstāka. 47 skolēni tuvojas šim līmenim. Labas sekmes ir 1. un 3. klasei. Sevišķi iepriecina izlaiduma klase 8.a, kas sekmju ziņā pārspēj visas citas klases skolā. Pēc ziņojumu nodošanas ienesa skolas jauno karogu. To mums dāvināja ciema padomes izpildkomiteja pavasarī izlaidumā. Tas ir liels gods visiem mācību pirmrindniekiem, sacīja direktore V. Turina. Viņa novēlēja, lai mūsu skolā būtu vēl vairāk pirmrindnieku mācībās. Mācību pārzine V. Poriete uzsvēra, ka labas sekmes skolā ir turpmākās dzīves pamats. Viņa pastāstīja par nozīmītēm «Mācību darba pirmrindnieks», ko piešķirs pirmā pusgada beigās labākajiem skolēniem. V. Turina sacīja, ka pirmo šādu nozīmīti varētu piešķirt mācību pārzinei. Klātesošie direktores vārdus uzņēma ar ilgstošiem aplausiem.
Ciemos bija ieradies Aldis Sausiņš. Viņš mācījies mūsu skolā tiķai labi un teicami, nesen atgriezies no dienesta Padomju Armijā un atnācis, lai dalītos domās ar mums. Arī karadienestā ir liela nozīme tam kā esi mācījies skolā, teica A. Sausiņš. Par savām skolas gaitām pastāstīja skolotāja Ausma Grodza. Arī viņa mācījusies mūsu skolā un bijusi teicamniece. Skolotāja teica, ka pamats labām sekmēm bijusi regulāra mācīšanās un uzmanība stundās. Apsveikt mācību darba pirmrindniekus bija ieradusies skolas vecāku komitejas priekšsēdētāja P. Ose. Sanāksmes nobeigumā skolnieki J. Jaunkalne. S. Ruka. G. Gņeza. D. Smildziņa pastāstīja par savu darbu mājās un skolā, par sabiedrisko pienākumu izpildīšanu. Pionieru marša «Vienmēr gatavs» maršruta "Gudrības krātuvīte" vadītāja A.Poruka nolasīja mācību darba pirmrindnieku sanāksmes aicinājumu. Tajā teikts: «Pašlaik mūsu galvenais pienākums ir apgūt zināšanas, paplašināt savu redzesloku, neapstāties pie sasniegtā." Aicinājumā izvirzīti uzdevumi, kas jāveic, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
T. Krivorotovs, Ādažu astoņgadīgās skolas 8. klases skolnieks
* Darba Balss / 18.12.1973
Kolhoza miljonā pionieru rubļi
Rudenī kolhozu «Ādaži» apciemoja amerikāņu žurnālisti. Liels bija viņu izbrīns, dzirdot, ka jau šogad saimniecība ieņems miljons rubļu. — Vai tas iespējams? — neticīgi pārjautāja viesi. Ka tas patiešām tā būs varēja pārliecināties ikviens, kas piedalījās kolhoza gada atskaites sapulcē. Kā vienmēr svarīgos gadījumos, arī šoreiz pieminēja krietnākos darba darītājus — dārzkopi Osvaldu Bērziņu, cūkkopi Bertu Stretinsku, traktoristus Veru Volāni, Jāni Drunku un ... Ādažu astoņgadīgās skolas pionierus.
Kādi tad ir viņu nopelni? — Pirmās brigādes vārdā es lūdzu izteikt pateicību skolēnu ražošanas brigādei, kas vasarā apkopa un rudenī novāca bietes 10 hektāru platībā — savā ziņojumā sacīja brigadieris Aleksandrs Stasevičs. — Zvērkopības fermas vajadzībām ceļam saldētavu. Tajā vienlaikus varēs uzglabāt 100 tonnu barības. Ja celtni pabeidzam ļoti īsā laikā, tas būs arī mūsu visjaunāko talcinieku nopelns. Sevišķi čakli strādāja Arvīds Spila, Nikolajs Solovjovs un citi, kas celtniekiem pieveda vairāk nekā 4 tonnas ķieģeļu, - piebilda fermas vadītājs Klebanovs. Vareni ir kolhoza dārzkopju nodomi. Divu hektāru platībā audzēs dārzeņus zem polietilēna plēves. Tā būs lielākā šāda veida siltumnīca republikā. Bet tas nozīmē, ka ar plēvi jāpārklāj 20 000 kvadrātmetru. Jau 15. aprīli ir nodomāts iesēt pirmos dārzeņus. Protams, arī šo solījumu kolhoznieki izpildīs, jo viņiem ir dūšīgi palīgi pionieri. Tāpat lopkopībā pionieri nav iesācēji. Pirms gadiem četriem, kad no kolhoza fermas uz skolas saimniecību atveda desmit teliņus, dažs labs neticīgi grozīja galvu: — Vai tur, kas prātīgs sanāks! Bērni paliek bērni! Tiesa, arī paši pionieri mazliet bažījās. Nav kā ar skolas uzdevumiem: netiec galā vakarā, piecelies agrāk no rīta un padari.
Čaklas rokas gaida liellopu fermā, kur Tālivaldis, Edgars un citi ir iemanījušies veikli darboties ar slaukšanas aparātiem. Bet Mārīte, Mirdza, Jānis un Juris ir labākie palīgi putnkopei Annai Ozoliņai. Putnu ferma deva 370 000 olu. Tās savākt un iesaiņot palīdzēja 6. klases pionieri. Mārītes vadībā bērni uzpoš apkārtni, pielabo fermas žogus un tagad gaidīt gaida dienu, kad varēs saņemt pūkainos cālīšus. — Lai tikai atnāk pavasaris! — saka pionieri. — Tad ferma kļūs mūsu īstais darba lauks! Žēl, ka atskaites sapulcē nepiedalījās ārzemju viesi. Viņi neuzzināja tos ceļus, kas kolhozu ved pretī pārpilnībai. Viņi nepieredzēja aizkustinošo brīdi, kad ļaužu pārpilnajā zālē, karogiem plandot, iesoļoja pionieru vienība un dzidras balsis ar pašsacerētu dzejojumu sveica kolhoza darba saimi un solījās vienmēr būt īsti palīgi savam kolhozam. Gaidīts notikums Ādažos ir diena, kad pionieri atskaitīsies ciema sabiedrībai par ļeņiniskās sardzes darbiem, šoziem gatavošanās notiek ar īpašu pacilātību. Jaunie ļeņinieši iekārto Vitālija Kolodinska piemiņas stendu, Sarkano izlūku štābs raksta vēstules uz skolām, kur mācījies izcilais kolhoznieks. Starp pulciņiem risinās sacensība, kurš iegūs tiesības saukties Vitālija Kolodinska vārdā, kam piešķirs karogu ar viņa attēlu. Vai tas būs 7.a klases vai varbūt 4 klases pulciņš? Pagaidām te ir labākās sekmes un nav disciplīnas pārkāpumu. Bet līdz atskaites dienai — 19. maijam laika vēl daudz. Un visos pulciņos domā, kā strādāt, lai kolhoza miljonā būtu pēc iespējas vairāk pionieru rubļu.
1964.03.03 Pionieris
I. EGLE
📌📌📌
Ādažos mācības sākusi 8. klase
Saskaņā ar PSKP XXI kongresa lēmumiem tuvākajos trijos gados jārealizē pāreja uz astoņgadīgo skolu. Pēc rajona Tautas izglītības nodaļas ierosinājuma Ādažu septiņgadīgās skolas kolektīvs par to sāka domāt jau pagājušajā mācību gadā. Skolas materiālā bāze bija pietiekama, lai jau 1959./60. mācību gadā atvērtu 8. klasi. Galvenās grūtības nācās pārvarēt, komplektējot šai klasei skolēnus. Ar pārkārtojumiem skolu dzīvē un to nozīmi vecākus iepazīstinājām gan pilnsapulcēs, gan 7. klases skolēnu vecāku sapulcēs. Ne visi viņi uzreiz labi izprata jaunās izmaiņas, tāpēc bija nepieciešamas arī individuālas pārrunas. Pavasarī 7. klases audzēkņus orientējām uz mācību turpināšanu 8. klasē. Tikai daži no viņiem izteica nodomu iet uz tehnikumiem un arodskolu, lielākā daļa tomēr vēlējās mācības turpināt tepat. Šiem skolēniem saites ar skolu nepārtrūka arī vasarā tāpat kā 5. un 6. klašu audzēkņiem. Viņi strādāja ražošanas praksē skolas dārzā, siltumnīcā vai darbnīcā. Mācību gads iesācies. Pirmo reizi Ādažos uz skolu dodas ap trīsdesmit 8. klases audzēkņu starp viņiem ir skolēni no Mārupes, Doles, Gaismas un citām rajona skolām. Viņi dzīvo skolas internātā, kur cenšamies radīt pēc iespējas labākus apstākļus mācībām un atpūtai. Daudz jauna 8. klases audzēkņi apgūs šinī gadā. Citiem tas noderēs tālāk mācoties. Ja arī vairāk nemācīsies, šīs zināšanas noderēs kolhoza druvā vai lopu fermā. 8. klasē mācās jaunu priekšmetu ražošanas pamatus, kurus vienu reizi nedēļā apgūst kolhozu pamatnozarēs. Sākot ar otro pusgadu, mācības notiks divreiz nedēļā. Ar Staļina kolhozu 8. klasei nodibināts ciešs kontakts. Krietni papildinājusies mūsu skolas saimniecība. Mums jau ir 2 bišu saimes, 17 truši, zirgs un 2 sivēni. Paredzam iegādāties arī govi. Visus tos kopj bērni. Skolā pat noorganizētas truškopju un zirgkopju brigādes. Šajā darbā bez 8. klases piedalās arī pārējo klašu audzēkņi. Astotās klases audzēkņi bez ražošanas pamatiem pārējos priekšmetos turpina apgūt vidusskolas 8. klases programmu. Tātad ne vien zināšanas, arī darba prasmi apgūst mūsu vecākie, bet zināmā mērā arī jaunākie skolēni. Ar to apmierināti kā skolēni, tā vecāki.
Ādažu septiņgadīgās skolas mācību daļas vadītāja V. Poriete
Darba Balss / 21.10.1959
***
Lielas domas un darbi spārno arī mūs
Atskanēja mūzika. Nopietnās meitenes un zēni tagad jautri, rokās saķērušies, drūzmējās ap Sniegbaltīti. Ieradās arī Sala vectētiņš. Sākās rotaļas, dažādas spēles un dejas. Lepni ciparnīcu izgriezis, pa vidu grozījās pulkstenis. Un tad... kur gan dzirdēta šī balss? Ak tā! Atceros gan, tā Babuliene no A. Sakses stāstiņa «Trīs šķūnīši». Šoreiz viņa tikai sīkāka augumiņā, jo pati tēlotāja tikai 4. klases skolniece (Saulcerīte Vītolniece - Ādažu astoņgadīgā skola). Sala vectēvs apbalvoja labākās maskas.
D. Zīle
* Darba Balss / 13.01.1961
***
Daiļrunas konkursā
Ziemas brīvdienās skolu labākie daiļrunātāji posās uz rajona konkursu. No astoņgadīgajām skolām ieradās kupls daiļrunatāju skaits - 54. Tiklīdz latviešu valodas un literatūras metodiskās komisijas vadītāja I. Biseniece lūdz uzstāties pirmo skolu, sākam uzmanīgi klausīties. Kā runātājiem izdosies atklāt autora un savu pārdzīvojumu? Saulkrastu vidusskolas audzēkne I. Vernava sāk runāt E. Vēvera "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Paklusu, bet tik izjusti, ka katrs vārds iekrīt tieši sirdī. Mierīgi, ar dziļu pārdzīvojumu izvēlētos dzejoļus A.Griguļa «Purva rāva» un L. Vāczemnieka «Varoņu kapi» norunā Baldones vidusskolas audzēknis G. Vilšķērsts. Dziļā uzmanībā un ar lielu patiku klausāmies Salaspils 1. vidusskolas skolnieces R. Vasiles priekšnesumu: I.Ziedoņa «Par Vjetnamu, pastkastīti un savas sētas vārtiem» un M. Čaklā «47. gada Kurzemes balāde». Ar labu daiļrunu iepriecina Inčukalna skolas audzēkne I. Vaičuka dzejoļos - V. Rūjas «Četri» un J. Stulpāna «Cimdi». Bērna prieks un pārdzīvojums aktīvi izpaužas Ādažu skolas audzēknes I. Šaicānes izvēlētajos dzejoļos. Žūrijas komisija nolemj izvirzīt uz republikas skolēnu daiļrunātāju konkursu R. Vasili, G. Vilšķērstu, I. Šaicāni un I. Vaičuku.
A. Neiburga
* Darba Balss / 18.12.1973
***
Skolu dzīve
TAVS DEVUMS «HAVANNAS» BŪVEI
Šinī mācību gadā visas Padomju Savienības skolas pēc Rīgas 12. vidusskolas Hozē Martī pulciņa ierosmes iesaistījās lielā un svarīgā darbā — metāllūžņu vākšanā tankkuģim «Havanna», ko no pionieru savāktā metāla būvēs varonīgajai Kubas tautai. Mūsu rajona skolas jau pagājušajā mācību gadā savāca daudz metāllūžņu kuģim «Teodors Nette». Visčaklākie bija Ādažu astoņgadīgās skolas pionieri, kas savāca vairāk nekā 35 tonnas, un Salaspils astoņgadīgās skolas pionieri - 29 tonnas lūžņu. Salaspils astoņgadīgās skolas visčaklākā lūžņu vācēja Lidija Belāne piedalījās arī kuģa «Teodors Nette» svinīgajā nolaišanā ūdenī. Šogad daudzu rajona skolu pionieru vienības jau čakli pastrādājušas, lai dotu savu ieguldījumu «Havannas» būvei. Pionieri jau savākuši 154 tonnas metāllūžņu un līdz šī gada beigām solās savākt vēl krietni daudz. Sacensības priekšgalā pašreiz iet Gaismas astoņgadīgās skolas pionieri, kas savākuši jau vairāk nekā 25 tonnas lūžņu. Pionieri, kas vēl neesat aktīvi iesaistījušies šajā pasākumā, dodiet arī jūs savu darba daļu brālīgajai Kubai domātajai veltei.
A. Ušacka, LLKJS Rīgas lauksaimnieciskās ražošanas komitejas skolu daļas vadītāja
* Darba Balss / Skolu dzīve / 11.10.1963
📌📌📌
PILDĀM VASARAS TELEGRAMMU Nr. 3
lerastā ritumā diena nomainīja dienu, tad pēkšņi likās, tās sāk traukties aizvien ātrāk — tuvojās Jaunais mācību gads. Biežāk Ādažu astoņgadīgajā skolā sāka ierasties arī reida «Vai visi mācās» dalībnieki. Ņina Davidova nav nākusi uz skolu praksē, — kādu dienu satraukti paziņoja 7. b klases pioniere Tamāra Bukina. Tūlīt sarosījās arī pārējie: varbūt meitenei kas noticis, varbūt saslimusi vai, iespējams, šogad mācīsies pavisam citā skolā. Pēcpusdienā, kad saule uz ceļa sāka iezīmēt garākas koku ēnas pie Ņinas durvīm pieklauvēja biedri. Nokaunējusies meitene apsolījās nākamajā rītā noteikti ierasties skolā. Nē, viņa nebija domājusi mācīties citur, tikai uznācis slinkums un praktiskos darbus atstājusi pēdējām dienām. Ņina nebija vienīgā par kuru rūpējās reida dalībnieki. Pāvels un Vasilijs Suhovi agrāk gāja Baltezera skolā, vajadzēja pārbaudīt, vai viņi šogad mācīsies Ādažos. Bet 8. klases skolniece Anna Kraukle ilgāku laiku ārstējās Gaujaslīču sanatorijā, tātad jānoskaidro, vai meitene rudenī nāks skolā. Pionieru darbs Ādažu skolā nav bijis veltīgs — rudenī klasēs ieradās visi.
Reida «Vai visi mācās» dalībnieki Romualds Kukelis, Tamāra Bukina un Jadviga Kolodinska.
| PILDĀM VASARAS TELEGRAMMU Nr. 3 |
1964.09.08 Pionieris
|
=====================
— Pirmajā skolas dienā? — brīnījās pionieri un tad uzzināja, ka sienas avīzi ka dāvanu saviem jaunākajiem biedriem sagatavojuši bijušie 8. klases audzēkņi. Bērnu interesi izraisīja gan saturīgie raksti, gan asprātīgi satīriskie zīmējumi. Vēl un vēlreiz pie sienas avīzes atgriezās 6.a klases pionieres Mirdza Kraukle un Aina Greidāne. Meitenes pagājušajā gadā bija klases sienas avīzes redkolēģijas locekles un tagad jau sāk domāt par turpmāko darbu. Vecāko biedru pieredze te lieti noderēs.
|
============
KAUNS ASV!
Esam vēl mazi, bet katru dienu sekojam laikrakstiem. Lasām par tālo taču sirdij tuvo Kubu. Skolotāja uz kartes parādīja, cik maziņa ir Kuba, salīdzinot ar ASV. Mūsu dzīve tikko sākusies. Gribam dzīvot ilgi un skaisti. Gribam celt komunismu un dzīvot komunismā. Mēs negribam karu! Lai dzird un lasa visi, ka arī mēs, Ādažu astoņgadīgās skolas 4. klases skolēni, PSKP XXII kongresa vārdā nosauktais pulciņš, sakām: rokas nost no Kubas! Kauns ASV!»
V. BUNTO. PSKP XXII kongresa pionieru pulciņa priekšsēdētāja
PIONIERI: Ķute, Cīrule. Greidāne, Spradzekovs, Piebalgs, Puriņa. Rozenfelds, Siliņš, Dzenis, Uerts, Taube, Sausiņš, Demidava. Sausiņa. Pigožnis, Razumovska, Vagale, Davidova, Ņikitina, Biženko, Bebrišs, Vāravs, Kraukle.
| KAUNS ASV! | |||||||||||||||||
1962.10.05 Pionieris Vārdam liels spēks    
================================ Strazdi un mēs — Vēl pirms dažiem gadiem te bija tukši bēniņi. — atverot durvis, atnācējiem skaidro maza sprigana meitene. — Bēniņi? — pārkāpis slieksni, izbrīnā iesaucas Vilnis. - To nu gan nevarētu teikt. Modra, skaties, cik labi izdomāts! — apstājies pie melnas stikla sienas, ko rotā dzeltenas līstītes, priecājas Guntis. — Te mums būs tautu draudzības stūrītis, — saka Lilita, pionieru istabas vecākā. — Tur noliksim lellītes visu mūsu republiku nacionālajos tērpos, un tās kā spogulī atspīdēs melnajā stikla sienā. Tērpus izšuj meitenes pašas. Ienācēji paveras apkārt, un viņu sejas kļūst gaišas un priecīgas. Maigi krāsu toņi, interesantas un praktiskas stendu formas, moderni, mazi, ovāli, dzelteni krāsoti galdiņi ar pieskaņotiem soliņiem, vāzēs skujiņas. Glīti, gaumīgi, mājīgi. — Labi, patiešām, labi! — apskatot stendu «Pionieris — visiem bērniem paraugs», atzinīgi novērtē Modra. Viņa pasauc Gunti un saka: — Redzi, fotoattēli stāsta par skolas pionieru darbiem, un tos bieži var apmainīt ar jauniem, nepārveidojot stendu. Nofotografē lūdzu, lai arī citi bērni redz, cik viegli to izdarīt. Un plauktiņi pie stenda pamatnes! Uz tiem ērti var izvietot pulciņu plānus, albumus, pionieru darbus. Vienības stends — no aukliņām, kur arī ātri var apmainīt materiālus. Vilnis, paguvis apskatīt Komunistiskās partijas stendu. Tas stāsta par XXII kongresa darbu un lēmumiem.
Pagaidām mums materiālu vēl pamaz. Bet būs vairāk. Tad, kad visos pulciņos notiks sanāksmes par tematu «Kā cilvēks dzīvos komunismā», katrs pulciņš kaut ko izgatavos un atstās pionieru istabai. Tā darīsim vienmēr. Pa to laiku sanācis daudz bērnu. Viņi sasēžas pie šaha un dambretes galdiņiem, mozaīkām. Tikai viena meitene, neatradusi vietu, apstaigā stendus. Modra, pamanījusi mazās garlaicīgo skatienu, iejautājas! — Vai nepatīk? — Patīk gan, bet tas pionieriem. — Nebēdā Mirdza, būs arī oktobrēniem. Ierunājas Ligita — Man acu priekšā jau ainojas pionieru istaba tuvākajā nākotnē. Pagaidām apmierināmies ar oktobrēnu klasēs ierīkotajiem stūrīšiem, kur atspoguļojam zvaigznīšu sacensību, parādām labos un sliktos darbus. Arī pionieru istabā būs oktobrēnu stūrītis. — Zonas? — sauc Vilnis. — Paskatieties, cik pamatīgi izdomāts: par ko jāatbild, kur var saņemt uzdevumus. Un Aija teica, ka tikko sākuši strādāt pa zonām. — Bet kur tad Guntis? — tikai tagad Modra un Vilnis pamana, ka trešā biedra nav. Tur jau viņš nāk. salā sasārtušiem vaigiem. — Vai zinat, kas to visu ...? — slaucīdams apsarmojušo fotoaparātu, steidzīgi runā Guntis. — Rosībnieki. rosībnieki! — Zinām. Jau zinām, — atbild Modra un Vilnis, — skolas čaklo roku pulciņš «Rosība». Bet kur tu tā skrēji? — Biju pie viņiem. Tepat blakus mājā ir brīnišķīga darbnīca. Visu nofotografēju. Tur top daudz skaistu mēbeļu, bet par to pionieri lūdza man nevienam nestāstīt. Varu jums pateikt tik daudz, ka republikāniskajā izstādē «Pionieri — Dzimtenei» būs redzams neliels mēbeļu salons. — Guntis attrauc un steidzīgi ielūkojas pulkstenī. — Mums laiks. Atvadījušies no čaklajiem Ādažu astoņgadīgās skolas pionieriem, viņi visi trīs steidzas uz autobusu...
===================== Tikai koks var augt viens... Tur, kur lauku taciņa met asu līkumu, tiekdamās pretim lielajiem ceļiem, gadiem ilgi stāv vientuļa liepa. Vasarā jau no tālienes tā ikvienu iepriecē ar košo zaļumu, bet ziemā, izpletusi ap sevi červeļainos zarus, kaila un atstata raugās pāri kolhoza «Ādaži» tīrumiem. Varbūt liepai kādreiz blakus stāvēja biedri — tādas pašas jaunas, smuidras liepiņas, varbūt jau no laika gala tā bijusi viena? . . . Koks var augt arī viens, toties cilvēks ... Lietaini drūma un smaga bija diena, kad Ādažu astoņgadīgās skolas 5.a klases pulciņa pionieri devās cukurbiešu laukā. Šo dienu laikam neaizmirsīs neviens — tā bija pirmā, kad visas skolas bērni uzsāka cīņu par labāko pionieru pulciņu, kam 19. maijā piešķirs mirušā kolhoza cūkkopja Vitālija Kolodinska vārdu. Pionieri naski rāva cietajā zemē ieaugušās cukurbietes. Novākt bez mašīnām trīs hektārus nebija joka lieta, to bērni saprata jau pirmajā darba stundā. Lai gan rokas no aukstuma kļuva nejūtīgas, pieres ātri norasoja lielām sviedru lāsēm. — Uh! — uz brīdi atlieca muguru Rudīte. Turpat blakus strādāja Aina, Vitauts. Kazimirs. Tūlīt meitene apņēmīgi atkal ķērās pie darba. Biedra Kolodinska izaudzētās cukurbietes bija jānovāc, to viņi klusībā katrs sev bija apsolījušies. — Uh! — pēc brītiņa pacēla galvu arī Kazimirs, tikai viņa skatienā nebija apņēmības. Uzmanīgi caur piemiegtajiem plakstiņiem palūkojies biedros, viņš ātri izlēma: «Neviens neskatās. Ja to izdara pietiekami veikli, var vienkārši pazust.» Kad nākamo reizi Rudīte paskatījās sev līdzās, Kazimira vairs nebija ... Noguruši, bet apmierināti pionieri vakarā devās mājās. Darbs bija paveikts, pirmais solījums izpildīts. Tikai Kazimirs, nobijies grūtību, gļēvi aizbēga. Izrādījās, ka tā nebija pirmā, ne arī pēdējā reize. Kazimiram neinteresēja pulciņa liktenis, lielā sacensība, kas izraisīja rosību visā skolā. Viņam bija vienaldzīgs viss, izņemot sevi pašu. Vienaldzīgs bija arī rājiens līnijas priekšā. — Tad ta liela nelaime — viņš noteica un mierīgi aizgāja mājās. Pēc dažām dienām vēstures stundā Kazimira atkal nebija. Šoreiz lieta kļuva vēl ļaunāka: Kazimirs, pats būdams vēsturē teicamnieks, pierunāja no stundas aizbēgt arī Uldi un Jāni — zēnus, kam šajā priekšmetā gadījās ne viens vien divnieks. Tas satrauca visu pionieru pulciņu. — Pagājušajā gadā bijām labākie — sacīja pulciņa padomes priekšsēdētāja Aina: — Vai tiešām tagad Kazimira dēļ vajadzēs palikt pēdējā vieta? — Es zinu! — Ainu pārtrauca Rudīte. — Nerunāsim ar viņiem! Redzēs, kādas sejas tad puikas rādīs! Nākamajā rītā visi tūlīt manīja, ka Kazimiram kolektīva nosodījums bijis nebijis. Kāda vajadzība pēc citiem, ja Uldis un Jānis atbild katram viņa jautājumam, dara, ko viņš grib. Un Kazimirs nicinoši pazobojas par biedriem: — Nezin, ko no manis grib iztaisīt. Labiņie! Man nemaz tādi nav vajadzīgi. Pēdējo reizi Kazimirs aizgāja no pionieru vienības svinīgās līnijas, un tagad klases biedri ar bažām domā, kāds būs zēna nākamais izlēciens. Pagaidām Kazimirs sava pulciņa intereses neievēro nemaz. Ja grib, atnāk uz sanāksmi. Ja negrib, neiet. Nav līdzējis ne klases biedru gājiens pie zēna vecākiem, ne saruna ciema Izpildu komitejā. Kazimirs pret visu ir pilnīgi vienaldzīgs. Bet šī vienaldzība zēnam var kļūt bīstama. Ir taču skaidrs, ka 5.a klases pulciņa pionieri neļaus traucēt darbu nevienam, it īpaši, ja tas ir viņu klases biedrs. Kazimiram derētu iegaumēt padomju rakstnieka M. Zesteva vārdus: «. . . Pats stiprākais cilvēks ir vājāks par kolektīvu, un viņš vai nu pakļausies šā kolektīva prasībai, vai galīgi pazaudēs visus savus draugus un biedrus un paliks viens.» Bet cilvēks nedrīkst palikt viens, bez kolektīva. Augt viens var tikai koks... Tikai koks var augt viens... 1963.12.17 Pionieris L. BRIEDE 📌 DĀVANA SKOLAI
Mācību gads bija beidzies, Brīvdienas! — priecājās pionieri, un viņiem pretī smaidīja siltā saulīte, aicinādama doties pārgājienos. Likās, Ādažu astoņgadīgā skola kļūs tukša un atstāta. Bet nē! Drīz vien skolas darbnīcā sākās spraiga darba troksnis: 6. un 7. klases zēni bija apņēmušies izremontēt skolas metodisko kabinetu. Klaudzēja veseri, šad tad spalgi iedziedājās zāģis, un dienu pēc dienas radās kas jauns: plaukti, pakaramie kartēm un tabulām, moderns rakstāmgalds. — Tā būs dāvana mūsu skolai. — nolēma pionieri un centās visu paveikt glīti un gaumīgi.  Vēl tikai jāsakārto uzskates līdzekļi, tad Arvīds Ozoliņš, Jānis Jēkabsons, Valerijs Dombrovskls un Jānis Černovskis būs savu uzdevumu veikuši — jaunais metodiskais kabinets iepriecinās visus.
============================ |
Ādažu astoņgadīgās skolas vienības padome ieradusies kārtējā Nesamierināmo reidā. 7.a klases pionieri bez uztraukuma uzrāda savas burtnīcas un grāmatas - tās ir vislabākajā kārtībā.
1964.11.17 Pionieris
I. BIRKA
***
ĀDAŽU astoņgadīgas skolas pionieri: — Paies vasara, un atkal visi būsim kopā.
|
***
Pirmajā eksāmenā - labi
Kad Ādažu astoņgadīgās skolas mācību daļas vadītāja V. Poriete paziņoja par gaidāmajiem eksāmeniem, vispriecīgāk jutās tie audzēkņi, kas visu gadu bija mācījušies tikai labi un teicami. Piektajās un sestajās klasēs tādu bija 35. Pirmajā eksāmenu dienā vislabāk veicās 5.a klases skolēniem latviešu valodas rakstos. Eksāmenu lika 15 skolēni, novērtējumu «teicami» un «labi» saņēma 12. Priecājās skolotāja Biruta Virkava, laimīgi jutās viņas audzēkņi. Aritmētikas pārbaudījums sestklasniekiem lika vairāk palauzīt galvu. Sestajā b klasē no 20 audzēkņiem pieciniekus un četriniekus saņēma deviņi, bet 6.a no 22 astoņi. Visi 77 audzēkņi pārbaudījumu nokārtoja.
A. DZELME
* Darba Balss / 04.06.1969
📌📌📌
Vieglās un grūtās dienas
Vasarā neaizmirstiet mūs! Nāciet strādāt uz mūsu dārzniecību, pavasarī aicināja kolhoza priekšsēdētājs J. Kukelis. Sākumā zēni un meitenes baidījās: vai tikai viņi tiks galā. Ādažu darba darītāju labo slavu apkaunot nedrīkstēja. Uzmundrināja pionieru vadītāja Rita Ulpe: Gan jau pratīsit. Esiet tikai apzinīgi! Aizritēja diena pēc dienas, pagāja vasara. Visos svētkos Ādažu astoņgadīgajā skolā pašu cilvēks ir kāds no kolhoza vadības. Izņēmums nebija arī šī gada 1.septembris. Pie bērniem atkal atnāca priekšsēdētājs. Liels, liels paldies! Vilnis Briedis по 5a klases, viņa brālis Juris, Viļņa klases biedrs Tālivaldis, Skaidrīte Dzalbe no Vilņa klases sekmīgi aizstāja pieaugušos. Tiesa, tas nav nekāds brīnums, ka no lauku skolas tik daudz bērnu vasarā palīdz savam dzimtajam kolhozam. Turklāt lielākā daļa Ādažu skolas šī pavasara absolventu izlēma turpināt mācības lauksaimniecības tehnikumos un profesionāli tehniskajās skolās. Kolhoza brigadiera H. Ūdra dēls Ārijs iestājas Saulaines sovhoztehnikumā, Ilgonis Emsiņš Saukas mehanizācijas skolā, Roberts Iesalnieks un Gunārs Auzāns Apes profesionāli tehniskajā skolā... Kā tas panākts?
 |
| Svarīgi darbi šogad sagaida jaunos ļeņiniešus, kas gatavojas savas organizācijas 50 gadu jubilejai. Kā tos visus paveikt, kas būtu darāms vispirms un kas vēlāk lūk, par ko šobrīd domā Ādažu astoņgadīgās skolas direktore Velta Turina un vecākā pionieru vadītāja Rita Ulpe |
Vieglās un grūtās dienas
1970.09.09 Skolotāju Avīze
VINDEDZE, V.
============
VECĀKU RŪPES NEPIECIEŠAMAS
Aizvadītā mācību ceturkšņa nobeigumā Rīgas rajona Ādažu astoņgadīgās skolas I klases skolēniem bija līksmi svētki viņus uzņēma oktobrēnos. Bērni jutās priecīgi un apmierināti. Kā gan ne skolas liecībās, ko mazie saņēma pirmo reizi savā dzīvē, nevienam nebija divnieka. Klasē ir 26 audzēkņi, no kuriem 11 mācījušies tikai labi un teicami. Tātad pirmais darba cēliens, strādājot pēc jaunajām mācību programmām, pabeigts sekmīgi. Bet vai to panākt bija viegli? Grūtību bija ļoti daudz. - saka klases audzinātāja J. Sķiliņa. Un jāatzīst, ka to pārvarēšanā lielu palīdzību sniedza gan klases vecāku komiteja, gan atsevišķu audzēkņu tēvi un mātes, kas uzmanīgi sekoja savu bērnu mācību gaitām. Zināmus sarežģījumus skolotājas J. Šķiliņas darbā, acīm redzot, radījis apstāklis, ka pagājušajā mācību gadā viņa pati nav vadījusi pašreizējo pirmās klases audzēkņu sagatavošanas nodarbības. Šo uzdevumu veica skolotāja A. Lejniece. Protams, pirms mācību gada sākuma viņa tagadējo audzinātāju sīki iepazīstinājusi ar katra skolēna īpatnībām. Jau sagatavošanas nodarbību laikā kļuva skaidrs, kuri no vecākiem patiesi interesējas par to, lai viņu bērni mācībās gūtu labas sekmes, pastāsta skolotāja A. Lejniece. Iepriecināja fakts, ka pozitīva attieksme pret skolas rīkotajiem pasākumiem, pedagogu sniegtajiem padomiem un norādījumiem bija ne tikai nākamo skolēnu māmuļām, bet arī dažiem tēviem, piemēram, J. Šehtelim un O. Jaunkalnam. Vairākums vecāku aktīvi piedalījušies skolotājas B. Virkavas vadītajās pedagoģiskās fakultātes nodarbībās. Šeit viņi uzzināja, kādu apsvērumu dēļ izdarīti pārkārtojumi pamatskolas klašu programmās, iepazinās ar to būtību un saturu. Lekcijas par dažādiem tematiem lasīja gan skolas pedagogi, gan medicīnas un milicijas darbinieki. Pirmās klases audzēkņu vecāki visumā ir atsaucīgi pret skolas vajadzībām, saka skolotāja J. Šķiliņa. Piemēram. Gitas Bošas vecāki no skaidu plāksnēm pagatavoja glītu skapi, kur uzglabāt skolēnu sporta tērpus un individuālos dvielīšus, bet Vegas Valdmanes tētis finiera plāksni, kas izmantojama vārdu salikšanai no saliekamās ābeces burtiem. Bet visvairāk nepieciešamas tomēr ir vecāku rūpes par bērnu sekmīgām mācībām. Ja ģimenes locekļi sistemātiski kontrolē, kā mazais skolēns izpilda mājas uzdevumus, prot vajadzības gadījumā pareizi sniegt viņam palīdzību, tad varam būt droši par šī skolēna sekmēm. Mūsu klasē tādi bērni ir, piemēram, Iveta, Gunārs, Māris, Vega un citi. Juris Ādažu skolā ieradies no cita mikrorajona, kur bija dzīvojis vecmāmiņas uzraudzībā. Zēns nebija apmeklējis ne bērnudārzu, ne arī sešgadīgo bērnu sagatavošanas nodarbības skolu. Klases audzinātājai tas izraisīja pamatotas bažas par viņa sekmēm. Taču zēna vecāki izprata pieļauto kļūdu un tagad dara visu iespējamo, lai palīdzētu viņam atgūt nokavēto. Jurim un vēl dažiem citiem mazāk sekmīgajiem skolēniem iekārtotas īpašas papilddarbu burtnīcas lasīšanā un matemātikā. Tajās skolotāja ik dienas ieraksta vielu, kas bērnam jāatkārto un jānostiprina līdztekus kārtējiem uzdevumiem, kā arī norāda, kāda atzīme saņemta par iepriekšējo atbildi. Šos ziņojumus ik reizes paraksta vecāki. Tādējādi vienmēr tiek saglabāts kontakts starp skolu un ģimeni, un, kā jau teikts, visiem bērniem izdevies mācību ceturksni pabeigt bez neapmierinošām atzīmēm. Pilnīgi nesagatavotas mācībām izrādījās dvīņu māsas Aina un Skaidrīte, arī viņas nesen pārcēlušās uz Ādažiem no citas dzīves vietas. Mātei nebija pa spēkam sniegt meitenēm mācībās nepieciešamo palīdzību. Grūti bija arī pārliecināt viņu par to, ka labāk būtu, ja meitenes dzīvotu skolas internātā. Audzinātājai talkā nāca vecāku komitejas priekšsēdētāja M. Olšteina un komitejas locekles Z. Valdmane un A. Boša. Kopīgiem spēkiem izdevās panākt, ka meitenes tika iekārtotas vispirms pagarinātās dienas grupā, bet pēc tam internātā, kur mājas uzdevumu izpildi kontrolē pedagogi. I klasē vecāku sapulces notiek katru mēnesi, bet individuālas konsultācijas mācību un audzināšanas jautājumos var saņemt jebkurā laikā. Skaidrs, ka pašreiz, kad I klases uzsākušas darbu pēc jaunajām programmām, ģimenes atbalstam mācību un audzināšanas darbā ir ļoti svarīga nozīme. Sevišķi aktuāls šis jautājums kļūst lauku apstākļos, kur lielam skaitam bērnu nav iespējams apmeklēt pirmsskolas iestādes. Arī Ādažu skola, kaut gan tā atrodas pie galvaspilsētas ir lauku skola, un puse no tās gandrīz 400 audzēkņiem ir Ādažu kolhoza darbinieku bērni. Šādam skolēnu skaitam pašreizējās telpas kļuvušas krietni vien par šaurām, tāpēc ekonomiski spēcīgais dārzkopības un zvērkopības kolhozs paredzējis tuvākajos gados uzcelt jaunu skolu. Taču, kā paskaidro Ādažu astoņgadīgās skolas direktore V. Turina, par bērnudārza celtniecību nopietni domāts pagaidām neesot, kaut gan tuvākajā apkaimē tāda nav. I klasē ir tikai trīs skolēni, kam bijusi izdevība apmeklēt attālākās pirmsskolas iestādes. Skolotāja J. Sķiliņa šo bērnu sagatavotību vērtē pozitīvi. Par pārējo audzēkņu sagatavošanu skolai un par viņu turpmākajām mācībām I klasē liela daļa atbildības tātad tiek prasīta no ģimenes. Bet katram zināms, ka attieksme pret šo jautājumu ne visās ģimenēs ir vienlīdz nopietna un apzinīga. Dažāds ir skolēnu vecāku materiālais stāvoklis, izglītības un kultūras līmenis, un, šķiet, grūti būs panākt, lai ikviens no viņiem pilnībā īstenotu skolas izvirzītās prasības, jo īpaši bērnu sagatavošanā mācību gaitām. Vislabākais atrisinājums laikam gan būtu atvērt sagatavošanas klases, kā tas jau darīts, piemēram, Gruzijā. Bet pašreizējos apstākļos pedagogu uzdevums joprojām paliek —izvērst pārdomātu darbu ar vecākiem, panākot, lai viņi nopietni izturētos pret savu bērnu mācībām. Ādažu astoņgadīgās skolas I klasē par to tiek gādāts.
1970.11.11 Skolotāju Avīze
Krūze, В.
===========
VECĀKI PALĪDZ SKOLAI
Ādažu _astoņgadīgās skolas audzēkņu vecāki palīdzēja iekārtot jauno sporta laukumu. Fizkultūras skolotājas Līvijas Veises vadībā tēvi piedalījās vairākās talkās. Greiderists J.Vrubļevskis rūpīgi nolīdzināja basketbola laukumu. Lēkšanas sektoru ierīkoja H. Ozols, E.Jaunpirāns, V. Jakovecs Daudz strādāja arī P. Konrāds, E. Gumbelis, J.Strazdiņš, M. Mežeckis, E. Eglītis, iekārtojot skatītāju vietas pie volejbola laukuma. Divās talkās, pēdējā no tām notika aizvakar, iebetonēja stabus volejbola laukumā un balstus basketbola groziem. Jaunajā sporta laukumā būs arī šķēršļu josla un sporta pilsētiņa
VECĀKI PALĪDZ SKOLAI
1972.06.10 Darba Balss (Rīgas rajons)
Pavasara, L.
EJAM ZINĪBAS KRĀT
Tradicionālajai skolu pieņemšanas komisijai visas četras brauciena dienas bija pilnas rokas darba. Gaidot viesus, skolotāji bija cītīgi papildinājuši mācību kabinetos uzkrātās bagātības, ar lielisku izdomu un profesijas mīlestību rūpējušies kā skaistāk izveidot uzskates aģitāciju, lai audzēkņi 1. septembri izjustu kā lielus, gaišus svētkus. Ik rudeni labi sagatavotas Jaunajam mācību gadam bijušas Carnikavas, Turaidas, Stopiņu astoņgadīgās skolas, Zvejniekciema vidusskola. Šoruden tajās valda īpaši mājīga noskaņa. To rada labā kvalitātē izdarītais kosmētiskais remonts, pārdomātās un gaumīgās uzskates planšetes. Zvejniekciema vidusskolā gaiteni, kur atrodas latviešu valodas un literatūras mācību kabineti, rotā izcili gaumīgas planšetes par kopīgo tēmu «Grāmata zināšanu avots». Pašā pirmajā Leonīda Brežņeva domu grauds: «Nekas tā nepaceļ personību kā aktīva dzīves pozīcija.» Par Padomju valsts 60. gadskārtu vēstī materiāli «Brālīgo republiku literāti - draudzības stiprinātāji». lnternacionālisma domu pasaules robežās pauž planšete «Aizrobežu progresīvie rakstnieki», kurā atrodam Juliusa Fučika, Sent Ekziperī, Ernsta Hemingveja vārdus.
Turaidas astoņgadīgajā skolā blakus plakātam ar smaidošu skolēnu krāsaini uzraksti vēstī par čaklākajiem audzēkņiem, kas palīdzējuši sapost savu skolu 1. septembrim. Blakus Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša domai: «Draudzības spēks cilvēku stiprāku dara» fotoattēlos atainotā draudzības mozaīka vēstī par tikšanos ar citu republiku skolēniem. Par tautu draudzības jūtu ieaudzināšanu bērnos uzskatāmi parūpējušās arī Ādažu astoņgadīgās skolas pirmo triju klašu skolotājas Dzidra Ābola, Inta Anšmite un Vanda Daugaviete.Daudz gaišāki un mājīgāki nekā citos rudeņos kļuvuši vecās Saulkrastu vidusskolas ēkas gaiteņi un mācību telpas. Direktore Lidija Ozola stāsta, ka patīkamo izskatu skolai piešķīruši šefi — hidrometeoroloģisko aparātu rūpnīcas ļaudis. Vēl atlicis salabot jumtu, to darīt jau iesākuši kolhoza «Ādaži» būvbrigādes vīri. Arī Ropažu vidusskolā patīkami smaržo pēc svaiga krāsojuma. No jauna iekārtota ēdnīca un profesionālās orientācijas kabinets. Ļoti pateicīga par atsaucību esmu kolhoza «Ropaži» priekšsēdētājam Arvīdam Dārziņam un arodbiedrības komitejas priekšsēdētājai Rudītei Jaunslavietei. Tāpat šķirnes putnu audzētavas «Savienība» direktoram Verneram Lediņam, kas atļāva nopirkt iekārtu skolas ārsta kabinetam, stāsta vidusskolas direktore Ruta Venska.
A. Neiburga
* Darba Balss / 31.08.1982
 |
| Mazais Ainārs gan skolā vēl neiet, tomēr jau palīdz savai mammai — skolotājai Annai Tretjakovai. |
BĒRNI PALĪDZ
Uz skolas kāpnēm satiekam zēnus - nupat beiguši nest solus. Ko lai tagad darām? - nepacietīgākie steidzas noprasīt. Klases izremontētas. Grīdas vēl žūst, bet var jau sākt kārtot solus, mēbeles. Kad piektdien apciemojām Ādažu astoņgadīgo skolu, ko tikko bija atstājusi pionieru nometne, mācību pārzine V.Poriete pastāstīja, ka bērni čakli palīdz uzpost telpas un apkārtni jaunajam mācību gadam. Līdz šim viņi strādāja ceturtdienās un piektdienās, bet no nākamās nedēļas (tātad pašlaik) būs ik dienas. Sevišķi lielākie - astotā klase. Skolēni jau sakārtojuši katrai klasei jaunās mācību grāmatas, bibliotekārei palīdzēja inventarizēt. Krāšņa pasaule tagad ir skolas izmēģinājuma lauciņš. Puķes zied, itkā košumā viena ar otru sacenzdamās. Tas ir īsts paldies mazajiem puķkopjiem. Dobēs briest dārzeņi. Nekur ne zālītes. Pavasarī dārza malā ierīkots pat akmensdārzs. Arī te audzēkņi gūst zināšanas, gādā par to, lai viņu stādījumi ko mācītu arī citiem. Šoruden skolai ir jauna ģērbtuve - katrai klasei sava telpa iekārtota pagrabā, bet otrā stāvā, kur agrāk bija ģērbtuve, paredzēts atpūtas stūrītis, lai bērniem brīvā brīdī bezmērķīgi nevajadzētu klīst pa gaiteni, «stutēt» palodzes. Kolhozs «Ādaži» piešķīris līdzekļus inventāra iegādei vajadzīgākie ir skapji. Iegādāti tehniskie līdzekļi - epidiaskopi, magnetofons. Pirms nedēļas notika skolas vadības sēde, apspriežot jaunā mācību gada darba plānu. Pedagogi varēs strādāt sekmīgi: darbmācības skolotājs J. Dzirkalis, matemātiķes A. Stelmaka, D. Ķikāne, krievu valodas pasniedzēja R. Stinkule beiguši kvalifikācijas celšanas kursus. Kopā ar sava pulciņa dalībniekiem nometnē pie Gaiziņa ir orientieriste skolotāja Inna Vetrova. Viņas audzēkne šajā sporta veidā Ruta Konrāde šovasar apmeklēja Ungāriju tā bija «medaļa» par labajiem sasniegumiem, piebilst V. Poriete.
I.Būmane
* Darba Balss / Jaunajam mācību gadam gatavojoties / 19.08.1971
📌📌📌
Šie Ādažu astoņgadīgās skolas zēni var būt pilnīgi apmierināti ar sevi, ar visu savu dzīvi. Skolas gads aizvadīts labi, liecībā par ziemas darbu ir tikai labas un teicamas atzīmes. Arī vasara sākusies interesanti. Par izveicīgu darbu kolhoza dārzniecībā viņus slavē gan biedri, gan kolhoznieki, bet brīvo laiku var pavadīt pēc izvēles. Ja patīk — ej uz Gauju makšķerēt, var arī paklejot pa mežiem. Bet zēni ir biedriski, tādēj viņi vislabprātāk pavada laiku biedru pulkā.
|
***
LAI VAROŅI DZĪVOTU MŪŽOS
Nesen Rīgas rajona Ādažu astoņgadīgās skolas jaunie ļeņinieši uzzināja, ka Lielā Tēvijas kara varonis majors Viktors Osis ir viņu novadnieks. Nostaigājis tālus kara ceļus, majors krita cīņās pret vācu fašistiem Kurzemes «katlā». Pētījot varoņa dzīves un cīņu gaitas, jaunieši tikās ar Viktora māmuļu, kura pastāstīja daudz interesanta par savu dēlu, kā arī nodeva skolēniem fotouzņēmumus un citus materiālus, kas tagad sakopoti albumos un majoram Osim veltītajā piemiņas stendā. Aizvadītajā gadā Ādažu astoņgadīgās skolas pionieru vienību nosauca Viktora Oša vārdā. Mazie ādažnieki sarakstās ar Zvejas vidusskolu, kur mācījies Viktors Osis. Gatavojoties Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. gadadienai, pionieri nolēmuši savākt jaunus materiālus par cīņām sava ciema apkārtnē, par iedzīvotājiem, kuri piedalījušies Lielajā Tēvijas karā. Jaunie ļeņinieši sarakstās un draudzējas arī ar Padomju Armijas karavīriem. ATTĒLA: pie Rīgas rajona Ādažu astoņgadīgās skolas jauniešiem ciemos atbraucis karavīrs Georgijs Bistrovs. 8. klases komjaunieši Aina Greidāne un Aldis Sausiņš iepazīstina savu viesi ar pionieru savāktajiem materiāliem.
O. GUNDARA teksts
NO REPUBLIKAS MALU MALĀM
1967.04.05 Zvaigzne
pie Rīgas rajona Ādažu astoņgadīgās skolas jauniešiem ciemos atbraucis karavīrs Georgijs Bistrovs. 8. klases komjaunieši Aina Greidāne un Aldis Sausiņš iepazīstina savu viesi ar pionieru savāktajiem materiāliem.
======================
Mums dārga varoņa piemiņa
Ādažu astoņgadīgās skolas pionieri cīnās par to, lai mūsu skolas vienībai piešķirtu majora Viktora Oša vārdu. Divdesmit divus gadus vecā padomju armijas majora tēvs bija ādažnieks, cīnītājs revolucionārs. Viņš aktīvi piedalījās 1905. gada notikumos, par ko tika izsūtīts trimdā uz Zeju. Tur viņš nodibināja ģimeni, tur piedzima dēls Viktors. Jaunietis ar labām sekmēm beidza vidusskolu un iestājās S. Kirova Urālu Industriālajā institūtā. Pēc gada Viktoru iesauca Padomju Armijā. Dienēt neiznāca ilgi. Viņš sāka strādāt par ģeogrāfijas skolotāju Zejas skolā. Karš pārtrauca iesāktās dzīves gaitas. Jaunietis atkal uzvilka karavīra šineli. Viņš pabeidza karaskolu un devās uz fronti. Jaunais, spējīgais virsnieks sekmīgi izpildīja pavēlniecības uzdevumus. Neparasti ātri viņš kļuva par pulka komandieri. Ar savu pulku Viktors Osis nostaigāja uzvarām vainagotu kaujas ceļu. Viņš cīnījās pie Volgas, piedalījās Besarābjias, Ukrainas, Latvijas atbrīvošanā, palīdzēja izdzīt fašistus no mūsu republikas galvaspilsētas. 1945.gada martā majoru Viktoru Osi smagi ievainoja, un viņš mira Jelgavas hospitālī. Ādažu skolēniem par drosmīgā latviešu strēlnieka dzīvi un kauju gaitām pastāstīja varonīgā cīnītāja kauju biedrs, republikas Kara komisariāta politiskās daļas vadītājs majors V. Miķelsons. Viņš stāstīja, ka majora V. Oša apbrīnojamā drošsirdība bija labi zināma arī ienaidniekam. Vācieši daudzkārt ar skaļruņu palīdzību aicinājuši strēlnieku padoties, taču atbildes vietā vienmēr saņēma ložu krusu. Tikšanās laikā Ādažu pionieri par savas vienības goda biedru uzņēma majoru V. Miķelsonu. Pēc viņa ieteikuma Ādažu skolēni sāka sarakstīties ar Zejas vidusskolu. Tajā vēl tagad strādā skolotājs Suharevs. Viņš ādažniekiem ar dziļu sirsnību atrakstīja par sava bijušā skolēna un vēlākā darba kolēģa Viktora Oša gaitām skolā. Ādažu pionieri grib izaugt tikpat uzņēmīgi, drosmīgi cilvēki, kāds bija majors Viktors Osis. Tagad par Ādažu pionieru tuvu draugu kļuvusi Viktora Oša māmuļa Lūcija Ose, kas dzīvo Ogrē. Uzvaras svētkos viņa apsolīja atbraukt pie ādažniekiem viesos. Ceram, ka līdz šai vienības sanāksmei būsim paveikuši mūsu iesākto darbu un vienībai godam nopelnījuši varonīgā Padomju Armijas cīnītāja majora Viktora Oša vārdu.
1966.03.11 Darba Balss (Rīgas rajons)
Ulpe, R. Ādažu astoņgadīgās skolas vecākā pionieru vadītāja
Ulpe, R. Ādažu astoņgadīgās skolas vecākā pionieru vadītāja
====================
***
Mūsu Tālis
|
***
***
Lai pietiek izturības
Kolhoza «Ādaži» mājīgajā kultūras namā aizsākās jauna tradīcija. Cik daudz pirms tam tika domāts un spriests, cik šaubu pārvarēts un vēlēšanos izsvērts, lai katrs astotās klases audzēknis izvēlētos nākamo vidējo mācību iestādi, zina tikai paši skolēni, viņu vecāki, klašu audzinātājas B. Virkava un R Zeibota. Kad lielie bērni kopā ar vecākiem atnāca saņemt ceļazīmi uz nākošo skolu, tas katram bija skaidrs. Direktore V. Turina stāstīja par iespējām iegūt vidējo izglītību mūsu zemē, par visprogresīvāko lēmumu pasaulē - to iegūt katram jaunietim. Ar mācībām vidusskolā savus nākamos audzēkņus iepazīstināja Rīgas 63. vidusskolas audzinātāja L. Jofe, Ādažu skolas absolvente 10. klases audzēkne R. Konrāde stāstīja, kā viņa spēj savienot mācības vidusskolā ar aktīvu piedalīšanos orientēšanās sportā. Veiksmīgu turpmāko izglītības ceļu nākamajiem absolventiem novēlēja arī kolhoza «Ādaži» valdes priekšsēdētājs A. Kauls. Saimniecības vadītāja un sabiedrisko organizāciju atsaucība pret skolu izpaudusies ne tikai šai notikumā. Valdes sēdēs ar grāmatu veltēm sveikti čaklākie audzēkņi, nopietni runāts ar laiskajiem un viņu vecākiem. Izvēlēties nākamo profesiju absolventiem palīdz arī citu saimniecību vadītāji un speciālisti. Parasti viņi ierodas skolā pēc pedagogu aicinājuma. Ādažos notika otrādi. Kādā pavasara dienā Ādažu, Carnikavas, Vangažu skolās atskanēja telefona zvans un laipni uzaicināja astoto klašu audzēkņus uz kultūras namu. Carnikaviešiem un vangažniekiem pat autobusu pretī atsūtīja. Sarunā par nākamā dzīves ceļa izvēli un tautsaimniecības profesijām piedalījās kolhoza galvenais agronoms I.Vēveris, mehānisko darbnīcu galvenais inženieris J.Mālzems, galvenā ekonomiste M.Birze, valdes priekšsēdētājs A. Kauls un partijas komitejas sekretāre D.Dzirkale. Viņi ne vien iepazīstināja ar savām un citām saimniecībā nepieciešamajām specialitātēm, bet arī silti aicināja jauniešus atgriezties strādāt dzimtajā ciemā. Pāris dienas pēc šīs sanāksmes Ādažu skolas 8.a klases zēni R.Iesalnieks un J.Koks paziņoja, ka izlēmuši kļūt par mehanizatoriem un ar kolhoza komandējumu doties mācīties Preiļu lauksaimniecības mehanizācijas profesionāli tehniskajā vidusskolā. Abas astotās klases beidz 59 audzēkņi 32 no viņiem nolēmuši tālāk mācīties vidusskolā, 8-tehnikumos, 15-profesionāli tehniskajās vidusskolās, 3 - profesionāli tehniskajās skolās. Drīz pirmās skolas zvans aicinās uz pēdējo stundu. Eksāmeni pārbaudīs zināšanas, tālākais ceļš - apņēmības ciešumu.
A. Neiburga
* Darba Balss / 13.05.1975
***
Stāstām par Republikas pionieru 12. salidojuma delegātiem
Ādažu astoņgadīgās skolas 5. klases pionierei Ilzei Zeibotei ļoti patīk darboties kopā ar oktobrēniem. 2. klasē viņa ir zvaigznītes vadītāja.
Ādažu astoņgadīgās skolas 5. klases pionierei Ilzei Zeibotei ļoti patīk darboties kopā ar oktobrēniem. 2. klasē viņa ir zvaigznītes vadītāja.
 |
| Ilze Zeibote |
 |
| Ģirts Jēkabsons |
Un pie tam «Dinamo» sporta skolā. Varbūt dienās būs tāds pats kā Balderis, par viņu spriež. Tad jau droši vien visu laiku paņem treniņi? Kur nu! Ģirts vēl ir pulciņa padomes priekšsēdētājs, IDK «Planēta» aktīvists, kopā ar savu aģitbrigādi, kas skolas konkursā ieguva pirmo vietu, uzstājas zvejnieku kolhozā «Carnikava» un vecākiem mājās vienmēr pārnes liecību ar labām un teicamām atzīmēm.
|
========================
* Darba Balss / Automaģistrālēs / 14.06.1984
***
Parādīt katram īsto ceļu
Ādažu astoņgadīgās skolas partijas pirmorganizācijas ik dienas rūpju centrā ir vispārējās vidējās izglītības realizēšana, skolēnu komunistiskā audzināšana. Partijas pārskata sapulcē komunisti iztirzāja šī darba veiksmes, izvirzīja galvenos uzdevumus šim mācību gadam. Pagājušo mācību gadu skolas kolektīvs beidza ar 98,5 procentu sekmību. Visi astoto klašu audzēkņi turpina mācīties, lai iegūtu vidējo izglītību. Tas panākts neatlaidīgā ikdienas darbā gan ar skolēniem, gan viņu vecākiem. Veiksmīgi strādāja 8.a klases audzinātāja Biruta Virkava. Visi 39 viņas audzēkņi, kas pirms astoņiem gadiem iestājās pirmajā klasē, pavasarī beidza skolu un mācās tālāk, pie tam 60 procentu vidusskolā. B. Virkava šo klasi audzināja visu laiku, viņa prata iedziļināties bērnu raksturos, atrast katram īsto pieeju, izraisīt kolektīva kopīgo atbildību par katra skolēna sekmēm un uzvedību. Klašu audzinātāju metodiskā komisija, ko vadīja komuniste Velta Turina, virzīja darbu tā, lai audzinātāji izpildītu svarīgākos uzdevumus, kas paredzēti programmā «Orientieris». Sevišķi daudz runāja ar astoto klašu audzēkņu vecākiem, iztirzājot vidējās izglītības nepieciešamību, katra nodomus par tālāko mācīšanos. Direktore V. Turina, pionieru vadītāja R. Ulpe un skolotāji cenšas veidot interesantas tradīcijas, sevišķu uzmanību veltot katra pasākuma emocionalitātei. Bijušo astoto klašu audzēkņi vēl ilgi atcerēsies ceļazīmju izsniegšanu uz nākamo skolu. Gandrīz visi aizgāja mācīties tur, uz kurieni saņēma nosūtījumu. Emocionālas izdevās tikšanās ar Lielā Tēvijas kara cīnītāju H. Suleimanovu. Uzvaras svētku svinības, kad atklāja obelisku Rīgas un Ādažu atbrīvotājiem pie Gaujas. Par jauku tradīciju veidojas oktobrēnu uzņemšana pionieros, trešās klases skolēnu pārcelšana ceturtajā klasē. Skaisti pēdējo zvanu organizē Baltezera pamatskolas skolotājas. Šīs skolas direktore komuniste Marija Jemeljančenko sevišķu vērību veltī audzēkņu nopietnai ievadīšanai skolas dzīvē, pirmo triju klašu programmas apgūšanai. Nopietnu atbalstu mācīšanā un audzināšanā skolai sniedz kolhoza «Ādaži» valde un partijas pirmorganizācija. Valdes sēdēs apsprieda skolēnu sekmes, runāja ar vecākiem, kas nerūpējas par bērnu audzināšanu. Par tradīciju kļuvusi centīgo skolēnu apbalvošana. Šajā mācību gadā remontiem un kabinetu pilnveidošanai piešķīra 10 000 rubļu. Ar saimniecības valdes lēmumu katrai klasei, kabinetam izvirzīti šefi, kas palīdzēs mācību līdzekļu pilnveidošanā un skolēnu komunistiskajā audzināšanā. Pirmorganizācijas sekretāre R. Ulpe atzina, ka šauru telpu dēļ vēl visas stundas nenotiek kabinetos, tātad kabinetu sistēmas priekšrocības neizmanto pilnīgi. Rajona Tautas izglītības nodalas inspektore V. Dorožkina, kas piedalījās sapulcē norādīja, ka vēl daudz darāms mācību uzskates līdzekļu, izdales materiālu papildināšanā. Kopējā rajona, skolu mācību kabinetu vērtējumā no Ādažu skolas tikai meiteņu darbmācības kabinets (skolotāja J. Šķiliņa) ieguva otro vietu, pārējie - zemākas vietas. Par vienu no galvenajiem šī mācību gada uzdevumiem skolas komunisti izvirzīja darbu ar grūti audzināmajiem skolēniem, sevišķu vērību pievēršot darbam ar šo audzēkņu vecākiem. Par to lēma arī pedagoģiskās padomes sēdē. Pēc ieteicamās programmas katrā klasē divas trīs reizes ceturksnī notiks nodarbības tiesiskajā audzināšanā. Bibliotēkā iekārtos stūrīti attiecīgai literatūrai. Lai audzinātu pareizu izpratni par jēdzienu padomju pilsonis, katram skolēnam uzdos izpildīt sabiedrisku pienākumu, organizēs piedalīšanos sabiedriski derīgā darbā. Zināšanu padziļināšanai visos mācību priekšmetos rīkos Olimpiādes skolā, piedalīsies rajona konkursos. Arī šajā mācību gadā skolas vadība un skolotāji komunisti rūpēsies par vidējās vispārējās izglītības realizēšanu. Ietekmīgs audzināšanas pasākums ir astoto klašu audzēkņu raksturojumu apspriešana. Pirmoreiz to izdara pirmā mācību ceturkšņa beigās, otrā ceturksnī atkārto. Apspriešanā piedalās gan audzēkņi, gan viņu vecāki. Tiek runāts par nākamo skolu, ko katrs izvēlēsies pēc astotās klases beigšanas. Šī darba galvenais uzdevums, lai katrs audzēknis iegūtu vidējo izglītību, lai skolā izraudzītā nākamā profesija katram izrādītos piemērotākā visai darba dzīvei.
A. Neiburga
* Darba Balss / 01.11.1975
***
Ko domā citi?
Mūsu skolā jauno sienas avīzi vienmēr gaidām. Redkolēģija un redaktore — 7. a klases pioniere L. Kušle prasmīgi parāda skolas dzīvi, atsedz trūkumus. Iepriekšējā numurā kritizēja meitenes, kas valkāja uz formas tērpiem lielas, baltas apkakles. Karikatūra radīja strīdus un asas debates. Kritikas rezultātā lielās apkakles tomēr pazuda. Bet dažas meitenes palika tādās domās, ka svētku dienās var atļauties tās atkal piešūt. Kā tas ir citās skolās?
I. EMSIŅA, Ādažu astoņgadīgās skolas pionieru vienības priekšsēdētāja
* Darba Balss / 31.03.1961
***
* Darba Balss / 06.01.1970***
Ar kolhoza komunistu palīdzību
No saimniecības «Ādaži» 240 komunistiem ceha organizācijā Ādažu astoņgadīgajā skolā darbojas tikai septiņi. Taču, kā pārskata un vēlēšanu sapulcē uzsvēra partijas komitejas sekretāra vietniece Pelageja Ose, viņi strādā ļoti atbildīgā iecirknī. Pedagogu zināšanas un neatlaidība ikdienā atdotas skolēnu izglītošanai un audzināšanai. Mūsu dienās šo nozīmīgo darbu darot arvien lielāku svaru iegūst šefu organizāciju līdzdalība audzināšanas uzdevumu risināšanā. Tāpēc gan pirmorganizācijas sekretāres Ritas Ulpes pārskata ziņojumā, gan komunistiem uzstājoties debatēs doma par sadarbību izskanēja vēl un vēl. Kolhoza «Ādaži» komunistu līdzdalībai skolēnu darba audzināšanā un profesionālajā orientācijā vairākos gados uzkrājusies pozitīva pieredze. Ik vasaru saimniecībā organizētās skolēnu darba un atpūtas nometnes ieguvušas gan audzēkņu, gan viņu vecāku atzinību. Pavadīt šo laiku kopā ar audzēkņiem labprāt uzņemas pedagogi. Prasmīgi darbu un atpūtas pasākumus organizē pieredzējusī nometnes vadītāja skolotāja Biruta Virkava. Šovasar nometne darbojās divās maiņās — no jūnija vidus līdz 9. augustam. Strādāja 120 skolēnu. Vērtējot sociālistisko sacensību, ievēroja padarītā darba daudzumu, kvalitāti un uzvedību. Šefību par klases kolektīvu «Ādažos» uzņemas nevis atsevišķs speciālists, bet saimniecības ražošanas nozare. Pastāvot šādām kolektīvām rūpēm ir daudz vairāk iespēju darba audzināšanas un profesionālās orientācijas izvēršanai. Savukārt kolhoznieki jūt lielāku atbildību pret savu nākamo maiņu - bērniem. Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma notika kopīga skolotāju un saimniecības nozaru speciālistu sanāksme. Tajā piedalījās kolhoza valdes priekšsēdētājs Alberts Kauls, partijas komitejas sekretāre Daina Dzirkale un citi atbildīgi darbinieki. Kopīgās sarunas mērķis - kā palīdzēt skolotājiem audzināšanas jomā. Runājot debatēs, sekretāra vietniece ideoloģiskajā darbā Irina Savkova vēstīja par sadarbības rezultātiem. Dažādos tehnikumos, saņemot saimniecības stipendiju, mācās 41 jaunietis. Pēc specialitātes iegūšanas viņi atgriezīsies darbā dzimtajā saimniecībā. Profesionālajā orientācijā daudz palīdz tikšanās ar darba pirmrindniekiem, sarunas par viņu profesijām, ekskursijas uz kolhoza fermām, dārzniecību un citiem objektiem. Skolotāja minēja nozīmīgu faktu: audzēkņi arvien vairāk iedziļinās saimniecības darba nozarēs, dodoties palīgā ražas novākšanas talkās, jūtas kā savējie, zin, ko un kā darīt. I. Savkovas audzināmās 6.b klases zēni aizrautīgi interesējas par mehanizatora profesiju. Tas katrā ziņā arī šefu nopelns. Šogad skolā darbosies jauno mehanizatoru, lopkopēju un naturālistu pulciņi. Jaunais fizikas skolotājs komjaunietis. Jānis Brencis apņēmies izveidot tehniķu pulciņu. Lietišķi un paškritiski komunisti analizēja idejiski politiskajā un tikumiskajā audzināšanā padarīto, meklējot atbildes, kāpēc nav pietiekamas atdeves kādā darba aspektā. Sekmība pagājušajā mācību gadā sasniedza 98,4 procentus. Ir četri otrgadnieki. Divus audzēkņus nācās nosūtīt uz speciālo skolu. Viņi nebeidza 8. klasi. Vērojams, ka daži skolēni gan labprāt strādā fizisku darbu, turpretī zināšanas apgūst kūtri. Bažas sagādā dažu audzēkņu uzvedība. Tie nāk no ģimenēm, kurās vecāki neveltī pietiekamu uzmanību bērnu audzināšanai, nekontrolē viņu nodarbošanos brīvajā laikā. Tāpēc, kā uzsvēra skolas direktors Felikss Circenis, vēl jāpilnveido darbs ar ģimenēm. Nepieciešami tās izpētīt jau sākumā, tiklīdz bērns ierodas skolā. Laikus iedarbojoties, var novērst nepatikšanas, kas sākas ar pusaudžiem vecākajās klasēs. Pastāvot ciešai sadarbībai ar kolhoza ražošanas nozarēs strādājošiem, skolotājiem aktīvāk jāizmanto cehu partijas organizāciju palīdzība un ietekme. Nevar nepievienoties P. Oses izteiktajai domai, lai ietekmētu grūti audzināmos bērnus, klašu audzinātājiem nenogaidīt, bet tūlīt aicināt talkā šefus. Sarunās par audzēkņu uzvedību arvien aicinām piedalīties nozaru partijas organizāciju sekretāri. Savukārt iecirkņu padomēs, apspriežot audzināšanas jautājumus, nepieciešami piedalīties skolotājiem, Šāda mijiedarbība katrā ziņā palīdzēs. Vairāki komunisti ierosināja visiem skolotājiem iepazīt sociālistiskās sacensības partneru — Carnikavas astoņgadīgās skolas mācību kabinetus un pieredzi audzināšanā. Desmit gadus Ādažu astoņgadīgās skolas partijas organizāciju vada vecākā pionieru vadītāja Rita Ulpe. Komunisti augstu vērtē viņas darbīgumu, mērķtiecību, iejutību pret kolēģiem. Tāpēc par sekretāri atkārtoti ievēlēja R. Ulpi, par viņas vietnieci ideoloģiskajā darbā - I. Savkovu.
A. Neiburga
* Darba Balss / 22.09.1979
***
Par priekšzīmīgu bērnu audzināšanu
Izolde Kokina ir biežs viesis Ādažu astoņgadīgajā skolā jau no 1955. gada, kad 1.klasē sāka mācīties viņas dēls Arnis. 1960. gadā uzsāka skolas gaitas arī Arņa māsa Silva. Kaut arī dēla un meitas audzināšana skolai nesagādāja nekādas grūtības, b. Kokina daudz interesējās par skolas dzīvi. Vecāku komiteja b. Kokinas vadībā skolai daudz palīdzējusi mācību darbā uz sēdēm izsaukti nesekmīgie skolēni, daudz runāts ar nesekmīgo vecākiem. Apmeklēdama stundas, b. Kokina vēroja, kā bērni apgūst jauno mācību vielu. Viņas vadībā noorganizēta vecāku pašdarbība, kurā iesaistījušies arī skolotāji. Izoldes Kokinas ģimenē vienmēr valda saticība. Bērni kopā ar māti piedalās visos ārpus klases pasākumos. Bērni ciena un mīl savu māti un dalās ar viņu gan priekos, gan bēdās.
* Darba Balss / 29.03.1964
***
Pienākumu pasaulē
Ādažu astoņgadīgajā skolā notika 1969. gada absolventu salidojums. Kādi kļuvuši mūsu bijušie audzēkņi pēc 10 gadiem? Vai mēs kaut mazliet varēsim redzēt audzināšanas darba augļus? Tamlīdzīgi jautājumi nedeva miera pedagogiem. Gaidītajā vakarā nāca Silva, Inta, Līga, Marija, Ruta, Ilga, Ausma, Mārtiņš, Tonijs... No kādreizējiem mazajiem knīpām izauguši cilvēki. Daži no viņiem jau paši mātes un tēvi. Viņi pārvērtušies ne tikai izskatā, izauguši arī garīgi un kulturāli. Visi kā tikko uzplaukuši ziedi daiļi jaunības skaistumā.
Silva Jasinska tikpat apzinīga kā kādreiz skolā. Turpinot tēva profesiju, viņa gatavojas kļūt par mežkopi ar augstāko izglītību, nākamajā pavasarī beigs Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Inta ļoti sabiedriska, laba organizatore. Arī šī tikšanās noris pēc viņu abu iniciatīvas. Mārtiņš 5.b klasē sagādāja diezgan daudz rūpju. Viņš kļuvis pavisam citāds pieklājīgs, smalkjūtīgs. Tonijs allaž bijis godīgs, savaldīgs, arī tagad var būt paraugs jauniešiem. Ruta atbraukusi no Smiltenes, kaut gan ir divu bērnu māte. Prieku raisa viņas vārdi: «1. septembrī sirdi pārņem savāds satraukums un gribas iet uz pirmo skolu, satikt skolotājus un draugus.» Marija, Līga, Vija iemācījušās skaistu dejas soli. Katrā kustībā redzama kulturāla stāja. Ausma un Ilga nopietnākas un klusākas, tomēr apmierinātas ar dzīvi un darbu. Mums, skolotājiem, liels prieks gan par zēniem, gan meitenēm. Daudz sirsnīgu vārdu izaugušie skolēni saka pirmajai audzinātājai Jautrai Sķiliņai. Gaumīgi un dāsni klātais galds liecina par labi apgūto kulinārijas māku, ko meitenēm iemācījusi pirmā skolotāja. Vecākā pionieru vadītāja Rita Ulpe atceras, kā salidojuma dalībniekiem veicās pionieru darbā. No kādreizējiem skolēniem izauguši mežziņi, tirdzniecības darbinieki, frizieri, šuvējas. Daži vēl turpina mācīties. Mēs, skolotāji, guvām patiesu prieku par jaunajiem, kas pratuši atrast dzīves mērķi, ieiet darba un pienākuma pasaulē, dzīvot skaisti un pilnvērtīgi.
Ā. Krūma. Ādažu astoņgadīgās skolas skolotāja
* Darba Balss / 05.01.1980
***
Mazs cilvēks nāk pie tevis, skolotāj!
 |
| Jautra Šķiliņa |
Ādažu astoņgadīgās skolas 2. klases audzinātāja Jautra Šķiliņa prot atbildēt uz neskaitāmajiem mazo cilvēku jautājumiem. Prata jau tad, kad, tikko vidusskolu pabeigušai, uzdeva mācīt zooloģiju un lielie zēni tīšām sadomāja grūtus jautājumus jauniņās skolotājas pārbaudīšanai. Toreiz viņa ļoti cītīgi gatavojās stundām, lai nezaudētu šajā «divkaujā». Gatavojas arī tagad. Jaunās programmas daudz vairāk attīsta skolēnu domāšanu, paplašina viņu redzeloku - tas ir nenoliedzami. Taču skolotājam jāstrādā ar «slapju muguru». Stundā ne minūti nedrīkst palaist vējā. Aritmētikā ir vieglāk. Matemātiskās darbības skolēni aptver ātrāk. Algebras un ģeometrijas viela viņiem patīk, šķiet interesanta. Latviešu valodas mācība ne vienmēr pavedas. Skolotāja Šķiliņa cenšas dot pēc iespējas vairāk saviem audzēkņiem. Mācoties par dzimteni klase devās ekskursijā uz Brīvdabas muzeju. Tur pašreiz papilnam rudens krāšņuma, jauks skats pāri Juglas ezeram, iepazina tautas senatnes folkloru. Skolotāja pati ļoti mīl dabas skaistumu un vēlas šo bagātību iedot arī saviem audzēkņiem. Pagājušajā mācību gadā viņa ar klasi aizbrauca uz «Sprīdīšiem». «Anneles stāstus» bija lasījuši daudzi.
Cits par citu traucas pirmais atrast Iršu dārzu, Sprīdīti. Pirmklasnieki apskatīja arī Jelgavas pili, bija Brāļu un Raiņa kapos. Šoruden Raiņa dienās 2. klasē notika, kā mēs pieaugušie, sacītu, literārā pēcpusdiena. Uzaicināja arī 1. un 3. klasi. Skolotāja B. Virkava stāstīja par Tautas dzejnieku, skolēni klausījās Raiņa bērnu dzejoļu un dziesmu ierakstus. Jauki bija. J. Sķiliņa vada darbmācību vecāko klašu skolniecēm un lietišķās mākslas pulciņu. Nesen gatavoja sakņu garšvielas zupai. Sīpolu rīvētāja gan dabūja izraudāties! Taču meitenēm šī nodarbošanās patika. Tāpat kā konservēšana un ēdienu gatavošana. Tad var likt piecniekus vien. Arī ādas apstrādātāji ir lieli entuziasti. Lūk, viens puišelis no 4. klases vai katru dienu nāk un prasa, kad sāksies nodarbības. Mācībās nemaz tik kārtīgs nav. No rītiem šad tad aizguļas. «Ādiņas» viņam interesē pa īstam. 7. klases meitenēm patīk keramika. Ja izdotos dabūt mālu, skolotāja mācītu veidot. Pagaidām tas vēl ir nākotnes sapnis. Lielākā daļa dienas paiet skolā. Mājas solis kā katrai sievietei. Vakaros, kad vīrs un meitiņa atpūšas, Jautra labo burtnīcas, gatavojas stundām. Skolotāja profesiju daudzi paļā. Dzīves biedrs arī dažreiz parūc: vai kautko mierīgāku nevarētu atrast? Ne prātā nenāk! Jautrai Šķiliņai ir labi šajā, nemierīgajā, grūtajā dzīvē. Jo vairāk esi atdevis, jo pretī iegūsti vairāk laimes. Vēl pēc gadiem bijušie audzēkņi raksta vēstules, apsveic Skolotāju dienā. Tad taču atceras labo, skaisto, derīgo, ko iemācījušies skolā. Divdesmit trīs gadi pavadīti skolotājas darbā, trīspadsmit no tiem Ādažos. Brīnumaini: puse, kur neesi ne dzimis ne uzaudzis, kļuvusi tik tuva. Tā mēdz būt, ja darbam atdota visa sirds.
L. Pavasara
* Darba Balss / 02.10.1971
***
VISI SKOLĀ
Ādažu astoņgadīgajā skolā jau agri pulcējās bērni. Katram rokās ziedi. Pulksten deviņos svinīgajā līnijā nostājas visi 419 audzēkņi. Svinīgo aktu atklāja direktore V. Turina. Viņa pastāstīja par to lielo darbu, ko veikuši vecāki, šefi un skolotāji, lai labi sagatavotu skolu jaunajam mācību gadam, pateicās palīgiem. Direktores vietniece mācību darbā V. Poriete aicināja sekmīgi mācīties, iepazīstināja ar jaunajiem uzdevumiem. Rajona Tautas izglītības nodaļas pārstāve G. Rozīte sveica skolas kolektīvu izglītības darbinieku vārdā. Labi mācīties novēlēja ciema padomes priekšsēdētāja J. Kukele un kolhoza «Ādaži» priekšsēdētājs J. Kukelis. Pēc tam audzēkņus un kolēģus sveica skolotāja M.Gridina. Ziedu klēpji iegūlās skolotāju rokās. Tas kluss solījums labi mācīties. Arī pie Ļeņina krūšu tēla skolēni nolika daudz košu ziedu, paužot pateicību Dzimtenei par laimīgo bērnību.
Ā. Platais
* Darba Balss / 05.09.1972
***
***
Mācību gaitas ievadot
Daudz prieka šajās dienās bija tiem Ādažu bērniem, kas noslēdza pirmsapmācību periodu Ādažu astoņgadīgajā skolā. Ciema kultūras komisija, ko vada skolotāja J.Tarvida, kopā ar skolu bija noorganizējusi skaistus bērnu svētkus nākošajiem 1. klases audzēkņiem. Kopā ar vecākiem viņi pulcējās skolas zālē. Viņus uzrunāja ciema padomes priekšsēdētāja D.Dzirkale. Skolas direktors M.Skripītis pastāstīja, kādi uzdevumi gaida nākošos komunisma celtniekus pirmajā mācību gadā. Pionieru vārdā mazos apsveica Aldis Sausiņš. Pēc tam viņi saņēma dāvanas - skolas somas, skaitāmos kauliņus un citas nākošajām mācībām vajadzīgas lietas, ko jaunajai audzei bija veltījuši Ādažu kolhoza, slimnīcas, skolas un citu organizāciju kolektīvi. Gan paši mazie, gan skolas audzēkņi bija sagatavojuši skaistu koncertu.
V. Turina
* Darba Balss / 05.06.1963
***
***
Ar sirdi pārdzīvots
Ādažu astoņgadīgās skolas skolotāju kolektīvs nav liels — kopskaitā 29 skolotāji. Kolektīvs kā jau visi, arī tā ikdienas darbi un uzdevumi gluži tādi paši kā citur skolās. Un tomēr - ne! Ikviens it kā līksmāks, smaidošāks, dzīvespriecīgāks nekā parasti: bet divi cilvēki ir kā pašas labestības, sirds siltuma un gaišuma simboli visu centrā. Gaidām savus, nu jau lielos, pieaugušos dēlus mājās no Padomju Armijas karavīru gaitām, jo ziņas par mājupceļu jau saņemtas - saka Rita Zeibote un Zigrīda Riekstiņa. Drēgnuma elpas apdvestas, nemīlīgas dienas, ikdienišķas darba gaitas, toties iekšējas dvēseliskas saules gaismas apmirdzētas, izgaismotas ikvienam no divdesmit deviņiem cilvēkiem. ikvienam gribas ik pa brīdim pajautāt: — Nu, kā? Vai varbūt jau atbrauca? Un sejās smaids, arī acis smaida. Ar sirdīm pārdzīvots, izjusts, ar saules siltumu piestrāvots laiks. Skolā divas nelielas aizdegtas liesmas, bet siltuma un gaismas pietiek visiem. Māmuļas smaida: — Atbrauca Andris un Ojārs! lzauguši, vīrišķīgi. Taču visus šis prieks sildīs vēl ilgi, ilgi un Jaungada egle degs spožāk, un Sala vectēvs būs mīlīgāks un devīgāks nekā citu gadu, bet pašu darba solis vēl raitāks, sirdis cilvēkmīlestības piestrāvotas. Liels, patiess prieks. Ar kādu brīnumaina pārmantojamības spēku tas ienāk cilvēku dzīvē!
žurnālistikas fakultātes klausītāja Dz. Ābola
* Darba Balss / 29.12.1981
***
***
***
Kopā ar vecāko paaudzi
Ādažu astoņgadīgajā skolā jau izveidojies par skaistu tradīciju rīkot kopējus vakarus ar Staļina kolhoza ļaudīm. Šāds sarīkojums kolhoza klubā notika arī PSKP XXII kongresa dienās. Todien uzņēma 30 pionierus. Trešajā klasītē tagad visi pionieru vecuma bērni uzņemti jauno ļeņiniešu saimē. Pulciņu nolēma nosaukt PSKP XXII kongresa vārdā. Pēc tam pionieri ziņoja partijas organizācijai, ko veikuši par godu kongresam. Skolēni iesēja 33,5 ha kukurūzas, kas devusi 520 cnt zaļās masas no hektāra, tāpat iesēja 5 ha cukurbiešu, bet pavisam ravēja un apkopa 10 ha dārzeņu. Daudz darīts ražas novākšanas periodā: novākts 10,5 ha kartupeļu, pārlasīts 7 t bumbuļu, vākti burkāni, kāļi. Lūk, cik daudz palīdzēts Staļina kolhozam! Klausoties par mazo čaklumu, sirds pielīst ar gaišu prieku un lepnumu par viņiem. Svinīgajai daļai sekoja pašu audzēkņu sagatavots koncerts. Pēc tam visi gāja rotaļās, dejoja.
O. Lapa
* Darba Balss / 27.10.1961
***
***
 |
Ādažu astoņgadīgā skola (bilde uzņemta foto pulciņa nodarbību laikā ap 1975.gadu )
|
***
* Darba Balss / 16.08.1967
***
Pie pirmajām krustcelēm
ARVIEN TUVĀK NĀK EKSĀMENU LAIKS!
Ievu ziedu laikā, kad citās klasēs jau domās par vasaras brīvdienām, astotajiem sāksies pārbaudes un izvērtēšanas laiks. Izlaiduma eksāmeni! Tie parādīs, cik dziļas ir astoņos gados krātās zināšanas, cik nopietni astoņqadīqās skolas beidzējs domājis par turpmāko ceļu dzīvē. Kādi šim nozīmīgajam brīdim tuvojas Ādažu astoņgadīgās skolas 8.a klases skolēni?
ROALDAM RIKAM mācības, kā arī profesijas izvēle nekad nav sagādājusi grūtības. Mazotnē, kad citi bērni šķirsta bilžu grāmatas, Roalds pārlapoja medicīniskas brošūras un atlantus. Toreiz vairāk pievilka ilustrācijas. Visa puiša dzīve saistīta ar domām par medicīnu — māmiņa strādā Ādažu zonālajā slimnīcā par ārsti terapeiti. Viņu mājā dzīvo slimnīcas darbinieki un rados bez mammas vēl trīs ārsti. Mammas brālis Valdis Danbergs ir otolaringologs Rīgā. Roalds tēvocim ļoti pieķēries un vēlas viņam līdzināties. Pēc stundām Roalds bieži ciemojas pie vectēva, piepalīdz apkopt dārzu. Vectēvs audzē puķes, un te Roalds var atrast darbus, kas iet pie sirds, kur var izmantot fizisko spēku. Ar brīvajiem brīžiem viss būtu skaidrs, bet kā ar mācībām? Patīk angļu valoda, padodas un viegli saprotama anatomija. Un ķīmija, kas nākošajam ārstam tik nepieciešama? Un algebra, un ģeometrija? Šie priekšmeti puisī izraisa dalītas jūtas — nepatīk «neērtie» uzdevumi, bet, ja kādu izdodas atrisināt, tad ir ļoti patīkami. Par godu jāteic, ka Roalds apzinās savas vājās puses, saprot, ka dažu labu reizi vienkārši noslinkojis, un tieši tāpēc izvēlējies Rīgas 1. vidusskolu, kur «visstingrāk ņem». Roalds grib pierast pie augsta prasīguma, lai pēcāk spētu sekmīgi studēt Rīgas Medicīnas institūtā. Tādu mērķtiecību var tikai apsveikt . . .
Trīs draudzenes — BAIBA EVERSE, VINETA IRBE un ANTRA SEVERE nolēmušas turpināt mācības Rīgas 7. vidusskolā. Viņas vieno nopietna attieksme pret mācībām, sistemātisks darbs. Ja Baibai un Vinetai mācības nekad nav sagādājušas grūtības, tad par Antru to nekādi nevar teikt. Uz skolu viņa atnāca vāji sagatavota, daudz ko nesaprata un nemācēja, bet meitene bija pacietīga. Kur vajadzēja, piestrādāja, padomāja rūpīgāk, un tagad Antras vārdu min labāko skolēnu skaitā. Katru vasaru viņa čakli strādājusi skolēnu darba nometnē. Kopā ar Vinetu dejo tautas deju ansamblī «Sprigulītis», un visas trīs darbojas sanitārajā pulciņā.
Trīs puišus: AIGARU GEREIŠU, ANDRI GAMBALATU un BRUNO CVETKOVU saista dažādu veidu tehnika. Nu jau piektais gads, kopš pie kolhoza darbnīcām izveidots jauno mehanizatoru pulciņš. Te puiši galvenā inženiera Abzalona vadībā apguvuši daudzas derīgas lietas. Vispirms bija jātiek galā ar teoriju. Jāapgūst traktora motora uzbūve, satiksmes noteikumi, nu beidzot pienācis laiks, kad praksē varēs parādīt iegūtās zināšanas. Viņi gatavojas jauno mehanizatoru sacensībām, kuras notiks 8. maijā. Bet, saņēmuši apliecību par astoņgadīgās izglītības iegūšanu, kopā dosies uz Jāņmuižu, lai izmācītos par kvalificētiem mehanizatoriem. Aigars uzaudzis «bagātā» ģimenē, kur bez viņa ir vēl četras māsas un trīs brāļi, un tehnikas mīlestība gandrīz vai šūpulī ielikta. Jau agrā bērnībā tētis, šoferis, ļāva Aigaram pieķerties stūrei un palīdzēt vadīt mašīnu, nenoguris atbildēja uz daudzajiem dēla «kāpēc?». Vēlāk, kad tētis strādāja uz traktora, atkal Aigaram rādīja, kā ar to apieties. Tad Aigars mēģināja ar traktoru braukt patstāvīgi un izdevās tīri braši. Skolā zēnu visvairāk interesē stereometrisku rasējumu konstruēšana. Šī prasme noteikti noderēs mehanizatora darbā! Kāpēc Aigars izvēlējies tieši Jāņmuižu? Te mācījies vecākais brālis Rihards, kas tagad strādā par autoinspektoru.
Un, kad 27. martā abi aizbrauca uz atvērto durvju dienu, ko rīkoja 2. lauku profesionāli tehniskā skola, Aigars bija sajūsmā. Plaša sporta zāle, koris, deju ansamblis, jauki dziedāja vietējais vokāli instrumentālais ansamblis. Vēl interesantāka paaudžu stafete turpinās Andra ģimenē. Savā laikā Jāņmuižā mācījies Andra tētis, patlaban mācās brālis, un šajā skolā vēlas iestāties arī pats.
Bruno interesi par tehniku atmodinājis krusttēvs, lauksaimniecības akadēmijas pasniedzējs. Būdams pēc profesijas inženieris mehāniķis, viņš bieži palīdzēja uzrīkot braucamos, bet Bruno savukārt palīdzēja krusttēvam Bet neba nu par tehniku vien puiši domā. Bruno cītīgi darbojas skolas radiopulciņā, ko vada fizikas skolotājs Brencis, uzbūvējis gaismas mūzikas iekārtu un tagad strādā pie akustiskajām kolonnām. Bez tam Bruno ir aktīvs šahists. Ik gadu viņš piedalījies Rīgas rajona šahistu sacensībās «Baltais tornis». Andris agrāk nodarbojās ar motokrosu, bet tagad aizdedzies ar radiopelingāciju. Ar šo tehnisko sporta veidu zēns sastapās pavisam nejauši .. Netālu no mājas, mežiņā reiz valdīja neparasta rosība, puiši ar antenām, komandas. Būdams īsts puika, Andris devās noskaidrot, kas tur notiek. Aprunājās ar puišiem, ar treneri un tagad darbojas DOSAAF pulciņā. Aigars mājās kopā ar brāli sporto, rīko minisacensības. Abiem brāļiem tās sagādā prieku un dod mundrumu. Sportojot, spēlējot šahu un darot daudz ko citu, puiši tomēr neaizmirst mācības un, kaut arī dažos priekšmetos zēnu sekmes varētu būt labākas, par sliņķiem viņus nu nekādi nenosauksi, kur pretī Māris Makarovs bieži vien, un ne bez iemesla, tiek pieskaitīts atpalicējlem.
Par nenopietno attieksmi pret mācībām liecina atzīmes. Ņemsim, piemēram, fiziku: 1. ceturksnī — 4, 2. — 5. 3. ceturksnī — 3. Zēnam nav nekādu noturīgu interešu. Uz dauzīšanos Māris ir nasks, bet strādāt ne ar galvu, ne rokām nav radis. Vēl daudz bēdīgāks stāvoklis ir ar JURI KUBULNIEKU un RAIMONDU ZAČU. Raimondam trešajā ceturksnī ir divnieks ķīmijā un ģeometrijā, bet Juris nesekmīgs divos eksāmenu priekšmetos — algebrā un ģeometrijā. Ko viņi domā darīt. Ja netiks pielaisti pie izlaiduma eksāmeniem? Par to zēni nav palauzījuši galvas, un solījums pa īstam saņemties, skan kā labi iemācīts dzejolītis. Kā gan viņi varēs saņemties mēneša laikā, ja nav varējuši visu astoņu gadu laikā? Kā pēkšņi kļūs uzcītīgi un iemācīsies visu gar ausīm palaisto? Juris mēģina taisnoties, ka nesekmīgs kļuvis tikai šajā mācību gadā. Bet vai tad iepriekšējos bēdīgi slavenā bezizmēra trijnieciņš nekliboja? Pie pastāvīga darba nav radis arī RAITIS ODIŅŠ. Tomēr viņš necenšas taisnoties, jo sapratis, ka palīdzēt sev varēs tikai pats. No mazotnes zēnam patīk zīmēt un nenoliedzami tas arī padevās. Dzima sapnis par mācībām J.Rozentāla mākslas vidusskolā. Šogad, kad skolā tika rīkota plakātu izstāde, Raitis tai gatavojās tik rūpīgi kā nekad. Aizrautīgi strādāja arī pie sambo plakāta. Jā, tieši treniņi sambo pulciņā norūdīja gribu, mācīja pacietību un izturību un — vīrišķību atzīties sev pašam, ka ceļš uz mākslas vidusskolu vismaz pagaidām ir slēgts. Tā slinkošana visai sāpīgi atriebās pašam. Tagad atliek viens ceļš — ar labām sekmēm un uzvedību beigt kādu citu mācību iestādi, un pēc tam atgriezties pie sava sapņa īstenošanas. Vai ievērojāt, ka skolēni, kuri lietderīgi prot aizpildīt savu brīvo laiku, arī labi mācās? Un otrādi — sliņķiem, kam mācīties «nav vaļas», arī brīvajā laikā ne ar ko negribas nodarboties. Tagad censties kaut ko radikāli mainīt attieksmē pret mācībām un vispār pret pienākumu tā kā par vēlu. Bet ar kādām domām, ar kādu apņemšanos turpināt savas izglītības gaitas, kad pirmās krustceles būs aiz muguras, par to der nopietni padomāt.
Bruno Cvetkovs (no kreisās), Andris Gambalats un Aigars Gereišs
Un te esam mēs visi, astotklasnieki, kuri drīz sacīs ardievas pirmajai skolai.
|
=====================
OPERĀCIJA "MAZULIS"
Mēnešu pārbaudes laiks. Te drīkst atnākt cilvēks, kas saprot, ka bērni ne tikai jāpaijā, bet arī jāmāca un jāaudzina. Tija atzīstas, ka pērnvasar iemantotas pirmās pedagoģiskās atziņas: «Nevajag par katru pārkāpumu sodīt, bet gan pamācīt. Lielie vienmēr par bērniem saka: viņi dara blēņas. Bet būtībā tās nav nekādas blēņas. Tā ir pasaules izzināšana.»
Meitenes ar nepacietību gaida atkal prakses laiku, taču viņu aizsākto sadarbību ar bērnudārzu ziemas mēnešos turpina Ādažu astoņgadīgās skolas zēni. Darbmācības stundās viņi zāģē, vīlē un krāso, līdz atkal gatava kāda rotaļlieta mazajiem. Bērnudārzā jau spēļu laukumā ir viņu darinātā lauku sēta ar visiem mājdzīvniekiem. Tagad skolotājs Jānis Dzirkalis ieteicis izveidot veselu ganāmpulku. Droši vien melnraibās gotiņas. Kā jau «Ādažos» ir. Kad tas būs apdarīts, jātaisa kastītes ķemmītei. Ideju viņiem pilna galva. Kā jebkuram no Ādažu cilvēkiem. Turpat netālu no bērnudārza ceļas jauna skola. Arī tā būšot skaista. Bet kolhoza priekšsēdētāja vietnieks Jānis Leicis sarunā teica šādus vārdus: «Ceļot bērnudārzu, saimniecība iztērēja milzum daudz naudas. Tāpat tagad jaunajai skolai. Taču mums nav žēl šo līdzekļu, šīs patērētās enerģijas, spēka. Tur. kur aug cilvēks, visam jābūt skaistam Tikai caur skaistuma izjūtu, caur pasaules uztveres tīrību, caur noteiktu ritmu nāk cilvēkā darba tikums, pieklājība, disciplīna, labestība.» Še teiktajā der ieklausīties.
| OPERĀCIJA "MAZULIS" |
1985.12.20 Pionieris Dzidra SMILTĒNA *** |
- BLĒŅAS?
- NĒ. PASAULES IZZINĀŠANA
Pa nakti bija uzsnidzis pirmais sniedzlņš. Zeme viegli balta. Gluži vai ar pūdercukuru nokaisīta. Tikai pērnās zāles kušķi kā pelēkas vecu vīru bārdas spītīgi slējās no šī gaišuma ārā. Sniegainā brīnuma mirkli nedrīkstēja laist garām. Tāpēc, tikko logā iesvīda diena, mēteli mugurā un ārā. Šoreiz daudz tālāk par sava Ādažu kolhoza bērnudārza «Strautiņš» sētas vārtiņiem. Pāri lielajam laukam. Līdz pat mežam. Tur, kur pavasaros viņi gāja lasīt zilās puķītes. «Kur tagad tās palikušas? Vai tāpat kā lāči guļ ziemas miegā?» Ieva grib zināt. «Bet kur putniem ir mājas?» doma neliek Gunāru mierā. Audzinātāja stāsta. Arī par to, ka daba ziemā ir dzīva. Tikai atpūšas. Krāj spēku pavasara augšanai. Tāpat kā bērni brīnumus. Tie palīdzot viņiem augt lieliem. Tagad viszinis bērnudārzā ir audzinātājas. Taču vasarā viņām palīgā atbildēt uz visiem Kāpēcīšu jautājumiem nāca arī meitenes no Ādažu astoņgadīgās skolas. Prakses laikā. Arī tagad dažreiz atnāk ciemos. Mazuļi viņas pazīst. Meitenes esot lasījušas viņiem priekšā grāmatas. Atklājušas pasaku brīnumus, taču tas nebija vienīgais darbiņš viņām. Ilze Brežge un Dace Valere atceras, kā darbojušās metodiskajā kabinetā. Tur tapuši uzskates līdzekļi matemātikas un lasīšanas nodarbībām. Tija Liepiņa, Sandra Jaunupe un Anda Balode ar lielu prieku strādājušas ziemas dārzā. Tur gluži kā botāniskajā dārzā aug milzīgas puķes, košumaugi. Mājo dažādi dzīvnieciņi: jūras cūciņas, papagaiļi, bruņurupuči, zivtiņas. Darba pieticis. Jālaista augi, jātīra būri, akvārijā jāmaina ūdens. Meitenes tikušas ar visu galā itin labi. Varējuši pat dārznieku atvaļinājumā aizlaist. Meitenēm vajadzējis arī doties uz netālo stalli, kurā mitinās bērnudārza zirdziņi — poniji. Vienam no tiem pavisam drīz atskries mazs kumeliņš. Tad mazuļiem būs jāiet to apraudzīt. Tijai gan vislabāk paticis strādāt grupiņā par auklīti. Tur kopā ar mazo dežurantiņu kārtojusi telpas, klājusi galdu ēšanai, novākusi traukus, palīdzējusi bērniem apģērbties pastaigai.
Kad iekritis brīvs brītiņš, spēlējusies ar mazuļiem. Reizēm aizmirsdama, ka ir vecāka par viņiem. Jutusies tāpat kā tolaik, kad pati vēl gāja bērnudārzā. Tikai ne šajā. Vecajā. «Strautiņš» uzcelts nesen. Viņai liekas, ka šis bērnudārzs — pats jaukākais brīnums. Te viss ir tik skaists un tīrs. Guļamtelpā dzeltenās gultiņas gluži kā pasakā par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem.
Kolhozā «Ādaži» bieži ierodas ciemiņi. Arī no ārzemēm. Viņi grib redzēt bērnudārzu. Tija pati bija klāt, kad atbrauca vācu viesi. Viņiem te ļoti patika. Viens teica, ka atkal gribētu būt bērns, lai tikai varētu dzīvoties šajā bērnudārzā. Kristiāna Tērauda prakses laiku strādājusi tur. kur top visi gardumi mazuļu vēderiem. Virtuvē. Viņas māmiņa šeit ir šefpavāre. Pie ēdienu gatavošanas Kristiāna gan tikusi tikai vienu reizi. Tad vajadzējis launagam izcept pankūkas. Ne jau kādu nieku, bet gan vairāk par četriem simtiem. Rāvusies nosvīdušu pieri. Kad bērni modušies no diendusas, varējusi likt galdā. Pārējo laiku nācies veikt dažādus palīgdarbus. Visbiežāk tīrīt saknes un mazgāt traukus. Tās četras stundas dienā paskrējušas tik ātri, ka negribējies nemaz vēl iet mājās. Prakses laikā ikviena no meitenēm uzdevusi sev jautājumu, vai gribētu šeit kādreiz strādāt? Viena otra sapratusi, ka laikam nevarētu. Tija un Evija gan domā: Ja vien būs iespēja, gribētu nākt un būt kopā ar bērniem. Bet Kristiāna, tāpat kā viņas māmiņa, — gatavot ēst. Meitenes apzinās arī, ka darbs šajā bērnudārzā ir grūtāks nekā jebkur citur. Bet «Ādažos» jau nekur par velti algu nemaksājot. Kuru katru darbā bērnudārzā arī nemaz neņem. Ne velti noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks.
«Tagad tikai ciemos,» ziemas dārzā ienākušas, domā meitenes.
Bērnudārzam būs pašam savs ganāmpulks. To darina zēni un skolotājs Jānis Dzirkalis.
 |
| Jānis Dzirkalis |
Pašiem savs suķis, gotiņa, jēriņš ... un arī suņuks lauku mājā.
| – NĒ. PASAULES IZZINĀŠANA |
1985.12.20 Pionieris
|
=================================
DAUDZI LAUKU SKOLU PIONIERI pirmo reizi salidojuma dienās ierauga Rīgu. Viss šķiet interesants. Neaizmirstamu iespaidu atstāj Latviešu sarkano strēlnieku muzejs, ekskursijas uz Rīgas fabrikām un rupnīcām. Durvis mazajiem ciemiņiem viesmīlīgi ver saldumu fabrikas «Laima» un «17. jūnijs», Popova radiorūpnīca, Rīgas elektrospuldžu rūpnīca, mopēdu rūpnīca «Sarkanā zvaigzne» un citas. KOLHOZĀ «ĀDAŽI» viesojas salidojuma delegāti no septiņām pilsētām. Partijas organizācijas sekretāre Daina Dzirkale vispirms iepazīstina pionierus ar jauno moderno klubu, kas atklāts Ļeņina 100. jubilejas priekšvakarā. Dzejnieks Jāzeps Osmanis kolhozam veltījis pat dzejoli:
Šīs stiprās sienas, ko cēlām mēs,
Tās dēlu acīs gaiši atmirdzēs.
Un mazdēli, kad dēliem blakus ies.
Tie mūsu celto namu augstāk slies.
Bērni uzzina arī, kādas ražas iegūst kolhozs, cik lieli ir izslaukumi.
Pagājušajā gadā ieguva caurmēra 3912 kilogrami piena no katras govs. Pirmā vieta, rajonā! Arī laukkopji var lepoties — 25,4 centneri no hektāra. Jaunieši nepamet kolhozu, kaut arī Rīga pavisam tuvu, bet turpina tēvu un vectēvu darbu. Pionierus pārsteidz milzīga dārzniecība. Te būs tik daudz gurķu, ka varētu noklāt visu ceļu no Ādažiem līdz Rīgai. Četrarpus hektāru atrodas zem polietilēna. Lielus ienākumus dod 28 000 ūdeļu, polārlapsu un sudrablapsu audzēšana. Skaistās ādiņas ir ļoti vērtīgas un dārgas. Gadā kolhozs saņem 3.8 miljonus rubļu ienākumu un 1,2 miljonus no tiem dod tieši zvēraudzētava. Bērni ar interesi aplūko neparastos dzīvnieciņus, vēlas kaut mirkli tos paturēt rokās, paglāstīt. Jauki pakavēties arī pie suvenīru ražotājiem. Vienkāršs koka dēlītis tepat acu priekšā pārvēršas brīnumainā mākslas darbā. Tā stundas kolhozā aizrit nemanot. Laiks posties atceļā uz Siguldu.
| DELEGĀTI VIESOS: |
1970.06.19 Pionieris
|
==============================
 |
| Teritorija skolas dienvidu pusē (1974.gads): pa labi fonā vecā pamatskola, bildēšanas laikā kokzāģētava; aiz krūmiem pagasta nabagmāja, tagad nojaukta un tās vietā tapušas privātmājas; celtne pa kreisi - skolotājas Veltas Porietes māja, nojaukta, tagad šeit atrodas Valdorfa skola. Pašā laukā vēl 70-gados bija izmēģinājuma lauciņi, kur katra klase vasarā audzēja un kopa savus dārziņus. Tika audzēti dārzeņi un puķes un līdz ar to audzēkņi radināti pie darba. Šajās dienās kaut kas neiedomājams :) |
 | ||
| Kādreiz pie skolas bija izmēģinājuma lauciņš, kur katrai klasei bija teritorija dārzeņu un ziedu audzēšanai *** Arī skolu mācību laukos pienācis ražas ievākšanas un uzskaites laiks
Arī skolu mācību laukos pienācis ražas ievākšanas un uzskaites laiks 1969.08.13 Skolotāju Avīze |
==
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru