Vērtību gūst ceļamaize
Uz laika fona dzimst atziņas par padarīto, atrasto, meklēto. Šoreiz par jauniešiem, kuri aiziet gūt rūdījumu Padomju Armijā. Un par to stāsta kolhoza «Ādaži» komjaunatnes komitejas sekretāre N. IVANOVA:
Parasti ir tā, puisis tikko sācis strādāt saimniecībā, un jāiet dienēt. Kolhozā viņš vēl nav novērtēts, arī pats nav īsti iejuties citos jauniešos un kolektīvā. Vai šī savstarpējā iepazīšanās nevarētu turpināties dienesta laikā? Tā, kolhoza priekšsēdētāja A.Kaula ierosināta, radās tradīcija. Ar iesaukuma pavēsti jaunietis atnāk uz kadru daļu un tur, noformējot dokumentus, darbinieces atgādina, ka viņu gaida ienākam komjaunatnes komitejā. Te jauniesaucamo grupai (ik pavasari un rudeni no «Ādažiem» aiziet dienēt vairāki) organizējam atvadas. Rītdienas robežsargi, jūrnieki, tankisti vai celtnieki saņem vērtīgas dāvanas. Uzaicināti kolektīvu vadītāji, kur strādāja jauniesaucamie, un mēs - komjaunieši, sakām savus vēlējumus teicami dienēt, aicinām rakstīt. N. Ivanova pārcilā kaudzīti aplokšņu. Uz tām kolhoza adrese Komjaunatnes komitejai. Lūk, vēstule no Viktora Cvetkova. Viņš strādāja «Garkalnes» mehāniskajās darbnīcās par metinātāju. Nebija komjaunietis. Aicināts atrunājās. Bet uz komjauniešu atklāto sapulci ieradās. Vēlāk pienāca man klāt un atvainojās par tām atrunām. Teica, ka pārsteidzies. Tagad raksta. Dienestā viss veiksmīgi, droši vien atgriezīsies kā komjaunietis. Līdzīgi ir vēl ar dažiem. Padomju Armijas dienā 23. februārī komjaunatnes komiteja kopā ar kolhoza sabiedriskajām organizācijām aizsūtīja apsveikumus visiem. To varējām izdarīt, jo nu jau zinājām, kur un kā rit viņu dienests. Šādi nodibinātas saprašanās taciņas neaizaugs. Jaunieši atgriežas savās bijušajās darba vietās. Pierādījums teiktajam varētu būt Normunds Sleiters no «Briljantiem», kas pēc armijas strādā pie slaukšanas iekārtu «Skujiņa» remonta un apkopēm. Savas vietas kolektīvā izjūta nerodas nejauši. To veidot palīdz arī kolhoza «Ādaži» komjauniešu jaunā tradīcija.
H. Jurčenoks
===============================================
Izvākšanās no Ādažu poligona
Rīga, 1. augusts — Pagājušajā sestdienā un svētdienā no Ādažos izvietotajām Krievijas karaspēka daļām uz dzelzceļa platformām sāka kraut bruņu transportierus un tankus un šodien šie sastāvi caur šķirotavas staciju dosies uz Krieviju, "Dienai" stāstīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis. Pēc grafika no Ādažiem visu techniku vajadzētu izvest un teritoriju nodot līdz 6. augustam, tad poligona teritorija pāries Latvijas Aizsardzības ministrijas īpašumā. Pavilonis stāstīja, ka ZRGK štābā tomēr šaubās, vai izvešana no Ādažiem iekļausies paredzētajā grafikā. Uz "Dienas" redakciju zvanīja kāds anonīms latviski nerunājošs žurnālists, kurš stāstīja, ka Krievijas armijas virsnieki gatavojot Latvijā kaut ko līdzīgu apvērsumam. Latvijas Aizsardzības ministrijas kompetentas personas apgalvoja, ka ministrijā par šādām pretlikumīgām darbībām neesot informācijas. Tomēr aizvien atklājoties Krievijas armijas daļas par kurām iepriekš nekas nav bijis zināms ne armijas izvešanas kontroles birojam, ne Aizsardzības ministrijai, ne pilsonības un imigrācijas dienestam.
==========================================
KARAVĪRI
 |
| Dainis Kokins |
«Div' dūjiņas gaisā skrēja, Abas skrēja dūdodam's. . .» — Māmiņ, mamiņ! Cik tam onkulim ir skaista sprādze! Un cik daudz zelta pogu! Un uz katras pa zvaigznītei. Vai viņš ir karavīrs? Jā, dūjiņ, viņš ir karavīrs. Paaugsies, arī tu būsi karavīrs . . . Mazajam acis iemirdzējās nudien kā zvaigznītes uz svešā onkuļa pelēkā šineļa. Bet mātes acīs reizē ar apslēptu smaidu ielavījās dziļas skumjas . .
— Mīļo māmiņ! Ja tu zinātu kā esmu noilgojies pēc Tevis, mūsu mājām, laukiem... Arī šeit ir skaisti meži, lauki, bet mūsējie pie Gaujas un Daugavas daudz mīļāki. To tā pa īstam tikai tagad sapratu šeit tālumā . . . Daudz tādu un līdzīgu vēstuļu ceļo no tuvām un tālām vietām uz dzimto pusi. Jo ir pienākusi mūsu astoņpadsmit un divdesmitgadīgo puišu reize sargāt savu lielo Dzimteni un arī mazo Latviju. Viņu ir ļoti daudz, puišu no Rīgas rajona, kuri pašreiz atrodas Dzimtenes aizstāvju pirmajās rindās. Ar viņiem lepojas tēvi, brāļi, pēc viņiem ilgojas mātes, mīļotās meitenes . . . Daudzi virsnieki ilgus gadus atceras sev, padotos karavīrus no Latvijas . . . Tā ir lielākā pateicība vecākiem, skolai, kara komisariātam par jauno cilvēku sagatavošanu dienestam armijā.
Dienests armijā nekad nav bijis viegls.
Gvardes ierindniekam Dainim Kokinam februārī apritēs piecpadsmit mēneši kopš viņš šķīrās no sava iemīļotā galdnieka darba kolhozā «Ādaži». Mājās palika māmiņa Veneranda Kokina un māsa Dace. Tēvs Roberts no kura Dainis iemācījās mīlēt galdnieka darbu jau septīto gadu atdusas kapu kalniņā . . . Arī šajā ģimenē māte ir izaudzinājusi krietnu dēlu. Vada komandieris gvardes vecākais leitnants Mihails Deškovičs stāsta par Daini: Gvardes ierindnieks Kokins ir labi apguvis jauno tehniku, savu specialitāti. Ļoti sabiedrisks, aktīvi piedalās komjaunatnes darbā, fiziski izturīgs. Nesen 6 kilometru garajā krosa distancē bija viens no pirmajiem. No sākuma bija grūtības ar krievu valodu, bet tagad jau labi. Vadā Daini ciena. Viņš jau meistars uz visu ko. Puisis ar pateicību atceras savu fizkultūras skolotāju Līviju Veisu, kas deva arī pirmās iemaņas ierindas mācībā. Puišiem, kuri gatavojas dienestam sevi jāpieradina pie kārtības, jo šeit jau nav māmiņas un vecmāmiņas, kas aprūpē. Vairāk vērības jāveltī fiziskai sevis sagatavošanai armijas dzīvei. Tā jau ir, īsts karavīrs reizē ir labs tiešo kaujas pienākumu izpildītājs, pie reizes arī audzinātājs, sanitārs un pavārs. Brīvajā laikā labprāt ar biedriem spēlēju šahu, dambreti, lasu. Patīk klausīties magnetofona ierakstus. Sevišķi patīk ansamblis «Sīpoli» un Mārtiņa Brauna dziesmas. A. Kukuvasa «Un kājas tik vieglas» un bez šaubām — Raimonds Pauls. Viņa dziesmas jau zina puiši no visas Savienības. Sākot ar "Zilajiem, liniem" un beidzot ar «Miljoniem rožu». Lepojos, ka viņš ir mans tautietis. Laba mūzika mums palīdz dienēt. . . Arī Dainis pēc armijas atgriezīsies savā kolhozā « Ādaži».
G.Goba - rezerves gvardes apakšpulkvedis
* Darba Balss / 23.02.1984***
* Darba Balss / 17.10.1965
Pēteris Zirnītis / 1965.g.
* LM / 06.12.1991 ***
.jpg)
 |
| 1985.g. |
Lielākās kara spēlēs Baltijā
TAIVO TRAMS
 |
| Šādi iespaidīgi amerikāņu karavīri ar ne mazāk iespaidīgiem, pagaidām gan vēl klusējošiem, ieročiem šajās dienās Ādažos atrodami vairumā. Par Baltie Challenge materiālu vakar gatavoja pat televīzijas kanāls CNN. |
Triju Baltijas valstu un ASV kopīgās militārās lauka mācības Baltie Challenge vakar beidzot tika svinīgi atklātas, kaut arī ar tām saistītas norises varēja vērot jau labu laiku. Lai nu kā, īstā jautrība sāksies tikai tagad. Mācības atklāja to komandieri - no Latvijas puses Zemessardzes komandieris Juris Eihmanis un no ASV - pulkvedis Deivids Endrūss. Pēc visu dalībvalstu himnu atskaņošanas, ko spīdoši veica NBS štāba un Mičiganas Nacionālās gvardes orķestri, runu teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu kopīga ierinda nevienu vairs nepārsteidz, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīga darbība arvien biežāk ir apliecinājums tam, ka mēs virzāmies uz pilntiesīgu dalību Eiropas drošības procesā. Šai virzībai citas alternatīvas nav. Mācību dalībniekus uzrunāja arī triju Baltijas valstu aizsardzības ministri Andrejs Krastiņš, Tomass Ivels un Līnas Linkevičs, kā arī ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers. Viņš izteica domu, ka šo mācību norise ir apliecinājums ASV atbalstam Baltijas valstīm.
Domājams, ka šādas mācības kļūs ikgadējas, pārmaiņus notiekot visās trijās valstīs. Acīmredzot lietuviešu karavīriem ceļš uz Ādažiem un mazgulētā nakts bija par grūtu, jo atklāšanas laikā samaņu zaudēja trīs Lietuvas karavīri. Pēc mācību atklāšanas tika atklātas arī jaunās dzīvojamās kazarmas, ko ļoti īsā laikā izremontēja ASV Jūras mobilais celtnieku bataljons Forty. Kā pastāstīja leitnants Kevins Kriede, 16 dienās ir uzstādīti apmēram 250 gaismas ķermeņi, ielikti 800 stikli, notīrīts un nokrāsots vairāk nekā 9000 m 2 sienu un griestu. Kopā ar 44 amerikāņu celtniekiem strādāja arī 45 Latvijas karavīri. Kazarmas ir paredzētas atbraukušo kareivju izmitināšanai.
Baltie Challenge piedalās arī novērotāji no vairākām valstīm, tai skaitā no Vācijas un Baltkrievijas. Šajās dienās mācību dalībnieki sāks treniņus savstarpējai darbībai miera uzturēšanas spēku sastāvā, veicot novērošanu, eskortēšanu, patrulēšanu, pretsnaiperu operācijas un pārbaudes kontrolpunktos. Orientējošās mācību izmaksas ir aptuveni 3 125 000 USD, praktiski visu sedz rietumvalstu struktūras.!
ANDA KRAUZE, NRA
1996.07.12 Neatkarīgā Rīta Avīze
 |
| Mācības / 1993.g. |
***
Pirmdien notika LR aizsardzības spēku štāba mācības
Vakar Ādažu poligonā savu kaujas prasmi rādīja Latvijas aizsardzības spēku štāba bataljona karavīri. Viņi demonstrēja mīnu lauka pārvarēšanu, rokas granātu mešanu, pretinieku aizsardzības līnijas pārraušanu un komandpunkta iznīcināšanu. Tika pielietotas kaujas patronas un uzbrukuma rokas granātas. Kā Dienai teica viens no komandieriem, Latvijas aizsardzības spēki nav tik bagāti, lai uzturētu butaforiskas vienības.
27.04.1993 / Diena
***
Mācības Ādažu poligonā
09.04.1994 / Diena
***
 |
| Karavīrs maskēšanās tērpā Baltbata kaujas rotu mācībās Ādažos. |
Ādažos notiek lielākās Baltbata mācības
Līga Laizāne
Rīga, 2.febr. Baltijas miera uzturēšanas bataljona (Baltbats) bāzē Ādažos rit līdz šim lielākās Baltbata kaujas rotu mācības. To rezultāti parādīs, cik labi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas rotu virsnieki un karavīri ir apguvuši militārās iemaņas. «Šīs ir kvalitatīvākās militārās mācības, kurās piedalās visu triju Baltijas valstu pārstāvji. Līdz šim ir notikušas kopīgas Baltijas valstu militārās mācības rotu līmenī, taču šo mācību organizēšanā piedalījās arī virsnieki no Lielbritānijas un Skandināvijas valstīm. Tās notiek pēc augstiem standartiem, žurnālistiem stāstīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks Jānis Kažociņš. Mācībās piedalās 357 virsnieki un karavīri. Piektdien, kad Ādažu poligonu apmeklēja visu Baltijas valstu žurnālisti, lietuviešu rota jau divas dienas bija dzīvojusi mežā, plānojot un veicot uzbrukumu pretiniekam, igauņu rotai bija šaušanas vingrinājumi, bet latviešu rota atradās ierakumos un gatavojās atvairīt pretinieka uzbrukumu. Mācību gaitā katra no rotām izpildīs šos vingrinājumus, kā arī veiks kopīgus uzdevumus. Mācību štābā strādā seši Baltbata štāba virsnieki. 
Bataljona komandieris Igaunijas aizsardzības spēku majors Alars Lanamans stāstīja, ka šaušanai uz mērķiem karavīri izmanto īstās kaujas patronas. Plānots, ka katrs karavīrs mācībās izšaus ap 700 patronām. Latvijas rotas komandieris kapteinis Andis Dilāns pastāstīja, ka pretinieku tēlo mobilo strēlnieku brigādes karavīri. Arī viņiem, kurus māca pēc tās pašas Lielbritānijas kājnieku taktikas, mācības būšot laba skola. Kaujas nometnes noslēgumā 9.februāri Ādažos ieradīsies triju Baltijas valstu aizsardzības ministri. Pēc šīm mācībām sāksies nākamais Baltbata mācību posms ANO militāros standartus apgūs rotu komandējošais sastāvs un pēc tam arī rotu karavīri. Ir domāts, ka vēlāk Latvijas rota darbosies Zviedrijas miera uzturēšanas vienībā, lietuviešu rota Dānijas, igauņu Somijas, taču šis mācību posms pagaidām ir tikai plānošanas stadijā. Diena jau rakstīja, ka bataljonam jābūt gatavam saņemt ANO mandātu 1997. gada rudenī. Tomēr kā žurnālistiem atzina pašreizējais Baltbata mācību grupas vadītājs pulkvežleitnants Alans Tomsons, «Baltbats nepieder ne Lielbritānijai, ne kādai no Skandināvijas valstīm. Tas pieder Baltijas valstīm, un tās noteiks bataljona nākotni»
03.02.1996 / Diena
***
 |
| Japāņi uzņem kino |
Uzsāk Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūvi
Normunds Mežiņš, Jaunsardzes informācijas centrs
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš trešdien piedalījās svinīgā piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā, atklājot Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūves projektu.
Aizsardzības ministrijā pavēstīja, ka Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūvi paredzēts īstenot līdz šī gada beigām. Projektu realizēs SIA "Arčers", un tā kopējās izmaksas būs 27 146 515 eiro.
Pēc modernizācijas Ādažu garnizona tehniskais parks tiks izmantots Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājnieku brigādes kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas, kā arī NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai.
Piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku vecākais kapelāns kapteinis Raimonds Krasinskis, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un būvniecības uzņēmuma SIA "Arčers" pārstāvji.
02.02.2017 / autors: Apriņķis.lv
====================
Ādažu garnizonā par ziedojumiem top Kritušo karavīru piemineklis
Septembra nogalē Ādažu garnizonā tika atklāta Kritušo karavīru pieminekļa pirmā kārta.
Šis piemineklis kritušajiem karavīriem, līdzīgi kā savulaik Brīvības piemineklis, top par brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Iveta Bērziņa. Kritušo karavīru pieminekļa pirmā kārta tika atklāta, lai ziedotājiem parādītu, kā tiek ieguldīti saziedotie līdzekļi piemiņas vietas izveidei.
Pēc svinīgās ceremonijas viesiem bija iespēja novērot Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 1. Kājnieku bataljona un ASV karavīru mācību "Operation Junction City II" kaujas šaušanas apmācību.
Pieminekļa pirmās kārtas atklāšanas svinīgajā pasākumā piedalījās NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, NBS štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, Kritušo karavīru piemiņas vietas izveides tēlnieks Kristaps Stalts un citi viesi.
30.09.2014 / autors: Apriņķis.lv
 |
| Saber strike |
Latvijas aizsardzības spēku karavīri 1993. g. rudens manevru noslēguma parādē Ādažos.
* Laiks / 29.01.1994
======= Armijas izpausmes Ādažos ========
-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru