Pašdarbība laiku lokos ^

Pašdarbības skate Ādažu pagastā

1945.06.20 Darba Balss (Rīgas rajons)

💃💃💃💃💃💃💃💃💃💃💃💃

Mākslinieciskās pašdarbības skate Ādažos

1946.07.07 Darba Balss (Rīgas rajons) Meinhards, E.

👏👏👏👏👏👏👏👏👏👏👏👏👏

💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥💥

Mākslinieciskās pašdarbības skatei kolchozi gatavojušies rūpīgi 1949.03.17 Darba Balss (Rīgas rajons) Mežmala, B

Mākslinieciskā pašdarbība jau sen kļuvusi par darbaļaužu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. V.I.Ļeņina norādījums, ka "māksla pieder tautai", jo dienas jo vairāk apliecina savu dziļo saturu un nozīmi, kā arī savu piepildījumu mūsu īstenībā. Nemaz jau nerunājot par pilsētām un lauku centriem, grūti šodien būs atrast tādu ciemu vai pat kolchozu, kur tautas alkas pēc mākslas nebūtu atradušas savu izpausmi tāda vai citāda mākslinieciskās pašdarbības pulciņa veidā. Vairāku pulciņu mākslinieciskais līmenis tuvojas profesionālo mākslinieku līmenim. Bet mākslinieciskā pašdarbība republikā attīstītās ļoti nevienmērīgi. Ir vairāki rajoni — Cēsu, Valmieras, Rūjienas, Talsu, Bauskas, Jēkabpils, Kandavas, kur mākslinieciskā pašdarbība ik gadus uzrāda jaunus, labus rezultātus. Ir rajoni, kur vērojama vai nu mīņāšanās uz vietas, vai pat slīdēšana atpakaļ. Tādi, piemēram, ir Pļaviņu, Saulkrastu, Elejas, Dundagas, Krustpils. Aknīstes, Jaunjelgavas, Krāslavas, Varakļānu, Alojas un daži citi rajoni. Pieredze rāda ka arī atpalicējos rajonos, ja vien kaut cik enerģiski mēģina izraisīt masu aktivitāti, panākumi ir bijuši. Piemēram, pagājušā gada mākslinieciskās pašdarbības skates noslēguma koncertā Maltas rajonā, ko līdz tam uzskatīja par vienu no visvairāk atpalikušajiem, piedalījās ap 10.000 klausītāju. Tas pats sakāms par Grīvas, Gaujienas, Auces, Alsungas rajonu. Lai arī kādus mākslinieciskās pašdarbības nozaru sasniegumus analizētu, visur vērojams viens: veltīto pūļu, darba prasmes, darba entuziasma un gūto rezultātu ciešā sadarbe.  

Pašdarbības skates komisijas nestrādā arī Saulkrastu rajonā. Šeit Ādažu, Carnikavas un Skultes jauktie kori nedarbojas, nekā nedara arī 5o ciemu lektoru apvienības. Carnikavas staltajā ciema klubā pašam klubam atstāta tikai zāle. Pārējās telpas aizņem ciema patērētāju biedrība, frizētava, zvejnieku arteļa tīklu remonta darbnīca un dažu privāto personu dzīvokļi. Par malku zāles apkurināšanai ciema izpildkomiteja nerūpējas. Katru reizi, kad tajā notiek nodarbības, kluba vadītāja brauc uz mežu pēc malkas pati. Garderobei ierādītas pavisam nepiemērotas telpas. Nolaists, kultūras iestādes nosaukumu apkaunojošs ir arī Ādažu ciema klubs, kas ilgāku laiku bijis piebērts ar labību Par kluba vadītāju strādā Elza Mitriķe, kas savā laikā atlaista no darba vietējā sakaru kantorī par 13 tūkstoš rubļu piesavināšanos. Nav ne mazāko pazīmju, ka E.Mitriķe jaunajā darba vietā censtos sargāt valsts īpašumu — rūpētos par  inventāru un pašu kluba ēku, kas kurtuvju bojājuma dēļ nav apkurināma un kur telpas ziemā nebija izmazgājamas. Neapskaužamā stāvoklī atrodas arī Vidrižu, Garkalnes, Pabažu, Sējas un Turaidas ciemu klubi. Toties varat būt pārsteigti, kad ieejat Saulkrastu rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja b Slosmaņa lieliskajā kabinetā un turklāt vēl dzirdat jautājumu: — Nu, ko teiksit par mana darba kabineta stilu?  Ja pēc šā grezni iekārtotā darba kabineta stila varētu spriest par visa rajona kultūras darba stāvokli, būtu lieliski. Bet zinot, ka šajā darba kabinetā tikpat kā aprakti vismaz divi Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumi: par kultūras un izglītības iestāžu skates sarīkošanu laikā no 1952. g. 1. septembra līdz 1. decembrim un par gatavošanos 1953 gada mākslinieciskās pašdarbības skatei, tad tāda jūsmošana par sava kabineta stilu izklausās kā izsmiekls. Saulkrastu rajona izpildu komitejas vadītājai b Zviedrei derētu padomāt, ka bezrūpībai, pašapmierinātībai nedrīkst būt vietas kultūras un izglītības darbā....... 

Rosīgāk gatavoties mākslinieciskās pašdarbības skatei
1953.04.03 Cīņa 

M. Edžiņš, LPSR Ministru Padomes Kulturas un izglītības iestāžu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶

Rajona jaunatnes festivals

1956.11.11 Darba Balss (Rīgas rajons) Vilnis, V.

💦💦💦💦💦💦💦💦💦💦💦💦

🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸🌸 Mūsu spēks – draudzība 1971.08.10 Darba Balss (Rīgas rajons) 🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷🌷 Lai soļi viegli, skaisti rit 1972.05.11 Darba Balss (Rīgas rajons) Zvejnieks, L.

🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀

Deju svētki nāk

1972.07.04 Darba Balss (Rīgas rajons) Neiburga, A. 🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶 J. Zauners pasniedz Goda rakstu Ādažu kolhoza deju kolektīva vadītājam J. Magonem Klausieties, dziesma nāk! Skatieties, deja rit! 1974.06.06 Darba Balss (Rīgas rajons) Neiburga, A.

💦💦💦💦💦💦💦💦💦💦💦💦

Rīt svētki. Dziedāsim. Dejosim.

1977.06.04 Darba Balss (Rīgas rajons)

Kā lai koši neskanēja?

1977.12.22 Darba Balss (Rīgas rajons) Neiburga, A.

-

Raimonds Pauls ^

Mūsu mākslinieki ikdienā

Par populāro komponistu Raimondu Paulu šoreiz lūdzām pastāstīt dzejnieku Jāni Peteru. — Pēc latviešu tradīcijas, tam bērnam, kas neizēd visu biezputru, sit ar karoti pa pieri. Ar Raimondu Paulu kopā strādāju jau gadus sešus, tātad ir bijis jāstrebj no kopējas bļodas gan salds, gan skābs. Tādēļ domāju, ka šo to par viņu zinu. 

Ar sievu un meitu Baltezerā / septiņdesmitie gadi 

— Kāds ir komponista vaļasprieks? — Apmātība uz forelēm. Tā kā šī graciozā un tramīgā zivs nedzīvo vannā vai Baltezerā, kura krastā atrodas Raimonda Paula vasarnīca, tad forelēšanu komponists apvieno ar autoprieku — ķiršbrūnā «Volga» tiek dzīta gan pa asfaltu, gan pa lauku līčloču ceļiem, kuri ved uz noslēpumainām foreļupītēm. Taču es zinu, ka, atrodoties dabā komponists ne tikai makšķerē, bet arī sacer dziesmas, vismaz «noķer» dziesmu pavedienu Tātad vaļasprieks tiek savienots ar darbu, ar mākslu. Tā tas ir, un tā tam jābūt — radošs mākslinieks taču nekad nav atvaļinājumā. Raimondam ir vēl viens vaļasprieks. Tā ir somu pirts. Tā kā viņš nu jau gadu gadiem konsekventi sevi «nemierina» vīna glāzē, ne cigaretes dūmā, tad somu pirts lāva ir tā vieta, kur izsvīst darba sviedrus. Baltezerā viņam pašam ir sava sauna. 

—Kā komponists izturas radošas veiksmes reizēs? — Vai tad nu es vienmēr esmu bijis klāt, bet ir gadījies. Maestro ārkārtīgi augstu vērtē publikas reakciju. Ja sajūsma zālē sit augstu vilni, tad viņš ir cilvēciski gandarīts, pēc koncerta joko, draudzīgi, bet asi dzeļ saviem dziedātājiem, mūziķiem, draugiem, vārdu sakot, «apceļas». Dažreiz viņš zvana vēlā vakara stundā pēc koncerta. Ja vada otrā galā sarunas ievadam Raimonds gvelž mīļus niekus, tad jau iepriekš zinu, ka koncertā viņš plūcis laurus. Beigās visai kautrīgi strupi tiek nosaukta publikas visvairāk urravātā dziesma.  

— ... un neveiksmes? — Neveiksmes? Viņš taču tiek lutināts. Publika savam elkam piedod gandrīz visu. Savādāk ir ar viņa kolēģiem — profesionāļiem un mūzikas kritiķiem. Tie par viņu godbijīgi strīdas vai dzēlīgi apstrīd. Tādos gadījumos Raimonds kļūst spītīgs un, ja uz neveiksmi norādīts pareizi, tad ārēji viņš šo aizrādījumu nepieņem, bet pēc laika parastā reakcija ir principiāli jaunas kvalitātes skaņdarbs. Tātad uz neveiksmi viņš atbild ar veiksmīgu jaundarbu.  

— Kāda publika komponistam imponē? — Abas. Gan tā — bezkritiski sajūsminātā, gan profesionāli sagatavotā. Pirmajai viņš atsaucas ar elegantu reveransu, otru pieņem ar cieņas pilnu spītību. 

— Vietas, kur komponists vislabprātāk uzturas — 

a) — savā dzīvoklī pie klavierēm! 

b) — uz skatuves; 

c) — virtuve; 

d) — foreļupju krastos (upītes vārdā nosaukt atsakos, jo tad draudzībai beigas); 

e) — nelielā, uzsveru — nelielā draugu pulkā, tas tāpēc, ka Raimonds ir kautrīgs cilvēks. Neticat?

kopā ar tēvu Baltezerā

Laivā Baltezerā.

Kopā ar meitu Aneti un savas māsas — tekstilmākslinieces Edītes Vīgneres dēlu Pauli

Mūsu mākslinieki ikdienā 1975.07.17 Dzimtenes Balss 🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹 Ordeņa komandieris Raimonds Pauls 1998.01.09 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.) Rozeniece, Aina

🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹🎹

Maestro Raimonds Pauls no Baltezera Mežrozītēm

 

Saruna ar komponistu

Raimonds Pauls

🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶🎶

no kreisās: Alberts Kauls, Raimonds Pauls

 

  

2024.gada novembrī Ādažu Kultūras centrā

-